[ĀM] Ārlietu Ministrijas Iknedēļas Ziņas Vol. 2
Arlietu ministrija
Rakstu ir jāsāk ar ziņu, kuru lielākā daļa no Jums jau zina - TWO ir beigusi pastāvēt. Pieņemu, ka daudzi no Jums vēlējās saņemt no ĀM informāciju par šo notikumu nedaudz ātrāk, bet es vēlējos redzēt kā notikumi attīstīsies un kas notiks tālāk. Tad nu sākam šīs nedēļas aktuālāko notikumu apskatu!
Lai arī daudzi spēlētāji alianses sabrukumu paredzēja un gaidīja jau labu laiku, jautājums kādēļ tas notika visiem ir aktuāls. Nevienam nav noslēpums ka alianse cieta gan no atsevišķu HQ locekļu nekompetences, gan no spēlētāju cīņas par varu. TWO ilgu laiku bija spēcīgākā alianse eRepublikā, uzvarot lielāko daļu kauju, sasniedzot savus mērķus, turot valstis okupācijas varā bez kongresiem, aizstāvot sevi un piedzīvojot galvenās konkurentes Circle of Trust sabrukumu. Savu lomu TWO sabrukumā nospēlēja arī tas, ka aliansei vairs nebija kur likt savu enerģiju un damage. Situāciju saasināja arī adminu veiktie spēles atjauninājumi, kuru dēļ valstis pievērsa uzmanību bonusiem, RW utt. Kā jau es iepriekšējā rakstā minēju, TWO bija ļoti spējīga un spēcīga HQ komanda, un, iespējams, beidzot komanda bija pietiekami spēcīga lai beidzot atzītu, ka alianse ir sabrukusi un TWO biedri viens otram nevēlas palīdzēt. Alianses sabrukums oficiāli tika paziņots šajā Magic Heroes rakstā, pēc kura publicēšanas valstis sāka TWO pamest.
Pašlaik šī ir eRepublikā visaktuālākā tēma un notikums, kuras rezultātā tiek pieņemti daudzi jauni lēmumi un likumi, un par kuru tiek runāts un rakstīts gan labas, gan sliktas lietas, daži nostaļģijā radīti sasniegumu apskati un, protams, arī troļļiem tagad ir temats, par ko pajokot. Dažas valstis ir vīlušās notikušajā un dažas gaida kādas alianses nākotne nesīs.
Protams, visvairāk mūs visus interesē ko šī situācija nozīmē Latvijai. eLatvijai nav pamata uztraukumam, jo mums ir ļoti labs un pieredzējis prezidents, kurš krīzes situācijā spētu atrast risinājumu. Esošās starpvalstu attiecības tiek uzturētas un ar laiku tiks radītas arī jaunas, un pēc kāda laika arī parādīsies jaunas alianses, varbūt ne vienas nedēļas vai pat mēneša laikā, bet tas ir tikai laika jautājums. Visticamāk, ka jauno alianšu pamatus veidos Spānija/Polija un Serbija. Es neizteikšu nekādus minējumus, kuras valstis kam varētu pievienoties, jo ir pārāk daudz iespējamo variāciju. Valstis kuras cieši sadarbojas savā starpā tagad, visticamāk, to darīs arī turpmāk, bet ir iespējams, ka agrākie ienaidnieki var kļūt pa draugiem un otrādi. Ja vēlaties par šo tēmu parunāt vai padiskutēt, droši varat ar mani kontaktēties.
Kā jau es iepriekš minēju, TWO sabrukums jau ir sācis nest izmaiņas,
Dažas dienas pirms sabrukuma, aliansē radās konflikts starp dažiem HQ biedriem un Melnkali, kas beidzās ar to ka valsts aliansi pameta. Konflikta iemesls bija Melnkalnes ārlietu ministra publicēts raksts, kurā tika aprakstītas nesaskaņas un iekšējie konflikti TWO aliansē. Lai gan viņš šo rakstu publicēja gan pēc savu amatu, gan valsts pamešanas, tas radīja pārāk lielu saspīlējumu starp aliansi un Melnkalni, kā rezultātā valsts izlēma aliansi pamest. Vairāk par šo notikumu varat lasīt šeit.
Dažas dienas pēc alianses sabrukuma, valstis aliansi pamet un sāk attīstīties jauni notikumi.
Polija atteicās parakstīt MPP ar Slovēniju, kas pēc pēdējo mēnešu saspīlējumiem un slovēņu politiķu izdarībām nav pārsteigums. Pašlaik Polija palīdz Lielbritānijai. Lielbritānijai ir izveidojusies sarežģīta situācija- viņi iekaroja daļu Francijas un Norvēģijas, bet saņēma no abām valstīm spēcīgu prettriecienu, jo abām valstīm palīdzēt atnāca Kanāda un Zviedrija. Tādēļ Polija pasludināja Franciju par Natural Enemy, un tagad to pašu izdarīja arī ar Kanādu. Arī Spānija deva palīdzīgu roku Lielbritānijai, pasludinot Kanādu par savu Natural Enemy. Šie kari drīz beigsies, un vairāk ar šo situāciju Jūs varat iepazīties šeit. Jāpiemin, ka Lielbritānija un ASV pašlaik pārskata savas attiecības un apspriež MPP noslēgšanu.
Lietuva un Zviedrija apspriež iespēju pārtraukt karadarbību. Pēc miera noslēgšanas ar Igauniju, Somija plānoja lietuviešus pasludināt par Natural Enemy. Pašlaik neviena no abām valstīm nav uzņēmusies iniciatīvu kara sākšanai. Ja Lietuva un Zviedrija pārtrauks karu, mēs varētu saņemt lielāku spiedienu ne tikai no Zviedrijas, bet visas Asgard alianses(ja vien Somija neuzbruks Lietuvai). Tie kas seko līdz situācijai eLatvijā, jau zina ierasto scenāriju- Zviedri uzbrūk Kurzemei, mēs veiksmīgi aizstāvamies, pēc tam iekarojam Gotlandi, NE beidzas, un zviedri ar RW Gotlandi atgūst.
Tikmēr Ungārijā cirks turpinās! Otrais mēģinājums atcelt HUpakolas no prezidenta amata izgāzās, tāpat kā divi balsojumi par TWO pamešanu, kā arī izgāzās balsojums par Air Strike sākšanu Singapūrā. Tikmēr kongresa balsošanā tika virzīts ierosinājums pasludināt Rumāniju Natural Enemy, kas pārsteidzošā(vai arī ne tik pārsteidzošā) kārtā izskatās ka tiks pieņemts. Daži ungāri apspriež iespējas veidot aliansi bez Polijas vai Serbijas(par šo ieceri vairāk varat lasīt šeit.
Aplūkojot eRepublikas karti, vienu valsti Jūs atrast nevarētu - Bulgāriju. Argentīnas veiktais Air Strike bija veiksmīgs, un izskatās ka pie šī Air Strike viņi apstāties neplāno. Uz doto brīdi Argentīna konstanti izcīna uzvaras arī kaujās pret Krieviju. Krievi noraidīja Argentīnas pasludināšanu par Natural Enemy, un nākamajā dienā centās slēpties pasludinot ASV par savu Natural Enemy. Bulgārija vēlējās veikt Air Strike pret Argentīnu , bet balsojums bija noraidošs. Tikmēr kāds "jokdaris" Igaunijā ierosināja pasludināt Bulgāriju par savu Natural Enemy, un, lai arī Igaunijā šis ierosinājums tika kategoriski noraidīts un par šo starpgadījumu Bulgārijai atvainojās pat Baltkrievija(jokdara dzimtene), bulgāri pieņēma NE pret Igauniju, domājot, ka varēs to bez pūlēm iekarot. Tomēr Igaunija tika noturēta neskarta pateicoties Argentīnai, kuri igauņus aizstāvēja un uzlika CO par damage Igaunijas labā.
Jaunzēlande un Austrālija veiksmīgi atbrīvojās no Čīles okupācijas... un tikpat ātri pie tās arī atgriezās. Pašlaik tiek saņemtas ziņas baumu līmenī, ka abas valstis cenšas noslēgt mieru ar Čīli.
Serbija ir sākusi karu ar Horvātiju. Detalizēti par šo karu šoreiz nestāstīšu, bet fakts ir pieminēšanas vērts, jo palīdz saskatīt potenciālos sabiedrotos.
Šie ir šī brīža karstākie jaunumi. Vēlreiz paldies casadeli par ieguldīto darbu šo garo rakstu tulkošanā.
Tevi interesē ārpolitika? Vēlies zināt vairāk par visiem ePasaules notikumiem? Nāc un pievienojies Ārlietu Ministrijas komandai! Ja ir kādi jautājumi, iebildumi, ierosinājumi vai arī vēlaties ar mani par ko diskutēt, kā arī pievienoties Ārlietu Ministrijas komandai, tad droši man rakstiet!
Jauns un aizraujošs posms ir sācies! Esiet gatavi!
EmuSV
Comments
o7
o9
o/
izcils raksts!!!
paldies jums abiem o/
perskaičiau - arklietu ministerijas
x) norėtum 😛
[removed]
o7
Lasot tādu rakstu, top skaidrs, ka ārlietu ministrs Latvijai, par laimi, ir zinošs.
voted, respect labs
ir aizmirti turki,bet nu ok,piedodas.kaut gan nu neviens nevar zināt kādi notikumu pavērsieni notiks tuvākos 2-3mēnešos kad labas sakritības gadījumā eLietuva būs 100% okupēta ar turku un krievijas palīdzību arī beidzot Varenajā eLatvijas teritorijās būs gaidāms pieaugums okupējot 75% igaunijas un 50% somijas.
Arī eLatvijā būs jauns spēlētāju pieaugums manos aprēķinos 500-700 vienību no kuriem 25-35% nāks no kaimiņiem un tuvajiem austrumiem pārstāvēt diktatorisko režīmu,sīkumi vēl tiks precizētu bet ceru izmaiņas neliks ilgi gaidīt.
p.s. labāk prasti troļļot nevis dāvināt draugiem no lt kongresu vietas (par kurām viņi maksās ar verdzību),es jau arī esmu tikai cilvēks un ņemu piemēru no SC kuru reizinu ar 20 😉
vecīt, pietiks kurīt zaļo!
Par kontroli, uzticību, un kā tas attiecas uz mums.
Lai cik mēs gribētu, ka kaņepi – ar visām tās šķirnēm – pilnībā legalizē, nevaram arī noliegt, ka šis jautājums nav izolēts un nodalīts no plašākām tendencēm Latvijas politikas un kultūras vidē. Nav vienkārši runāt par šīm tendencēm – ir ļoti viegli iekrist vispārējos stereotipos un slinkos raksturojumos. Tāpēc ir jābūt uzmanīgiem, bet ir tomēr jārunā par to, jo tās tendences arī attiecas uz mūsu iecienīto kaņepi, tās statusu sabiedrībā, un cerībām to uzlabot.
Pirmā tendence ir vecās PSRS “kontroles” domāšana. Lai gan Latvijas sabiedrība ir attālinājusies no tās un atvērusies neatkarīgākai domāšanai, politiskā aktivitāte tomēr ir ar lielu tendenci lietas un cilvēkus kontrolēt – sākot no apreibinošām vielām, iekļaujot uzņēmējdarbību un daudzus citus ikdienas dzīves aspektus, un (ne)beidzot ar tādām it kā fundamentālām tiesībām kā uz pulcēšanās un protestu. Runājot par šo pēdējo, Armandam Leimanim (kurš plašāk pazīstams kā students, kurš paziņoja par viena Latvijas Universitātes profesora plaģiātismu, kā arī kā viens no akciju pret ACTA rīkotājiem) tiesa par nesankcionēta protesta rīkošanu aizliedza uz vienu gadu rīkot demonstrācijas. Šī nav parādība, kas ir unikāla Latvijai, bet tā ir īpaši nepatīkama tieši tāpēc, ka jau ~60 gadus mums bija nospiedoši, represīvi režīmi (ieskaitu arī Kārļa Ulmaņa režīmu). Tās ir liegušas demokrātiskās kultūras un pilsoniski aktīvās sabiedrības veidošanos, kā rezultātā valdībām reti kad ir nepieciešams veikt represijas, jo Latvijas iedzīvotāju prātos jau pastāv “iekšējie policisti”, kas nospiež domas par konfrontāciju ar netaisnīgiem likumiem un netaisnīgu politiku.
Cilvēki dažādi tiek galā ar šīs savas “aģentūras”(no socioloģijas – spēja neatkarīgi pieņemt lēmumus un rīkoties) ierobežošanu. Visizplatītākais, manuprāt, ir tas, ka “politika” kā tāda tiek uzskatīts par kaut ko, kas savā būtībā ir slikta un pretīga, “politiķis” nav prestižs darbs, un liels naids tiek izgāzts gan Tvnet
un citu ziņu aģentūru komentāru sadaļās, gan iedzerot alu ar draugiem. Personīgais novērojums ir tāds, ka šīs sarunas – gan digitālās, gan real-life – ir vairāk gaušanās, nekā konstruktīva ideju apmaiņa. Par šo ir žēl, jo politika nav nekas vairāk, kā lietu kārtošana, un, ja cilvēki atsakās kārtot lietas savā kopienā, tad bez šaubām radīsies problēmas.Tas viens. Vēl viens pārpalikums no Padomju laikiem (un droši vien arī iepriekš) ir tā ideja, ka “iedosi velnam pirkstu, viņš paņems visu roku”. Tas ir, jābūt “stingram mugurkaulam” un var būt tikai uzvarētāji un zaudētāji – kompromiss un konsensuss (stāvoklis, kad nonāk pie piedāvājuma, kas visiem šķiet pieņemams) nav bijuši tradicionāli iecienīti politiskās darbības iznākumi Latvijā. Tas gan ir mainījies pa pēdējiem 20 gadiem, manuprāt, uz labo pusi, bet noteikti ir vēl daudz darāmā. Viens iznākums un mantojums no “stingrā mugurkaula” attieksmes ir bargie sodi likumpārkāpējiem – tiem, kas nespēlē pēc “uzvarētāju” noteikumiem. Tādā veidā kaņepes audzētājus un lietotājus apdraud sodi, kuru doma ir nobiedēt cilvēkus tik ļoti ar to, ka viņi var zaudēt vairākus gadus no savas dzīves vai lielu naudas summu, ka cilvēki izvēlas neuzņemties risku. Bet cilvēki tomēr uzņemas šos riskus, kas ir cerīga zīme. Anekdotāli pierādījumi arī liecina par to, ka policija, īt īpaši jaunākas paaudzes policisti, mēdz izvēlēties nevajāt un nesodīt vismaz maza apmēra kaņepes lietotājus/glabātājus, kad viņi tos pieķer(Tad vēl ir stāsts, kas klīst pa Rīgu, par pašvaldības mentu, kurš samērā bieži gāja uz vienu nu jau kādu laiku aizvērtu bāru, lai tur kurītu gandžu un atlūztu – bet tam es nepievērsīšos). No otras puses, piespiedu rehabilitācija un bargi sodi ir realitāte daudziem.Vēl viena kaitinoša parādība ir neuzticība cilvēkiem un attiekšanās pret viņiem kā pret bērniem – tas ir īpaši izteikts kaut kāda Pētera Apiņa rakstos un daudzu politiķu izteikumos. It kā cilvēki nezinātu, ka alkohols un smēķēšana ir kaitīgas lietas. It kā viņi nezinātu,
ka nodzeršanās svētkos un nedēļas nogalēs viņus ietekmēs negatīvi nākotnē. Viņi šīs lietas zin – bet Latvijas ikdienas ekonomiskā un sociālā realitāte ir tāda, ka cilvēki izvēlas apreibināties un dzīvot “īstermiņā” - jo plānošana un rēķināšanos ar ilgtermiņu bieži vien nav variants. Ko cilvēks darīs, ja viņam ir tik maza alga, ka var mēnesī “iekrāt” tikai, teiksim, 10 latus, vai arī tos 10 latus nodzert? Upurēt savu tagadni mistiskai, labākai nākotnei (kura ļoti iespējams, ka arī nepienāks) ir kaut kas, ko PSRS laikā propagandēja, un ir viena lieta, pret kuru daudziem Latvijas iedzīvotājiem – kā latviešiem, tā arī krieviem – ir gandrīz vai alerģiska reakcija. Šādus cilvēku lēmumus ir jāciena kā pieaugušu cilvēku izvēles – valsts iekārtai nav iespējams gādāt par visiem tās iedzīvotājiem, un tai arī nevajadzētu to darīt, bet gan atbalstīt dažās svarīgās jomās.Bet, lai gan valsts ierēdņiem un politiķiem vajadzētu cienīt (ja ne piekrist) šādām cilvēku izvēlēm, tā tas nav – tāda augstprātīga, “Es zinu labāk par Tevi, jo esmu _____(ārsts/Saeimas deputāts/“izglītots cilvēks”/birokrāts) tāpēc izdarīšu izvēles Tavā vietā” attieksme ir ļoti plaši izplatīta Latvijas valsts iekārtā, politiskajā sabiedrībā, ierēdniecībā, un plašākā sabiedrībā kopumā. Runāt ar cilvēkiem, kuriem tu nepiekrīti, kā ar bērniem. Uzbrukt viņiem, nevis viņu argumentiem.Tā ir mana diagnoze (nav obligāti tai jāpiekrīt). Centralizēta padomiska lemšana, bardzība pret tiem, ar kuriem tavs viedoklis nesaskan, “mēs-vai-viņi, uzvārētāji-zaudētāji” attieksme, citu cilvēku viedokļu un viņu izvēles neuztveršana nopietni un norakstīšana – tas kopumā veido tādu diezgan drūmu vidi, kurā būt kaņepes entuziastam un dekriminalizācijas/legalizācijas aktīvistam. Bet to var mainīt, un vajag. Kā to izdarīt? Par to varbūt citā postā, vai šī treda diskusijā.Gaidu Jūsu iebildumus, jautājumus, ieteikumus. Smile Zinu, ka sanāca pagari, bet īsi un formā šādas lietas, manuprāt, nav vienkārši pateikt (ja tas vispār ir iespējams).
Wow you wrote second article here 😁))) do you speak English?
Labs raksts! o7
o7
super o/
balsots
AND THEN? o7
http://www.erepublik.com/en/article/and-then-collection-2365810/1/20