Join the new world

Katram procesam ir kāds dzinējspēks. Tas cenšas sasniegt līdzsvaru – zemāko enerģijas stāvokli, visu lieko enerģiju izkliedējot apkārtnē. Bet vai šāds dzinējspēks raksturo ik katru procesu vai tikai statistiskus procesus?
Dzīvība – šis tik reti sastopamais fenomens – matērijā izpildošā programma, kas pretēji statistiskajiem entropijas palielināšanas likumiem cenšas ieviest kārtību - koncentrēt enerģiju.
Mūsu izpratne par pasauli apgalvo, ka pasaule ir nedeterminēta – katrs nākamais solis nav viennozīmīgi paredzams – tas ir patvaļīgs.
Tas ir labi, jo pretējā gadījumā viss laiks būtu kā bilde, kas jau nemainīgi ierakstīta visuma dzīlēs un atbrīvojusi mūs no brīvās gribas.
Bet vai mums pastāv brīvā griba – pilnīga, absolūta, beznosacījumu. Griba, kas izriet no mūsu apziņas. Nē, ne tā, ko nosaka mūsu emocijas un instinkti, bet īsta, tīra, racionāla griba – tāda, kurai ir savs mērķis un nevis mērķis, kuru noteikusi jau tūkstošiem un miljoniem gadu veca programma, kas ierakstīta mūsu DNS, bet mērķis, kuru mēs izvirzām paši.
Citi saka, ka viņu mērķis ir būt laimīgiem. Bet kas ir laime? Paaugstināta dopamīna koncentrācija sinapsēs. Nekas vairāk kā ķīmisks stāvoklis. Bet vai tas ir mūsu mērķis, vai smadzeņu limbiskās sistēmas mērķis, kurš evolūcijas gaitā radies un ir sastāvdaļa no barošanās, vairošanās un citām programmām?
Smadzenes – 10^11 neironi, 10^15 sinapses – milzīgs daudzums mainīgas informācijas – programma pie programmas. Kuras ir tās programmas, kuras pieņem izšķirošos lēmumus un nosaka mūsu - cilvēku rīcību? Brīžiem šķiet, ka tīrā, brīvā apziņa, kura nav pakļauta limbiskās sistēmas atgriezeniskās saites laimes mehānismiem, ir tikai tāds mazs apgabals smadzenēs un tās sūtītie elektriskie signāli ir tik niecīgi, ka nereti izzūd informācijas fonā.
Es neciešu cilvēkus, kas dzīvo, lai ēstu – kam vienīgais mērķis ir viņu limbiskās sistēmas izvirzītais - nemitīga tiekšanās pēc laimes, labsajūtas, baudas, emocijām un pa vidu tikai bezmērķīga rutīna, kuru radījuši apkārtējās pasaules apstākļi.
Cilvēka smadzenes ir apgādātas ar lielu skaitļošanas jaudu, kas ļauj mums izprast abstraktas lietas, plānot, risinās problēmas. Bet kā labā? Vai tikai lai kārtējo reizi palielinātu baudu?
Vai cilvēka apziņa var būt tik spēcīga, ka tai ir pašai savi mērķi – mērķi, kas neizriet no baudas un labsajūtas, bet mērķi, kas izriet no tīras, neietekmētas, brīvas gribas? Nē, vēl vairāk - vai viņa var būt tik spēcīga, lai tā noteiktu cilvēka rīcību, balstoties uz šiem mērķiem.

Vai tev ir mērķi, kas neizriet no labsajūtas gūšanas, bet ir tīrās apziņas – tevis paša radīti? Kāds tas ir?

Labākās atbildes uz pēdējo jautājumu autoram komentāros balva 5g. Atbildes tiks vērtētas pēc tā, cik daudz vērtīgu pārdomu tās būs spējīgas izraisīt, ja neviena nespēs izraisīt, tad balva nebūs.