eLatvijas veiksmīgie uzņēmēji - Red Fox (epilogs 1. daļa)

Day 722, 02:11 • Published in Latvia Latvia • by Janohito

Pils centrālajā apspriežu zālē Red Fox sēdēja pilnīgi viens. Uz galda priekšā viņam atradās vien pustukša ugunsdziras pudele, aizsākts rupmaizes kukulis un trauks ar skābētiem gurķiem, no kura skumji raudzījās pāris atlikušie gurķi. Red Fox periodiski pastiepās pretī pudelei un ielēja savā dzeramajā ragā jaunu mēriņu. Par uzkodām viņš jau bija aizmirsis. Vien vientuļa, skopa vīrieša asara noritēja pār Red Foxa brūno, bieziem rugājiem noaugušo vaigu.

Sazvērestība

"Viss ir beidzies. Nodevēji! Kā gan viņi to uzdrīkstējās!" pie sevis domāja Red Fox. Vecajo sapulcē gandrīz vienbalsīgi tika nolemts nomainīt Red Fox kā latvju cilšu vadoni un atņemt viņam Vislatvijas imperatora titulu. Viņa vietā bija jānāk Kurzemes Karalim Kristapam. Taču Red Foxam bija pilnīgi skaidrs, ka aiz tā visa stāv galvenais sazvērnieks - Nameja dēls Nameisis no NameIšu dzimtas. Gandrīz visi spēcīgākie un spējīgākie sendienu varoņi bija pārgājuši sazvērnieku pusē.

Red Fox drudžaini meklēja risinājumu. "Ja nu es pulcētu savu karadraudzi? Varbūt apelēt pie tautas? Aicināt palīgā krievu bajārus ar viņu draudīgajiem kara lāčiem? Indonēzijas sultānu?"
Tomēr neviens no šiem variantiem nešķita realizējams. Kurzemes Karalis Kristaps jau veda visus Kursas karapulkus uz Rīgu, drīz viņam bija jāpievienojas arī Tērvetes valdnieka Nameja kareivjiem. Ne krievi, ne indonēzieši nespētu tik ātri atsteigties palīgā, personīgā Red Fox karadraudze un tās vadītājs , Red Fox "labā roka" Janohito, noteikti jau atkal vāļājās piedzērušies pa dažādiem pils nostūriem. Arī tautas atbalstu Red Fox jau sen bija zaudējis.

Naidnieka parādīšanās

Pēkšņi sērīgās pārdomas iztraucēja skaļš troksnis un tam sekojošās lamas. Durvis uz apspriežu zāli tika atspertas vaļā ar dzelzī kaltu zābaku. Red fox paguva vien nodomāt: "Viss, Nameja karapulki ir jau pilī! Бог помилуй!" Tomēr, par lielu atvieglojumu, tas bija tikai Aivvv, kurš aiz garajiem matiem vilka nešpetni lamajošos Janohito. Aivvv bija tērpies sidrabainās, līdz mirdzumam nopulētās, bruņās. Milzīga āva bija piestiprināta ar ādas siksnām viņam pie muguras. Aivvv vēl iespaidīgāku vērta viņa milzīgais, staltais augums. Tālu viņš pacēlās virs Janohito un pat Red Foxa galvas. Pērkondimdošā balsī viņš paziņoja, ka Nameja un Kurzemes Ķēniņa Kristapa karapulki jau stāv pie pils vārtiem un pieprasīja pavēles.

Šie jaunumi ātri vien izkliedēja Red Foxa un pat Janohito skurbuli. Aivvv ieteica cīnīties līdz pēdējam vīram. Pie tam viņš izvirzīja priekšlikumu doties triecienā, kamēr naidnieka karapūļi vēl ir noguruši no ilgā pārgājiena. Uz to gan iebilda Janohito, kurš ieteica labāk nocietināties pilī un izsūtīt baložus uz Krievzemes kremli Maskavā, Huņņu apmetni pie Balatona ezera, Indonēziešu sultāna mītni Džakartā.

Red fox rūpīgi uzklausīja abus viņam lojālos vīrus. Kādas gan bija viņa iespējas? Viņa rīcībā bija labi ja 300 vīru, kamēr naidniekam runāja, ka ir 10, pat 15 tūkstošu vīru liels karaspēks. Vai vest savus vīrus pretī nāvei kaujas laukā? Varbūt tomēr nocietināties un cerēt uz sabiedrotajiem? Censties vienoties ar sazvērniekiem?

Red Foxam gan bija vēl viena iespēja. Viņš vēl nebija aizmirsis savu druīda mākslu. Pieņemot meža zvēra veidolu, viņš varētu pats izglābties. Taču tādējādi viņš pamestu sev uzticamos vīrus vienus pašus. Gan Aivvv, gan Janohito un daudzi cita viņam uzticējās, paļāvās, ka viņš atradīs izeju. Vai tiešām viņš spēja viņus visus pamest?

Red Fox lēmums

Red Fox galu galā pieņēma lēmumu. Nakts aizsegā viņi mēģinās izlauzties cauri apvienotā Nameja un KKK karapulku rindām. Pats Red Fox vadīs triecienu milzīga brūnā lāča veidolā. Aiz viņa sekos Aivvv ar savu āvu, pļaudams naidniekus kā vārpas rudenī. Tālāk sekotu Janohito ar smagās bruņās tērptiem kājniekiem. Vīri veidotu ķīli, kas caururbtu Nameja un KKK armijas līnijas, tādējādi izlaužoties no aplenkuma, kas vēl nebūtu pietiekami nostiprināts pa vienu dienu. Bija paredzēts vīriem nepārtraukti mainīties ķīļa smailē, tādējādi panākot, ka uz priekšu virzīšanās neapstājas ne uz mirkli.

Par laimi pilī netrūka ne ieroču, ne bruņu. Pēc somu padzīšanas no Zemgales, pilī tika savākts milzīgs arsenāls ar somu, horvātu, rumāņu, pat amerikāņu ieročiem un bruņām, ko tie bija pametuši kaujaslaukā Zemgalē. Līdz ar to ikviens kareivis varēja brīvi atrast sev gan ieročus, gan bruņas, tiesa gan, liela daļa no tām bija piesūkušās ar iepriekšējo saimnieku asinīm, bet nu šādi sīkumi nespēja atturēt Red Fox karapulku, jo sevišķi tādēļ, ka gatavojoties uzbrukumam Red Fox dāsni dalījās ar pašbrūvētu ugunsdziru, ko vīri atzina par labu esam. Pirms kaujas pilī valdīja jautra gaisotne.