Nacionālkapitālisms vs. sociālisms

Day 1,234, 12:24 Published in Latvia Russia by Saules Dievs

Kapitālisms ir sistēma, kurā manta, ražošanas iekārtas, rūpnīcas, nekustamais īpašums ir privāts. Kapitālisma galvenā izpausme ir uzņēmējdarbība brīvā tirgus apstākļos, kuras mērķis ir gūt ienākumus.
Pretēja sistēma kapitālismam ir sociālisms. Sociālismā nav tāda jēdziena kā privātīpašums, viss ir kopīgs. Taču ir viena nianse, kas jāņem vērā - šo kopīgo īpašumu parasti kāds pārvalda un tam ir lielāka teikšana pār šo īpašumu.
Sociālisms ir spēcīgi demotivējoša un degradējoša sistēma, jo indivīda vienīgais veids kā attīstīt savu labklājību, ir nevis radīt pievienoto vērtību, bet gan mēģināt iegūt kontroli pār kopīpašumu. Tas ilgtermiņā padara cilvēku domāšanu pavisam slimu. Cilvēks kā bioloģiska būtne ir būvēts tā, lai tiektos uz labsajūtas palielināšanu - komforta zonas sasniegšanu. Tas izpaužās dažādi - tiekšanās pāroties, drošība, ēdiens, fizioloģiskais komforts, utt. Sociālismā viss ir kopīpašums, tāpēc ideālā gadījumā visiem ir vienāds tā daudzums. Indivīds individuāli nav ieinteresēts palielināt šo kopīpašumu, jo viņa individuāli radītais labums tiks sadalīts uz visas sabiedrības locekļiem. Tādā veidā vienīgais veids, kā viņs var palielināt savu komforta zonu, ir mēģināt tiekties pēc tā, lai kopīšama pārdale notiktu viņam par labu. Šeit arī slēpjās visa sociālisma pamatu absurdums, degredējošās un demovitējošas tā izpausmes.
Protams starp sociālismu ir jāizceļ tāds paveids kā nacionālsociālisms, kurā filozofijā tiek pieņemts, ka sabiedrības indivīdi ir patriotiski un, ka šī nacionālā domāšana kalpos kā motivātors. Taču tas ir par maz. Lai arī nacionālas izjūtas, kas pēc būtības ir emocijas, rada labsajūtu, taču tās ilgtermiņā nespēj konkurēt ar visām pārējām emocijām. Šī iemesla dēļ nacionālsociālisms var pastāvēt ilgāk kā sociālisms, taču tas piedzīvos to pašu degradējošo ceļu, jo nebūs būtisku motivātoru, lai attīstītos.
Savukārt kapitālismā, cilvēks saņem visu labumu no tās vērtības, ko viņš rada. Tādā veidā cilvēks ir tieši ieinteresēts radīt pievienoto vērtību un ne tikai kaut kādu, bet pēc iespējas lielāku. Tas motivē viņu ne tikai darīt, bet arī attīstīt darīšanas metodes, lai maksimizētu sevis radīto vērtību.
Tīram kapitālismam ir viena problēma, tā vienīgā filozofija ir gūt indivīdam peļņu. Pilnveidota kapitālisma filozofija ir NacionālKapitālisms. Tā galvenā ideja ir tāda, ka cilvēki darbojās, lai gūtu peļņu, bet veiksmīgākie, kuru spēj radīt lielākas vērtības, radīto vērtību izmanto, lai sakārtotu savu apkārtējo vidi. Viņi velta savu resursu, lai palīdzētu attīstīties citiem, lai izglītotu citus, utt.
Šāda sistēma, motivē cilvēku attīstīties gan sliktos, gan labos apstākļos, tai pašā laikā attīstību veidot un nacionālas filozofijas pamata - neparazitējot uz citiem, palīdzot attīstīties citiem un rādot labāko ceļu kā attīstīties.
Nacionālkapitālisms ir vienīgā patiesā ekonomiskā sistēma, kas spēj nodrošināt visas tautas labklājību un attīstību ilgtermiņā.


pats savs SD