Join the new world

Valsts pārvaldē esmu darbojies jau kopš eLatvijas izveidošanas. Vislabākā pieredze ir gūta tieši pēdējo pāris nedēļu laikā, demogrāfiskā sprādziena laikā strādājot ekonomikas ministra amatā. Šajā laikā esmu guvis vispārēju priekšstatu par galvenajām iekšējām valsts problēmām, uz kā pamata arī veidots mans personīgais redzējums par pienākumiem, programmām un darbiem, kas būtu jāpaveic mūsu nākamajam prezidentam, lai arī kurš šajā amatā netiktu ievēlēts.

Pirmkārt, tā ir jauno spēlētāju iesaiste. Ir nepieciešams atklāts konkurss uz ministra vietām, ir nepieciešams izveidot diplomātisko korpusu (Latvijas vēstniecības un konsulāti visapkārt pasaulei), kas ļautu mums gūt sabiedrotos arī ārpus PEACE ietvariem, piemēram, neitrālo valstu vidū. Šādi būtu iespējams attīstīt vietējo graudu eksportu un turpināt Q1, Q2 graudu uzņēmumu kreditēšanu, izvairoties no pārāk augstas konkurences vietējā tirgū un nodrošinot stabilu zelta plūsmu no ārzemēm uz eLatviju. Jauno spēlētāju iesaiste kopumā nodrošinātu mūs ar jauno politiķu paaudzi, kas ļautu paplašināt valsts pārvaldi (piemēram, izveidojot Finanšu ministriju, kas dalītu pienākumus ar pašlaik noslogoto Ekonomikas ministriju, plānojot valsts budžetu) un uzlabot tās darba efektivitāti.

Kā citas pārvaldes paplašināšanas idejas var minēt Iekšlietu ministriju (vēlēšanu komisijas loma – iedzīvotāju uzskaite, konstitūcijas izveide u.c. pienākumi), Valsts kontroli (godīgas valsts pārvaldes darba nodrošināšana, iespējamo nelikumību atrašana), kā arī citas institūcijas, kuru izveidošana vai neizveidošana ir atkarīga no pašu pilsoņu aktivitātes.

Otrkārt, ir jāizstrādā valsts Satversme jeb konstitūcija, kas dotu iespēju izvairīties no līdzīgām situācijām kā nesen pieredzētā kļūda ar maizes nodokļu ierosinājumu. Jā, Satversmei nav un nevar būt juridiska spēka, taču, kā jau esmu vairākkārt minējis, no valsts pārvaldes darba vadlīniju izstrādes mēs varam tikai iegūt. Ja trūks iniciatīvas no pašiem pilsoņiem, apņemos konstitūcijas uzmetumu izstrādāt pats un publicēt to publiskā apspriedē un grozīšanā, pēc kā būtu veicama vispārēja tautas nobalsošana.

(Kas tieši tiek saprasts ar konstitūciju? Lielisks piemērs ir ASV konstitūcija - http://wiki.erepublik.com/index.php/Constitution_of_USA. Satversme ir koncentrēts dokuments, kas nosaka pilsoņu tiesības un valsts pārvaldes dienaskārtību, amatpersonu lomu, likumdevējvaras/kongresa, izpildvaras/valdības un tiesu varas funkcijas un pienākumus. Respektīvi, tas ir organizētas un sakārtotas pārvaldes pamats. Tai nav obligāti jākalpo kā katra pilsoņa vai politiķa darbības pamācībai, tās teksts nav jāiemācās no galvas. Tās pēc būtība ir tikai darbības vadlīnijas).

Treškārt, ir nepieciešams pabeigt valsts armijas veidošanu un strukturēšanu. Ir jāuzsāk profesionālās armijas kareivju apgāde, kā arī Zemessardzes apmācība. Jāveic sadarbība ar vietējiem ieroču ražotājiem par armijas apgādi. Nepieciešamības gadījumā jāveido karavīru komūnas, radot valsts dzelzs-ieroču un naftas-biļešu uzņēmumu tīklus, kas uzkrātu preces ārkārtas gadījumiem un armijas vienībam piegādātu ieročus to deficīta gadījumā. Spēcīga armija ir nacionālās drošības garants, tādēļ armijas finansēšanai jābūt vienai no galvenajām prioritātēm.

Ceturtkārt, ir jāturpina atbalsts vietējiem uzņēmējiem, izsniedzot kredītus un sniedzot finanšu padomus. Manas darbības laikā uzņēmumu skaits ir audzis par gandrīz 100%, kas nākamajos mēnešos lielāku uzmanību ļaus pievērst, piemēram, zemākās kvalitātes graudu uzņēmumu paaugstināšanai. Arī eksporta stiprināšana ir viens no galvenajiem nākamā mēneša uzdevumiem.

Piektkārt, ir jāturpina Ārlietu ministrijas un iepriekšējo prezidentu piekoptā reālpolitika attiecībā uz eLatvijas vietu starptautiskajā politikā. Citiem vārdiem sakot, eLatvijai ir jābūt tur, kur tas ir visizdevīgāk (šobrīd tā ir atrašanās militārajā aliansē PEACE), kas nozīmē to, ka mums ir ne tikai jāturpina aktīva darbība šajā savienībā, bet arī jāatceras, ka uzticībai un pilnīgai paļāvībai pret kādu no aliansēm nav nekāda pamata. Sevišķi jāizvērš sadarbība ar Lietuvu, Igauniju un citām reģiona valstīm, kā arī jāiesāk miera sarunas ar Somiju, kas, pirmkārt, nākotnē atvērtu graudu eksporta tirgu (daudziem no graudu uzņēmumiem jau šobrīd ir eksporta licence uz Somiju) un, otrkārt, ļautu normalizēt mūsu attiecības, kas nepieciešams, lai izvairītos no iespējamiem sadarbības šķēršļiem PEACE iespējamās sadalīšanās gadījumā - par eLatvijas nākotni ir jādomā ilgtermiņā.

Protams, jāturpina jau iesāktais darbs – jāatdod valsts starptautiskie parādi, jāturpina valūtas kursa stabilizēšana, Latvijas Bankas noguldījumu/kredītu programmas darbināsana, jauno spēlētāju apmācība un iesaiste, vietējo uzņēmēju aizsardzība, nodokļu ieviešanas process, kas ļaus valstij izvairīties no pārāk biežas iejaukšanās monetārajā tirgū, brīvā tirgus pamatprincipu ievērošana, cīņa ar zemo wellness un darbinieku produktivitāti. Jāturpina ievērot atklātības principi - ministriju un citu valsts institūciju regulāra atskaitīšanās tautai un citi rutīnas darbi (treniņuzņēmumu darbības nodrošināšana, jaunu spēlētāju piesaiste spēlē, regulāri treniņkari, maizes un graudu rezervju uzkrāšana un valsts liekās produkcijas eksportēšana, nevis iejaukšanās vietejā tirgū u.c.).

Paldies par uzmanību.

/Jūsu vēl-pagaidām Ekonomikas ministrs Nameisis