Par pārmaiņām valstī: Latvijas armija [1. daļa]

Day 1,214, 17:10 • Published in Latvia Latvia • by Nameisis
Kā aktīvākie spēlētāji noteikti jau ir pamanījuši, eRepublik pēdējā laikā ir piedzīvojis un vēl arī piedzīvos veselu rindu ar izmaiņām ekonomikas modulī.

Lai gan kādam varētu likties, ka ietekme uz norisēm un valsts kopējo
organizāciju varētu būt neliela, patiesība ir tāda, ka jau tuvākajās dienās būs praktiski pilnībā jāmaina valsts pārvaldes darbs vairākās jomās.

Nelielā rakstu sērijā iepazīstināšu jūs ar izmaiņām, ko valstij nāksies mēģināt īstenot, lai piemērotos spēles attīstībai un pēc iespējas efektīvāk izmantotu mūsu rīcībā esošos resursus.



Visvairāk izmaiņas spēlē ir skārušas mūsu bruņotos spēkus. Paaugstinoties vidējam resursu patēriņam uz vienas produkcijas vienības izgatavošanu, ir pieaudzis līdzekļu skaits, kas jāiegulda armijas uzņēmumu darbības nodrošināšanā.

Ja iepriekš ar nodokļos iekasēto latu daudzumu mēs varējām nodrošināt valsts uzņēmumu pilnvērtīgu darbību, šobrīd daļu no valsts uzņēmumiem ir nācies uz laiku slēgt, kā arī atlaist lielāko daļu no darbiniekiem. Lai nodrošinātu uzņēmumu funkcionēšanu iepriekšējā kārtībā, budžeta ieņēmumiem būtu jābūt aptuveni trīskārt lielākiem.

Par tālāko armijas organizācijas veidu vēl tiek spriests Tautsaimniecības un Kara padomēs, taču visus karavīrus varu nomierināt, jo bruņotie spēki pilnīgi noteikti netiks izformēti un iepriekš saražotā produkcija tiks izdalīta tiem, kas to nopelnījuši.

Lai gan daudz kas vēl atkarīgs no gaidāmajām izmaiņām valsts ekonomikā, pagaidām ir izkristalizējušies 3 potenciālie bruņoto spēku attīstības un finansējuma pamatveidi.



Pirmajā no tiem tiktu sagrauts iepriekšējais "strādā - saņem apgādi" princips un armija darbotos ne-profesionālā režīmā jeb, citiem vārdiem sakot, NBS varētu pievienoties jebkurš kritērijiem atbilstošs pilsonis, kas solītu valsts sponsorēto pārtiku un ieročus izlietot pēc vadības norādēm. Produkciju no uzņēmējiem iegādātos par nodokļu naudu un vajadzīgajā brīdī (galvenokārt tikai uzbrukuma vai aizsardzības kaujās) tie tiktu izdalīti tiešsaistē esošajiem karavīriem.

Otrajā (un pieļauju, ka ilgtermiņā visticamākajā) no variantiem notiktu jaunajai ekonomikai proporcionāla pārorientēšanās uz izejvielu uzņēmumiem un tiktu turpināts tradicionālais "strādā - saņem apgādi" princips, taču ar zināmām variācijām. Piemēram, valsts būtu spiesta nodarbināt karavīrus par minimālo algu, lai varētu nodarbināt iepriekš plānoto karavīru apjomu. Darbojoties šādā zināmas pašpietiekamības režīmā, protams, būtu proporcionāli jāpalielina apgādes biežums, lai strādnieki varētu sajust paši savus darba augļus.

Trešajā no variantiem karavīri uz ierobežotu laika periodu (aptuveni mēnesi) tiktu nodarbināti akmens raktuvēs. Saražotais akmens tiktu izlietots nepārtrauktā slimnīcu celtniecībā, kas, pirmkārt, ļautu vienu no Latvijas reģioniem (visticamāk Vidzemi) padarīt par gandrīz neiekarojamu cietoksni, kā arī uzlabotu valsts kopējās aizsardzības spējas un militāro potenciālu. Ideja par šādu projektu radusies, jo pēc nesenajām izmaiņām slimnīcu būve padarīta pieckārt efektīvāka, bet akmens resurss saražojams divreiz ātrāk kā iepriekš.



Ja pieņemam, ka nedēļā būtu iespējams saražot aptuveni 10 slimnīcas, mēneša laikā tiktu radītas slimnīcas ar 1 miljona wellness vienību kapacitāti. Pieņemot, ka vidējais sitiena spēks ir 200, tas, rupji rēķinot, būtu vienāds ar iespaidīgu 20 miljonu influence pienesumu Latvijas militārajam potenciālam. Pēc slimnīcu būves notiktu pārorientēšanās uz otro vai pirmo no iepriekšminētajiem NBS organizācijas veidiem.

Par armijas turpmāko attīstību galīgais lēmums tiks pieņemts nākamnedēļ pēc tirgus stabilizēšanās. Tikmēr karavīriem lūgums saglabāt mieru. Par izmaiņām NBS organizācijā tiks sīkāk ziņots uzreiz pēc kopīgas lēmuma pieņemšanas valdībā.

Nākamajos rakstos īsumā stāstīšu par reformām ekonomikā un spēles izmaiņu ietekmi uz ārpolitiku.

/Jūsu prezidents Nameisis