Latvija un Polijas-Lietuvas karš

Day 685, 17:46 • Published in Latvia Latvia • by Nameisis
Kas notika? Kāpēc Latvija uzbruka Lietuvai? Vai Lietuva ir briesmās? Kādēļ es atrodos Ķīnā?

Ja nespējat dot atbildi uz kādu no šiem jautājumiem, raksts ir domāts tieši jums.

Reiz dzīvoja Polija. Polijas zemes bija neauglīgas, tās daudzie iedzīvotāji – reti kareivīgi, taču līderi – ne sevišķi gudri. Polija jau sen ar kāru aci skatījās uz auglīgajiem ziemeļu laukiem un, redzot to, ka nedaudz aizmāršīgā Lietuva bija aizmirsusi parakstīt MPP (mutual protection pact jeb vienkārši alianse) ar saviem spēcīgākajiem sabiedrotajiem, tā nevilcinoties savā parlamentā nolēma pieteikt Lietuvai karu.

Pulkstenis 3. oktobra pievakarē nosita deviņpadsmito stundu, ziņas par draudošo karu drīz apšalca visu reģionu. Kamēr PEACE militārās alianses ģenerālštābā uz apaļā galda vēl tikai sāka klāt lielo karti, Latvijas kara ministrs SpeedKing un armijas virspavēlnieks Nameisis kopīgi pilnīgā vienprātībā nolēma armijā izsludināt ārkārtas mobilizāciju, neskatoties uz vēl nepabeigto apgādes sistēmu, kas abiem nākamajā dienā solīja grūtas jo grūtas stundas, pašiem izsūtot tūkstošiem ieroču un biļešu. Kā tika uzzināts īsi pirms tam, bezatbildīgais apgādes daļas vadītājs Ronalds vissvarīgākajā brīdī bija nolēmis, ka ar armijas apgādi nevēlas nodarboties.

Armijai steidzīgi ar Latvijas Kareivja palīdzību tika izsludinātas pirmās pavēles par došanos uz Sūduvu (Sudovia). Tikmēr Nameisis lasīja ziņojumu par izsaukumu uz ārkārtas PEACE apaļā galda sanāksmi, kur augstākie ģenerāļi jau bija sākuši gatavoties asiņainām kaujām, bet Lietuva – jau izsūtījusi alianses piedāvājumu Ungārijai. Izsūtīšanai tika gatavotas un koordinētas veselas sabiedroto valstu tanku divīzijas, Serbija, Vācija, Latvija un vairākas citas valstis gatavoja savas elites kājnieku vienības līdz kādam no galvenajiem PEACE stratēģiem prātā ienāca vienkārša, taču ģeniāla doma. Plāni tika pilnībā mainīti.

Latvijas Kareivis atsauca iepriekšējās pavēles un aicināja armiju būt kaujas gatavībā pēc 24 stundām, kad būs beidzies kara pieteikums Polijas kongresā. Tikmēr PEACE štābā vēl līdz vēlam vakaram notika visu iespējamo scenāriju izspēlēšana, pēc kā Lietuvas prezidents cawx un Nameisis rūpīgi koordinēja rītdienas plānus, kuri, kā zināms, paredzēja Polijas pilnīgu blokādi ar reģionu maiņas (vienas puses uzbrukums, otras – tūlītēja atkāpšanās) palīdzību.

Latvijas informācijas kanālos tika novērots Polijas pārstāvju pieplūdums. Pēc iepriekšējās pieredzes bija vairāk kā skaidrs, ka patiesos plānus nedrīkst izpaust nevienam, ja vien nevēlamies, lai tos uzzina ienaidnieks. Tika izmantota maldināšanas taktika un karavīriem tika izsūtīta pavēle par došanos uz Ķīnu, kur tobrīd bija iespējams nokļūt tikai ar vienu biļeti, bet pēc MPP aktivizācijas būtu iespējama gluži tāda pati cīņa kā atrodoties Lietuvā.

Nākamajā dienā tika publicētas pavēles brīvprātīgajiem steidzīgi doties uz Sūduvas reģionu, lai paceltu sienas vērtību, bet armijai spēkā saglabājās iepriekšējā pavēle. Pateicoties šiem māņu manevriem tika panākts tas, ka Polijai nebija ne mazāko aizdomu par to, ka gan Lietuva, gan viss PEACE aktīvi gatavojas atklātām, īstām kaujām. Šādi Polija iztērēja milzīgus līdzekļus armijas sagatavošanā un tautas apbruņošanā, kā arī īsi pēc kara pieteikuma beigām iztērēja simtiem zelta pilnīgi liekiem kauju pieteikumiem. Paldies visiem brīvprātīgajiem un karavīriem, kas izmantoja personīgos līdzekļus biļešu iegādē. Tieši jūs palīdzējāt Polijai ciest kaunpilnu sakāvi!

Central Bank of Latvia joprojām izsniedz biļetes par brīvu visiem, kas vēlas atgriezties atpakaļ Latvijā.

Vai Lietuvai vēl draud iebrukums no Polijas? Gandrīz droši var atbildēt, ka nē, Lietuvai vairs nekas nedraud. Polijai jebkādas kaujas pieteikšana Lietuvai nozīmētu nonākšanu atklātā karā ar Ungāriju, Indonēziju un vairākām citām valstīm. Kopā mēs esam uzvarējuši!

Kādēļ tika izvēlēta tieši šāda stratēģija? Pirmkārt, visiem bija zināms, ka Polija ļoti nopietni gatavojas masveidīgam uzbrukumam, kas Lietuvai gandrīz noteikti nozīmētu Sūduvas reģiona zaudēšanu uz ilgiem laikiem. Tā bija runa par Lietuvas neatkarību. Otrkārt, reģionu maiņas stratēģija izmaksāja ievērojami mazāk par līdzekļiem, kas būtu jāizmanto, ja būtu vēlme uzvarēt Sūduvas kaujā vai atgūt to vēlāk pēc iespējamā zaudējuma. Treškārt, bija runa par visas militārās alianses prestižu.

Reģionu maiņas izmaksas segs PEACE fondi un dalībvalstu vienotie ziedojumi. Latvijai šis karš tiešā veidā izmaksāja ~1500 LVL, kas tika izmantoti biļešu iegādei. Papildus tika izveidotas armijas organizācijas un iegādāti vairāki simti ieroču, kas ir uzskatāma par apgādes sistēmas organizēšanu un pārbaudi, nevis atsevišķiem Lietuvas-Polijas kara izdevumiem. Noteikti arī jāpiebilst, ka ārkārtas situācija pašreizējā stadijā esošajai armijas organizācijai bija lieliska pieredze. Iezīmējās tās trūkumi un galvenie risināmie problēmjautājumi.

Sīkāka atskaite par visiem Latvijas izdevumiem karā sekos rīt no Latvijas Bankas laikraksta.

Uzbrukumu un reģionu maiņu uzskaitījums pēc kārtas būtu lieks, jo vienkārši izcilu darbu jau ir paveicis Mainegreen savā laikrakstā Through the Looking-Glass, precīzi izskaidrojot Latvijas un Lietuvas veikto šahu uz kartes - http://www.erepublik.com/en/article/erep-in-maps-october-4th-latvian-edition-970110/1/20, taču ar lielāko prieku komentāru sadaļā atbildēšu uz visiem jūsu jautājumiem arī par konkrētām reģionu maiņām, ja jums ir radušās jebkādas neskaidrības.

P.S Iesaku visiem izmantot kauju par Lithuanian Highlands (http://www.erepublik.com/en/wars/show/761) ierastās treniņkaujas par Samogitiju vietā.

/Jūsu prezidents Nameisis