[GOVERNOR] Eksperiments ar vidējo algu valstī
Day 3,268, 06:41
•
Published in Latvia 
•
by
•
by KristapsM9
Sveicināts nejaušais lasītāj!
Šis raksts būs veltīts vidējās algas pacelšanas eksperimentam.
Eksperimenta sākums:
16.10.2016.
Eksperimenta beigas:
30.10.2016.
Eksperimanta dalībnieki:
1
Eksperimenta izmaksas:
13'000cc
Eksperimenta mērķis: Pārbaudīt iespējamību celt vidējo algu valstī, tādējādi palielinot nodokļu ieņēmumus, neceļot Work Tax.
Eksperiments sākās 16.10., kad tika atrasts viens brīvprātīgais, Pukainais Kuilis12 izskatā, kurš bija gatavs katru dienu strādāt 2x par algu 10'000cc.
Eksperimenta norises laikā, subjekts strādāja pie eLV darba devēja, manis, par algu, kas ir tādā lielumā, lai spētu ietekmēt vidējās algas kritumu. Valstij no šīs algas nodokļos aizgāja 500cc par darba reizi, pārējā summa, atskaitot komisiju, tika atskaitīta atpakaļ darba devējam.
Kā jau novērojams augstāk esošajā grafikā, pirms 16.10. vērojams stabils kritums vidējās algas lielumā. Vidējais kritums - 0.15cc dienā. Kā iespējamos celoņus šim kritumam varētu minēt darba vietu samazinājums valstī, viestrādnieku pieņemšana darbā par zemākām algām kā eLV.
Pēc eksperimenta uzsākšanas redzams lēns, bet stabils kāpums vidējā algā, kas radies pateioties mākslīgi uzstādītajai algai. Vidējais kāpums dienā - 0.33cc. Provizoriskais kāpums - 0.48cc dienā, jo izmaksātais algas lielums ne tikai uzsāka vidējās algas kāpumu, bet arī apturēja kritumu vidējā algas lielumā.
Protams ka visus nopelnus vidējās algas celšanā nevar attiecināt vien uz šo ekperimentu, jo nav zināms, vidējais darba devēju radīto darba vietu skaits katrā dienā, kas varētu iektemēt vidējās algas kāpumu vai kritumu.
Kā zināms, tad vidējā alga valstī nosaka, kāds būs nodoklis strādājot par menedžeri:
Average Salary - (100% - Work Tax) = Manager Costs
Jeb pēc šodienas vidējās algas valstī:
138.63 - 95% = 6.93cc
Jāpiebilst, ka šī ir augstākā vidējā alga eLV vēsturē.
Prognozes:
Ņemot vērā piejamos vēsturiskos datus un ņemot vērā tendences, iespējams modelēt iespejamos nākotnes scenārijus:
Prognoze veikta 30 dienu periodam, jo tas ir nogrieznis, kurā tiek aprēķināta vidējā alga valstī. Kā redzams, pēc 30 dienām, sākot no eksperimaneta sākuma dienas, vidējā alga valstī būtu nokritusi par -4.44cc, kas nodokļu izteiksmē būtu 0.22cc par 1 menedžera darba vienību.
Vidējās algas starpība starp kāpumu un krituma prognozi šodien ir 7.01cc, kas nodokļu izteiksmē ir 0.35cc par vienu menedžera darba vienību.
Lielākā atšķirība starp abiem prognozējamajiem scenārijiem būtu 14.19cc, kas nodokļu izteiksmē būtu 0.71cc. Ja pieņemam, ka valstī spēlētāji dienā nostrādā 500 menedžera vienības, tad zaudējumi nodokļos sasniegtu 355cc dienā,
Ja tiktu samazināts Work Tax no 5% uz 4%, tad atšķirība nodokļu ieņēmumos būtu 1.38cc par katru menedžera darba vienību.
Secinājumi:
Līdz ar to, ekperimenta beigās secināms, ka nodokļu ieņēmumus ir iespējams regulēt ne tikai ar Work Tax palīdzību. Vidējā alga ir svarīgs un vērā ņemems rādītājs valsts nodokļu politikas izstrādē.
Praktiskie pielietojumi:
Ja ir vēlme celt nodokļu ieņēmumus, bet atstāt nemainīgu Work Tax, tad iespējams sarunāt 2-3 spelētājus, kas strādā par lielu algu, atmaksā starpību atpakaļ darba devējām un valsts atmaksā darba devējam iemaksātos nodokļus, kā rezultātā vidējā alga celtos un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumni.
Kas tālāk:
Tā kā ekperiments ir noslēdzies, mēs visticamāk redzēsim vidējās algas kritumu. Tas nozīmēs, ka strādājot par menedžeri darba izmaksas kļūs pamazām mazākas un ražotājiem samazināsies nodokļu slogs.
Ja rodas kādi jautājumi, droši varat PM vai rakstīt komentāros.
Governor,
KristapsM9
Facebook
Twitter
Discord
Comments
vakarā palasīšu, izksatās ineteresants gabals!!!
Es varu pārņemt stafeti, ja kas 🙂
izlasīju. raksts izcils!!!
Jūs šitā mani drīz piespiedīsiet vispār pamest ražošanas sektoru. Un Erepu.
Kāpec gan? Tā ir parasta spēles sistēmas analīze. 😁
Vai arī Tev liekas ka es pierādu ka erepā dieva nav un viss kas notiek ir saistīts ar mūsu visu darbībām? 😃
Jup ir problēmas ar RAW ražošanu.
Lieli nodokļi samazina produkciju :/
Pēc aprēķiniem varu teikt, ka ražot WRM 2. rūpnīcā (tā, pa 3000cc) neatmaksies pat pie 1% WT. Šeit nevajag vainot WT, bet gan globālo cenu, kura ir 0.01cc. Tur nu mēs kā valsts neko nevaram izmainīt.
FRM atmaksājas ražot 3. rūpnīcā (10 Gold) arī pie WT 5% likmes. Un tas ir pat tad, ja ražošana notiek Vidzemē, kur ir viszemākais FRM bonuss.
Un runājot par FRM ražošanu - piesārņojums no FRM eLV ir tikai un vienīgi Vidzemē un tas pats ir 0.9. Ja paskatās piemēram uz eLT viņiem kopējais FRM piesārņojums veido 2.05 vienības - 2x vairāk. Arī eLT FRM piedāvājums tirgū nav nedz ko lielāks - pāris spēlētāji. Latgalē, kas bija tieši paredzēta pārtikas ražošanai, ražošanas bonuss joprojām ir 30% - par 6% lielāks kā Vizdemē, jo tur ir maz FRM ražotāju.
Ja ražo FRM pārdošanai, tad var nopelnīt arī no 3. FRM rūpnīcas (pa 10 Gold).
ja vidējā alga uzkāps pārāk augstu, mēs varam WT nolaist uz 4%
Jāsaka, ka diemžēl nāksies apšaubīt pētījuma rezultātus, jo tieši ap to pašu laiku es pārgāju no 10cc algas aviatoru pulkā uz 170cc, kas šobrīd ir augstākā Latvijā, līdz ar to aptuveni 20 darbinieki ar vairākiem darbiem dienā pārmetās no vidējās statistikas "gremdētājiem" uz "vilcējiem".
Šādas taktikas arī nav nekas jauns. Pirms pāris gadiem eUK pāris kretīni šādu brīnumu izpildīja, un laikā kad faktiskā alga bija 40cc, angļiem plēsa Work Tax no 260 cc "vidējās algas". Tajā laikā arī tika pacelts jautājums par metodiku kā tiek aprēķināta minimālā alga, un tika apspriests neņemt vērā x% augstākās algas un x% no zemākajām algām, lai vidējā alga būtu maksimāli tuva esošajai situācijai tirgū. Vai to ieviesa vai nē, nemācēšu pateikt, varbūt kāds var uzrakstīt biļeti un to noskaidrot.
Runājot par metodi kā tādu, uzskatu ka tā ir tabu un praksē nedrīkstētu tikt pielietota. Tā ir reāla spēlētāju kāšana - viņi samaksā nodokļus, ar kuriem tiek veiktas mahinācijas lai no viņiem noslauktu vēl vairāk. Esošie 5% manuprāt ir paši WT griesti.
Bet kopumā interesants pētījums.
Kā jau rakstā minēju, tad nevar vainot vienu mani pie algas kāpuma, jo nav informācijas, ko citi spēlētāji dara ar algām saviem darbiniekiem. Uzrakstīju biļeti. Rīt redzēsim, varbūt nemaz neesmu pie vainas. 😃
Eksperimenta mērķis bija pārbaudīt, vai šādu teoriju var pielietot praksē. Vai tas ir vajadzīgs un tiks pielietots - nav manā varā.
Cik noprotu, tad vidējo algu rēķina no centrālajām 90% algām. Respektīvi, tiek ņemtas vērā 90% no algām(darbiem), kuras ir vistuvāk vidējam rādītājam.
Piemēram, dienā nostrādā 100 spēlētāji, 7 alga ir 10cc, 3 alga ir 10000cc, pārējiem 90 alga svārstās no 85-200cc, tad vērā tiek ņemti tikai tie 90 ar algu no 85-200cc.
Interesants pētījums! Malači! 😃
ja, interesants petijums
[removed]