Join the new world

Pēc draudzīga tautiešu aicinājuma, ziņoju par savu dalību eRepublik 5 gadu svinībās.
Ar ko viss sākās?
Izlasīju Platona vēsti, ka
1) būs eRepublik svinības;
2) un būs 7.—8.decembrī.
Proti, tieši tad, kad man Bukarestē darīšanas! Tādu sagadīšanos nevarēja neizmantot, tāpēc pieteicos saietam. Tiesa, tas, ka man Bukarestē darīšanas, nozīmēja arī, ka varēšu apmeklēt tikai tos sarīkojumus, kad būšu brīvs no darīšanām — visticamāk, vakaros. Bet labi, arī par to pašu paldies, jo citādi uz Bukaresti braucis nebūtu.
Bukareste
Korekti būtu arī pastāstīt par vietu, kur viss notika. Bukareste ir Rumānijas galvaspilsēta, trīsreiz lielāka par Rīgu (pēc iedzīvotāju skaita; gandrīz 2mln). Lieluma dēļ tajā ir lietas, kuru Rīgā nav — platākas ielas, lielāki veikali utml. Taču arī biežāki grausti un Ferentari — galvenais čigānu rajons, tik nolaists, ka varbūt drīzāk saucams par izgāztuvi, nevis dzīvojamu rajonu.
Pilsētas centru veido 19.gs. beigu un 20.gs. sākuma apbūve ar gājēju ielām, kas staro to pašu Donavas baseina garu, ko Budapešta un Vīne. Tam apkārt bulvāriem caurvīts skaistu starpkaru laika trīsstāvu savrupmāju gredzens, kura arhitektūrā sajaukušās Balkānu paražas, jūgendstils un funkcionālisms. Aiz tā — sociālisma daudzstāvenes, gluži tādas pašas kā citur Centrālā un Austrumeiropā.
Diemžēl sociālistiskais Rumānijas diktators Nikolaje Čaušesku, kuru gāza 1989.g. nogalē, ne tikai cēlis apkārt, bet arī lielā mērā izpostījis senāko pilsētu, turklāt nolīdzinājis vairāk, nekā jaudājis uzcelt vietā, tā ka joprojām pilsētas centrā vietvietām ir krūmiem un nezālēm aizauguši tukši kvartāli. Čaušesku režīma simbols ir Rumānijas parlaments — lielākā ēka (pēc platības) Eiropā un 2.lielākā pasaulē (pēc Pentagona). Ij no ārpuses, ij no iekšpuses tirpinoši derdzīgs sociālisma un lielummānijas apvienojums: saskaitiet VEF kultūras pili un Zinātņu akadēmiju un iegūsit 1/10 Čaušesku garadarba.
Kur es piedalījos?
7.decembra vakarā bija brīvs laiks, lai dotos uz eRepublik vakaru kādā vecpilsētas klubā. Kā biju ienācis pa durvīm, klāt metās sargs un angliski paziņoja, ka te ir privāta ballīte. Braši atbildēju, ka zinu un ka tā ir eRepublik ballīte. Ar to pietika, lai sargs klusi paslīdētu malā. Diemžēl gaisotne nepavisam nebija patīkama — apdullinoši skaļa mūzika (ja to var saukt par mūziku) un piepīpēts, ka cirvi varēja pakārt. Tāpēc, apmetis vienu pieklājības riņķi un tā arī ne ar vienu neparunājies, nekavējoties pametu ellīti un, ticis, pie datora, dalījos iespaidos eRepublik īsziņā.
8.decembra vakarā atkal bija brīvs laiks, un nolēmu doties uz eRepublik vakaru kādā priekšpilsētas klubā, kas ierīkots vienā bijušas rūpnīcas stāvā, galvenās Bukarestes upes Dambovicas krastā. Nolēmu doties kājām, kaut bija patālu, pavēlu un patuvu Ferentariem. Ticis galā vien ar vieglām trīsām, vajadzīgās iestādes neatradu un biju spiests lūgt padoma rūpnīcas caurlaides sargiem. Kad kaut kā izmocīju kluba nosaukuma latviešanglorumāņu valodā, sargi parādīja, kurp iet. Tur arī bija.
Gods un cieņa eRepublik komandai par sarīkojumu, ko paudu arī savā vēstījumā uz vēstījumu sienas. Uzreiz pie ieejas man iespieda eRepublik t-kreklu un lika aizpildīt kaklā liekamu vārdzīmi (Latvietis; Latvia). Iekšā cilvēki pulcējās pulciņos un nesteidzoties klīda apkārt. Lai arī esmu vīrs pāri pusmūžam, daži bija ar vēl plikāku pļešku nekā man. Bārs bija uz goda — viss par velti! Un kokteiļi vislielākā mērā baudāmi. Uz sienām projektori laida eRepublik tēmas un vēstures ainiņas. Paliku aptuveni stundu, noskatījos kantora priekšnieka Aleksisa Bontes uzrunas ierakstu un vienu apbalvošanas raundu (visvairāk reižu prezidents, visvairāk reižu deputāts, stiprākais sitiens utml.) un tad biju spiests pamest saviesīgo kompāniju, jo svētdien bija agri jāceļas un ilgi jāstrādā. Pie izejas iespieda eRepublik papīra maisiņu, kur bija 0,75l sarkanvīna, pildspalva un peles paliktnis ar spēles simboliku.
Satikšanās
Vispirms jāatzīst, ka neattapos apvaicāties eLatvijas vadītājiem, vai nav kādu uzdevumu Bukarestei. Pat ja būtu apvaicājies, tik un tā līdz pat pēdējam brīdim nezinātu, vai jel kur tiktu izpildīt. Ar dažiem tēliem tomēr tik un tā parunājos.
1. eRumānijas prezidents Valahian. Patīkams mazliet >20 gadu vecs skūtgalvis armijas biksēs. Neuzskata eRumāniju par lielvalsti, ar patiku atcerējās rumāņu šīgada iebrukumu eLatvijā.
2. eRumānijas spēlētājs nr.1 Bogdan Adamutz. Pieder pie spēles rīkotājiem, laipns un atsaucīgs puisis. Spēlē būšot viss kas jauns. Papļāpājām lielākoties par īsto dzīvi, viņš ir no Brailas pilsētas Donavas lejtecē.
3. eRepublik dibinātājs (kopā ar Aleksisu) George Lemnaru. Pametis spēli pirms pusgada, palicis mazākuma akcionārs. Spēle nes peļņu, tak šobrīd lēnām nīkst laukā. Lai tiktu atkal uz viļņa, rīkotājiem jāizdomā kas svaigs.
Vēlēšanas
Vēl tik piebildīšu, ka eRepublik svinības sakrita ar īstā Rumānijas parlamenta vēlēšanām. Pilsētā bija pilns politisku reklāmu, ko varēja uzreiz pazīt — plakātā vecis, partija, īss solījums. Ieskatoties vērīgāk, visi veči bija no vienas partijas (bijušiem komunistiem), kas arī uzvarēja vēlēšanās ar >1/2 balsu. Atšķirībā no Latvijas plakāti karājās vēl dienu pēc vēlēšanām, bet aktivitāte bija ~40%.

Būšu pateicīgs par atsauksmēm. Ja ir kādi jautājumi, labprāt centīšos atbildēt. Ja patika lasīt, tad lūdzu ziedot kaut pa zelta gabaliņam vai q7 tanciņam.