Un kas esi tu?
•
by Saules Dievs
Neviens mācītājs vai priesteris, neviens reliģisks stāsts vai grāmata, nekas, kas saistīts ar reliģiju, man neliek tā vēlēties sākt ticēt Dievam, kā šādi video:
http://www.youtube.com/watch?v=5OFThORmR-s
Kas es esmu? Manas smadzenes un ķermenis? Atomi un elektriski impulsi, kas sastājušies noteiktā kombinācija un veido manu prātu, bet nākošajā brīdī tie jau ir citā kombinācijā un nekad vairs neatgriezīsies iepriekšējā? Neironu un sinapšu stāvokļu kopums, kurš kā nemitīgi mainīgs algoritms izpildās, huj-viņ-zin, kaut kādā laik-telpā?
Vienā brīdī es esmu viens, bet nākošajā brīdī jau esmu pavisam kaut kas cits, tikai ārēji un citu prātos subjektīvi atgādinot to pašu, taču es vairs neesmu tas pats un nekad nebūšu.
Vai es vispār eksistēju, vai es vispār sevi varu definēt? Novilkt kādu atskaites punktu, kur sākos es un kur sākas kāds cits?
Es ēdu, elpoju. Dzīves laikā nemitīgi nomainot vienu C atomu pret citu, vienu O atomu pret citu. Tātad es neesmu molekulas.
Varbūt to kombinācija, stāvokļu kopa? Informācija?
Šķiet, ka molekulas ir tikai manis kā informācijas fiziskās realitātes reprezentācija.
Bet, ja es esmu nepārtraukti mainīga informācija, vai es esmu vienkārši algoritms - programma, kas izpildās fiziskajā pasaulē un tās izpildes likumsakarības nosaka mūsu pasaules fiziskas likumi?
Bet, kas notiek, ja mani nokopē? Uztaisa otru, tieši tādu pašu, līdz pēdējam sīkumam, līdz pēdējam fermionam un bozonam. Kurš esmu es?
Kad es paskatos apkārt es redzu priekšmetus: galdu, krēslus, lampu. Skatoties uz lampu, es zinu, ka fotoni no tās absorbējas uz manas tīklenes receptoriem, radot elektriskus impulsus, kas no vieniem neironiem caur sinapsēm nonāk citos, aktivizējot smadzenēs apgabalus, kas atbild par gaismas, lampas un citām koncepcijām, taču tai pašā laikā es apzinos, ka tas es esmu es - viens veselums, kurš redz. Vai šī subjektīvā apziņas radītā doma ir tikai pašapmāns un patiesībā tas nav nekas vairāk kā elektrisku impulsu kopums bioloģisku neironu tīklā? Vai es vispār eksistēju?
Šajā brīdī man gribas ticēt, ka ir kaut kas vairāk, kaut kas neatklāts, nezināms. Kaut kas tāds, kas ļaus man pateikt - jā, tas esmu es - viens vesels, nedalāms, unikāls, viennozīmīgi identificējams un nemirstīgs savā eksistencē, jo pretējā alternatīva padara visu tik maznozīmīgu. Pat, ja izdotos programmu, kas reprezentē mani, pārnest darboties no tik trauslā un ilgdzīvot nespējīgā bioloģiskā neironu tīkla uz kādu daudz izturīgāku un viegli uzlabojamu – papildināmu nesēju, tas viss ir bezjēdzīgi, jo pēc miljons gadiem, programmas izmēri pārsniegs pašreizējās izmērus miljoniem un miljardiem reizes, no pašreizējā manis tur nebūs palikusi nekāda līdzība. Tad jau es esmu līdzīgāks tagad savam kaimiņam, kā sev pēc miljons gadiem. Tad kāda nozīme, vai tas esmu es, vai kāds cits, ja nevar pateikt vai tas es esmu un kas es vispār esmu.
Un kas esi tu?
Labākās atbildes autoram komentāros uz pēdējo jautājumu balva 5g. Atbildes tiks vērtētas pēc tā, cik daudz vērtīgu pārdomu tās būs spējīgas izraisīt, ja neviena nespēs izraisīt, tad balva nebūs.
Facebook
Twitter
Discord
Comments
Es esmu Kristpaps.
/thread
Es esmu bērnēdis.
http://www.youtube.com/watch?v=8vjT57YKAYk
padomā par šo
Es esmu classic spam apmaiņas students no Ansīšu pamatskolas. Man patīk ēst zīmuļus un runāt ar galdu rievām, kuras var sajust ar pirkstu galiem.
Kas es esmu? Es esmu nemainīgs - ne kā īpašība. Un tūliņ kāds metās man virsū, vēstīdams faktus neapgāžamus, pakāpies uz grāmatām, aizstāv patiesību un melnos burtus uz baltajām lapām, kā šeit - un dažkārt arī izceltos. Bet es palieku nemainīgs, es sev nemeloju, pats par sevi.
Vienmēr kad kaut kur ir kāds jautājums par eksistenci tad uzreiz priekšā redzu šo attēlu https://www.funnytimes.com/archives/files/art/19990203.jpg .
Visi šie jautājumi rodas, jo ir bailes no nenovēršamā - eksistences beigām, bet beigās jau visi atgriežas tur kur bija.
Ja vispār tas ir pa tematu 😃
manii seez mazinsh taarpinhs kas paklhauj katru manu khermenisko biomasu. ne velti uz katras shiis truudoshaas miesas ir vairaak attiistiitas radiibas nekaa shii biomasas pienheemums. taa luuk!
Uzskatu,ka neviens nevar zināt, kas viņš ir patiesībā, jo īdz galam sevi var iepazīt tikai retais! Extremālāssituācijās bieži vien parādās cilvēka patiesā seja un ne vienmēr tā ir tā patīkamākā! Tapēc uz jautājumu "kas es esmu?" nevaru atbildēt, jo pats to vēl nezinu un ceru, ka neuzzināšu, jo šis noslēpums ir tas kas visu dīvi dzen uz priekšu ar ziņkāri pretī jaunai dienai, lai pārbaudītu sevi, savus spēkus!
Man nepatīk iedziļināties tādā līmenī, kā Tu, jo neredzu īsti tam jēga. Nav jāpārzin kvantu fizika, lai saprastu to, ka viss mainās, nekad nekas nav viens un tas pats! Arī tas sasodītais galds, kuru tikko nolēju ar kafiju nebūs vairs nekad tāds pats, jo arī tajā nemitīgi notiek izmaiņas.
Kas es esmu? Uz to ir grūti atbildēt ikvienam. Tu, kā redzams, īsti uz to neradi atbildi, neviens uz to neradīs. Atbilde būs katram sava, un katram tā būs pareiza, jo šim jautājumam ir jāpieiet no tīri filozofiskās puses.
Es esmu Es! Mans es ir tāds pats kā laiks - Mūžīgs. Tas ir bijis, tas būs. Tas nekad nebeigsies. Šis niecīgais periods manā mūžībā nav ievērības cienīgs, lai uz to meklētu atbildi. Manā skatījumā tā ir lieki un nelietderīga iztērēta enerģija, jo galu galā nekad nevarēs rast to īsto un galīgo atbildi, būs iespējams tikai konstatēt sausus faktus.
Es esmu Es! Mūžība un laiks.
par taadaam lietaam domaajot cilveekam zuud dziives jeega, jo vins saak aptvert to, ka nomris un vairs nepastaavees
McBeton, mums tā pietrūka Tava šizo sviesta!
McBeton, mums tā pietrūka Tava šizo sviesta! x2
Šīzo vai nešīzo, bet no realitātes arī tev, Jim, neaizbēgt.
Kas tu esi, Jim? Kaut kāds matērijas kriksītis, kuram nav nekādas nozīmes un kurš izputēs un sajauksies ar fonu jau nākošajā mirklī. Jau pēc tūkstoš gadiem no tevis nebūs ne pēdu, ne atmiņu, ne niecīgākās informācijas, ka liecinātu, ka tu eksistēji, ja tu vispār eksistēji.
Es esmu Reinis! Cilvēks, kas katru dienu dotas savās ikdienas gaitās un kuram ir smagi pohuj par to, kas viņš ir. Varbūt esmu liels kungs un barona pēctecis, varbūt vienkārši plika zemnieka pēctecis.
Pašlaik man uz galda stāv desas maize un tur pa vidam ir desa, gaļa, un vai man baigi interesē, kas iepriekš bija tā desa? Dzīvnieks bija iepriekš, ar to man pietiek, man vairāk neinteresē, vai tas dzīvnieciņš dzīvoja pie kāda gādīga saimnieka, kurš katru dienu viņu ar vis dziļāko mīlestību aprūpēja, vai arī lielā fermā, kur robots katru dienu pameta viņam ēst un pēc skaitītām dienām nonāca gaļas mašīnā, es to negribu uzzināt, jo, tad es vairs to desu neēdīšu un vairs nebūšu paēdis. Un padomā vai Tev baigi ir jāuzzina, kas Tu esi? Varbūt pēc tam vairs Tev negribēsies neko, tāpēc labāk dzīvo neziņā, dzīvo savu ikdienas dzīvi, milzīgā izstrādātā mehānismā, ko sauc par pasauli.