Join the new world

Ja Zemes rotācijas asij nebūtu slīpuma.


Links oriģinālvalodā

Zemes rotācijas ass maksimālais slīpums attiecībā pret rotācijas plakni ir 23,4 grādi. Kas būtu tad, ja Zeme rotētu, nevalstoties no vienas puses uz otru (maigi izsakoties).

Kamēr planēta apriņķo ap Sauli, tā turpina rotēt, un "valstīties", ļaujot planētas virsmai neatrasties visu laiku vienādā leņķī pret Sauli. Tādejādi planētas virsma saņem dažādus saules gaismas, siltuma daudzumus. Bez šī slīpuma, diena uz Zemes ilgtu tikai aptuveni 12 stundas; planētas polos Saule nenorietētu vispār nekad.

Arī laikapstākļos nebūtu tik krasu izmaiņu. Planētas ziemeļu platuma grādos būtu visu laiku ziema, kamēr ekvatoriālajos reģionos būtu ļoti liels karstums, kuru pavadītu ilglaicīgs lietus. No ekvatora uz ziemeļiem vai dienvidiem būtu mūžīgā vasara, kur temperatūra saglabātos vienmēr nemainīga - kā pavasarī vai rudenī (atkarībā no attāluma). Tomēr, nonākot tuvāk poliem, nāktos saskarties ar mūžīgo ziemu, sasalumu, kur nevarētu dzīvot nekas no dzīvnieku vai augu valsts.
Tiek uzskatīts, ka Zeme savu rotācijas ass slīpumu ieguva pēc katastrofālas sadursmes ar kādu lielu objektu. Pēc sadursmes Zemei radās rotācijas ass, kā arī planētai radās pavadonis - Mēness. Tieši šī nejaušība vai sakritība, radīja labvēlīgu vidi, lai uz planētas rastos dzīvība. Fakts arī ir tāds, ka bez rotācijas slīpuma, planēta nespētu pie sevis noturēt atmosfēru, kuru veido gāzveida vielas. Citkārt tās vienkārši aizceļotu kosmosā, vai arī Saules vējš tās visas aizpūstu Visumā.

Protams, tiek pieļauta iespējamība, ka uz planētas tomēr rastos saprātīgas būtnes (jo atklājumi bioloģijā pārsteidz ik gadu), tomēr to turpmākā eksistence būtu mokpilna. Uz planētas, kur nav gadalaiku, kur tropu zonās ir nemitīgs lietus, izaudzēt labību, ievākt ražu, būtu neiespējami. Saprātīgām būtnēm ir daudz vajadzību, un pasaulē, kura būtu, ja nebūtu rotācijas ass slīpuma, arī mūsdienu industrija nespētu pastāvēt. Tehnoloģijas, atklājumi, tam visam ir nepieciešams kas vairāk nekā tikai vieta, izejmateriāli un saprāts, lai to visu saliktu kopā. Ir daudz lietas, par kurām mēs neaizdomājamies, jo mums viņas ir. Bet... kā būtu, ja nebūtu - kas to lai zina.

Cienīsim to, kas mums ir, neuztverot visu kā pašsaprotamu.

Kāda būtu pasaule, ja uz Zemes nebūtu lielu metāla krājumu?



Links lasīšanai vienatnē

Lieki teikt, ka mūsdienu pasaule bez metāla nav iedomājama. Šodien varbūt jau mazāk, bet cilvēces pirmsākumos, tas bija (dzelzs laikmets) noteikti vissvarīgākais savienojums. Tomēr, kāda būtu pasaule, ja uz planētas virsmas nebūtu atklātas vara atradnes, vai arī, ja šie krājumi būtu, bet cilvēki tos vienkārši nevarētu atrast, jo tie būtu zem mūžīgā ledāja/dziļāk zemē?
Visticamākais, cilvēces attīstība varbūt vēl būtu aptuveni Akmens laikmeta līmenī. Toreizējās tehnoloģijas arvien priecētu mūsu prātus. Lieki teikt, ka visi nākotnes sasniegumi, kas radušies, pateicoties metālam, vēl mūs nebūtu sasnieguši.

Protams, zemes apstrādes tehnoloģijas, dzīvnieku medības noteikti nebūtu gājušas tik lieliem soļiem, kā mēs to tagad apzināmies (vai mums stāsta), bet skaidrs ir viens - neolīta laika tehnoloģijas turpinātu veidot civilizācijas domas, idejas, un tās iesakņotos daudz dziļāk apziņā, ka nekā cita... vienkārši nav. Tādas ekstras kā arkls un rats, visticamākais, tāpat būtu vieni no lielākajiem atklājumiem šāda veida pasaulē, bet, ja trūkst materiālu, stipru, no kā tos izveidot, visticamākais, attīstība aprautos. Bez metāliem tādas cilvēces nozares kā tirdzniecība, metālu ieguves tehnoloģijas (raktuves, attīrīšana, kausēšana, metalurģija) nemaz neattīstītos. Līdztekus tam, ka nebūtu arī šādu nodarbju, bagātāka nekļūtu arī sociālā civilizācijas puse. Interesantāk būtu tas, kāda būtu mūsu izpratne par bagātību, ja cilvēks nekad nebūtu atradis zeltu un sudrabu!? Iespējams, cilvēks laika gaitā iedomātos izmantot kādu no cēlmetāliem darbarīku izveidei, bet, noteikti saprotams viens, ka tad tāda lieta kā māksla, rotaslietu darināšana, ekonomikas izaugsme, arī faktiski nepastāvētu.
Amerikas kontinentos metālu trūkums, visticamākais, novestu pie tā, ka, ka vietējie iedzīvotāji masveidā sāktu (kad nu to atklātu) izmantot vulkānisko stiklu - obsidiānu. Tiek domāts, ka laika gaitā viņu māksla apstrādāt šo materiālu sasniegtu ļoti augstus standartus. Protams, obsidiāns ir ērts, bet arī ļoti trausls materiāls. Jau senie acteki izmantoja to, lai no tā izveidotu zobenu asās malas, uzgaļus bultām, nažus un šķēpus. Viņu asinskārā nācija pastāvēja uz upurēšanas mākslu, kur nolemtajiem grieza nost orgānus (ausis, mēles, rokas pirkstus, visas ekstremitātes), kas ar obsidiānu izdevās lieliski, nemaz nedomājot par to, ka vajadzētu izmantot ko citu vai cēlmetālus. Metāli viņiem vairāk bija reliģiskiem motīviem, nevis karam.

Arī Ēgiptē tika izmantots obsidiāns, kuru tur ieveda tirgotāji no Etiopijas un Austrumiem. Tomēr, šeit tas nepiedzīvoja tādu attīstību kā Mezoamerikā. Obsidiāna nažus un zobenus ātri vien "izspieda" metalurģijas attīstība reģionā. Vēlākos laikos obsidiānu arvien izmantoja, taču vairāk tas bija mākslas priekšmetiem. Vēsturnieki uzskata, ka ja Ēģiptē nebūtu parādījies metāls, viņu vajadzība pēc obsidiāna palielinoties liktu tiem doties tā meklējumos uz tuvējiem austrumiem un Āfrikas austrumu reģionu. Tas noteikti neiztiktu bez asinsizliešanas.

Īsti neviens tā arī nevar pateikt, cik tālu civilizācijas/a būtu attīstījusies, un kur būtu nonākusi šodien, ja cilvēce nebūtu atklājusi metālus, bet turpinātu savu progresu, izmantojot tikai stiklu un akmeni. Diez vai daudzas lietas inženierijā, transportā un valsts aizsardzībā būtu kļuvušas kaut cik tālejošas. Lai arī senās civilizācijas par astronomiju un medicīnu zināja daudz, bez metāliem tās nekad nesasniegtu ceļojumus kosmosā un nespētu veikt tādu izpēti arī uz planētas, kāda ir šodien.

Iespējams, ka bez metāliem cilvēki nebūtu aizgājuši pa sava veida iznīcības taku, jo tieši metāli (arī cēlmetāli), veda cilvēku pretī revolūcijām un iespējām tās īstenot; pretī kariem, visu citu ražošanu atliekot malā. Bet, šādu "iespējams", "kā būtu ja būtu" ir daudz, un ne tikai vēsturē, bet arī ikdienā.