Join the new world

Čau!

Kā daudzi gan jau būs pamanījuši, mēs vakar uzbrukām Venecuēlai. Pirmkārt es vēlos mūs visus apsveikt ar veiksmīgu nosēšanos – kauja bija smaga. Ja 2.-5. raunds būtu beigušies ar citādāku rezultātu, tad mierīgas kaujas noslēgšanas vietā mēs varējām attapties pie ļoti smagas un sarežģītas 16 raundu kaujas, kura būtu ilgusi visu nakti. Izšķirošajos brīžos mēs spējām sagrupēties un noturēt iniciatīvu savās rokās. Šajā sakarā, protams, ir jāsaka arī liels paldies mūsu sabiedrotajiem – Grieķijai, Polijai, Rumānijai, Serbijai un mūsu Pacifica draugiem(galvenokārt ASV, kuri pašā izšķirošajā brīdī ar CO palīdzību salauza pretinieku centienus).

Informācija par kampaņu bija pieejama, tomēr uz jautājumiem kādēļ un ko mēs darām tālāk atbildes nav sniegtas. Tad nu izlēmu izveidot rakstu par to kā šī kampaņa tika sākta, ar ko mums ir jārēķinās un ko mēs varam gaidīt tālāk.



Kādēļ mēs uzbrukām Venecuēlai?

Pirms neilga laika lielās problēmās nonāca mūsu alianses biedri Kolumbija, kuru resursu kolonijas pēc MTO un PTO bija palikušas diezgan spēcīgas. Filipīnas ar MTO pārņēma mazo divīziju tanku brigāde Dream Team un Venecuēlā PTO veica čīlieši, kā rezultātā abu šo valstu ierastie bojājumu apjomi krietni pieauga. Iepriekš Kolumbija ar Filipīnām strādāja ar reģionu īres līgumiem un Venecuēla bija vairāk kā treniņkara partneri, tomēr kā tas dažreiz gadās – kļūstot spēcīgākiem visas norunas un līgumi piemirstas. Un tā notika šajā gadījumā – abas valstis, ar kurām it kā viss ir uz pozitīvām notīm apmeta kažoku uz otru pusi un sāka militāru ofensīvu ar mērķi nonest Kolumbiju no kartes. Šajā sakarā pagājušonedēļ no Kolumbijas tika saņemta vēstule ar lūgumu doties palīgā, jo situācija bija kritiska. Daži jautās kādēļ, piemēram, Brazīlija vai Peru(valstis ar kurām Venecuēla robežojas un ir sabiedrotas ar Kolumbiju) nevarēja pieteikt NE? Dienvidamerikas valstīm ir viena ļoti interesanta īpatnība – viņas darbojas uz līgumu pamata(agrāk TETAS, tagad nezinu kā šo NAP sauc). Brīdī kad NAP nav aktīvs(parasti kad Čīlei un Argentīnai rodas nesaskaņas), viņi visi viens otru slāna līdz nemaņai, un tad tik pat ātri visu aizmirst un noslēdz NAP visa kontinenta līmenī. Šobrīd NAP ir saslēgti, Kolumbijai ar Venecuēlu NAP nav, bet Venecuēlai ar Brazīliju un Peru ir, tādēļ palīdzība no kaimiņiem nav īsti iespējama un bija jāmeklē ārpus kontinenta robežām. Nevienam nav arī noslēpums ka mēs esam diezgan nogarlaikojušies savā TW ar Igauniju, tādēļ pēc īsas apspriedes KM sarakstē un ar diktatoru hck7h60vrmn72 tika pieņemts lēmums meklēt saules brilles, kravāt ceļojumu koferus, un doties uz siltajām zemēm.



Kas un kāds ir mūsu pretinieks?

Pēc čīliešu PTO Venecuēla ir palikusi par Čīles mazo provinci ar visām no tā izrietošajām sekām – Čīles interešu īstenošana un milzīgs čīliešu atbalsts Venecuēlas kaujās. Venecuēla arī ir ļoti koordinēta – viņiem nav izteiktu TOP līmeņa tanku, bet viņiem ir daudz aktīvi un labi koordinēti sitēji. Par šo es pārliecinājos vienā kopīgajā uzsišanā, kur sitām Peru labā pret Venecuēlu. Mēs raunda sākumā ceturtajā divīzijā uzsitām ~3bn damage, kuru raunda gaitā venecuēlieši pamazām „noēda” un beigās uzvarēja raundu. Arī Venecuēlas D3 ir vairāki ļoti spēcīgi kareivji. Papildus tam aiz viņiem stāv Čīle un čīliešu CO nauda. Pretinieks, lai gan uz papīra ir vājāks par mums, tomēr ir ar lielu potenciālu iedzelt visnegaidītākajā brīdī. Ar to mums ir jārēķinās arī turpmākajās kaujās.



Ar ko mums ir jārēķinās?

Šis lielā mērā ir laika zonu karš. Mēs kaujas sākam kad čīliešiem ir vēla nakts, un gadījumā ja mēs zaudējam kaujās iniciatīvu, tad varam gaidīt ka kaujas sāksies 2-3 naktī. Tādēļ noturēt iniciatīvu mums ir ļoti, ļoti svarīgi – tomēr ir atšķirība sākt kauju ar viegli iegūtiem 22-33 punktiem vai arī pamosties pie 22-33 punktu deficīta.

Otra lieta ar ko ir jārēķinās ir nakts stundās sākti RW. Pirmais RW Central Western Venezuela reģionā var tikt sākts šodien 2:00 naktī. Līdz ar to no rīta ceļoties mums būs jau veselas divas kaujas pret Venecuēlu(un abas ir jāuzvar), tādēļ ir jābūt aktīviem un koordinētiem, jo reģionu daudzums ir ļoti svarīgs lai plānotu ilgtermiņa atrašanos Dienvidamerikā.

Kā jau iepriekš minēju, ir jārēķinās arī ar ļoti smagiem raundiem, jo pretinieku potenciāls ir pietiekams lai radītu mums dažādas galvassāpes. Par taktikām runājot ir arī jārespektē viņu zemo divīziju spēks. AntiAsteria valstis mēdz akcentu likt uz zemajām divīzijām, kur ProAsteria un AntiAsteria spēki ir ļoti līdzīgi, tādēļ vajadzības gadījumā tiks koordinēti mūsu mazo divīziju spēlētāji lai nenonākam situācijā kad pa velti mēģinām uzvarēt divas zemās divīzijas un beigās vienu vai abas zaudējam episkā kaujā.



Nobeigumā

Pretinieks šoreiz ir ļoti respektabls un spēka ziņā diezgan līdzīgs mums, tādēļ paļauties uz to, ka viss nokārtosies mēs nevaram. Labā ziņa(varbūt ne labā, bet mums izdevīgā ziņa) ir tā, ka Čīle ir pieteikusi NE ASV, tādēļ varam gaidīt to, ka Čīles atbalsts Venecuēlai krasi samazināsies, tomēr tas nozīmē arī to ka mums atbalsts mums paliks mazāks.

Jebkurā gadījumā izbaudām mūsu Dienvidamerikas ceļojumu. Domājams ka tik viegli venecuēlieši nepadosies, un jārēķinās ir ar to ka jebkurā brīdī kauja var palikt no „vieglas” pa „ļoti grūtu”.

Tas arī īsumā viss. Ja ir kādi jautājumi, tad droši rakstāt tos komentāros.