Join the new world

Daudz gan ir runāts par šo Latvijas titānu, varoni, Lāčplēša dēlu Kurzemes Karali Kristapu (dēvētu arī par KKK). Tomēr maz kas ir zināms par viņa jaunības dienām, par laiku, kad Latvija vēl bija jauna, maza, bet lepna valsts. Vēl mazāk ir zināms par viņa gaitām, kad Latvija vēl bija tika pelēks pleķis uz pasaules kartes. Tā nu centīšos cik nu ticami iespēšu, apgaismot šo un arī tālākos laika periodus KKK dzīvē.

KKK jaunības dienas

Savu jaunību, gluži kā daudzi latvieši, Kurzemes Karalis Kristaps pavadīja Krievijā, cara Borgesa XVI galmā. Tur viņš ātri vien pierādīja sevi kā spēcīgu, harizmātisku līderi, kas prot vest aiz sevis tautas masas. Tāpat arī tur viņš sastapa citus latviešus, piemēram, bēdīgi slaveno Janohito, kas cara galmā vadīja bezbēdīgas, ugunsdziras un sieviešu pilnas dienas, nemaz nedomājot par savu Dzimteni, par tās varenajām, plašajām ārēm, par likteņupi Daugava, ko uzlūkojot, katra latvieša sirds sažņaudzas sērpilnā saldmē. Kurzemes Karalis Kristaps ar riebumu novērsās no tāda "latvieša". Viņa sirds bija tautiska gara pārpilna un nekāda krievu meiča, lai arī cik daiļa nebūtu, nespēja viņam likt pat ne uz mirkli aizmirst Dzimteni.

Alkas pēc varoņdarbiem

Lai gan Kurzemes Karaļa dzīslās ritošās Lāčplēša asinis viņu sauca uz dzimteni, tomēr Kristaps godbijīgi un apņēmīgi izpildīja katru cara uzdevumu. Viņš bez problēmām nomedīja milzīgu mežakuili cara galma svētkiem, darīja tādu latvju miestiņu, ka visiem viesiem elpas aizkrita, trenēja cara družinu un daudz ko citu. Tomēr dziļi sirdī viņš alka pēc varoņdarbiem. Un tāda iespēja tik tiešām parādījās ātri vien.

Red Fox savaņģošana

Dziļajos Kaļiņingradas mežos, jau kretnu laika sprīdi siroja mežonīgais krievu druīds Red Fox. Viņš pieņēma sarkanas lapsas veidolu un katru reizi izspruka no vajātāju rokām, ievilnot tos dažādos slazdos un lamatās. Kurzemes Karalis Kristaps lieliski apzinājās, ka neviens no cara vīriem nevarēs savaldīt šo mežonīgu zvēru. to spēj izdarīt tikai viņš.

Nav gan saglabājušās precīzas ziņas, kā tas notika, pēc nedēļas KKK tika manīts iznākam no Kaļiņingradas mūžamežiem, velkot aiz garās bārdas sev līdzi Red Fox. Kurzemes Karalis Kristaps tomēr nevēlējās nokaut tik spēcīgu pretinieku. Viņš lika Red Foxam nozvērēt, ka tas sekos Kristapam līdz uz Latviju un darīs visu, lai panāktu Latvijas uzplaukumu.

Kurzemes Karalis Kristaps, kopā ar savu jauno līdzgaitnieku Red Fox, vēlējās atgriezties dzimtenē. Cars gan negribēja atlaist tik varenu vīru no sava dienesta, tomēr redzot viņam nepiekāpību un lielo dzimtenes mīlestību, Borgesam XVI nekas cits neatlika kā ļaut Kristapam atgriezties.

Atgriešanās Latvijā

Kurzemes Karaļa Kristapa sirdi nekas nespēja iesildīt vairāk kā skats, kas pavērās, kad viņš atkal iejāja Latvijā. Dziļi meži, burbuļojoši strauti, krāčainas upes, plašas, zeltainas rudzu un kviešu druvas stiepās tālu aiz horizonta. Beidzot viņš varēja atkal būt laimīgs. Viņš bija Dzimtenē.

Kristaps kopā ar savu ceļabiedru Red Fox un mūžam piedzērušos Janohito, ko viņi bija pret paša gribu atveduši līdz uz Latviju, uzņēma Kursu uz sava laba bērnības drauga - [url=hhttp://www.erepublik.com/en/citizen/profile/1409813]Nameja[/url] pili. Pa ceļam gan lielas raizes radīja Janohito, kura ūdens maisā izbeidzās ugunsdzira. Pēc atskurbšanas, viņš ilgi nespēja saprast, kas gan ir gadījies, kur palikusi cara pils un meiča, kas vēl pirms mirkļa bija sildījusi viņa sānus? Vienīgais ko viņš redzēja bija skarbais krievu druīds Red Fox, kas bija iekārtojies netīkami tuvu Janohito guļvietai...

Tomēr viss beidzās laimīgi priekš Janohito, nerunīgais druīds gluži vienkārši sargāja viņu no neprātīga soļa, ko viņš varētu veikt pēc skurbuma pāriešanas. Janohito gan centās bēgt, lūgties, solīja zeltu un bagātības, ja viņu atlaidīs atpakaļ uz Krieviju. Tomēr Kurzemes Karalis Kristaps palika nepielūdzams - Latvijai bija vajadzīgs katrs vīrs.

Nameja pils

Pēc vairāku dienu jāšanas, Kurzemes Karalis Kristaps beidzot varēja saredzēt viņa drauga Nameja Tērvetes pils augstos torņus. Pils slējās augstu virs līdzenuma, kuru pārraudzīt tā bija celta. Namejs ar savu karadraudzi izjāja pretī ceļiniekiem un laipni uzlūdza tos uz dzīrēm savā pilī. Kamēr Kurzemes Karalis Kristaps un Red Fox lēnām un cienīgi sekoja Namejam, Janohito gan nebija skubināms uz dzīrēm. Viņš trauca savu zirgu aulekšiem uz pils vārtu pusi. Lai nu ko, bet dzīres viņš mīlēja.

Vairāki mēneši pagāja nerimstošās dzīrēs un izpriecās. Neviens tā īsti nedomāja par Latvijas nākotni. Medalus kausi viens pēc otra pazuda spēkavīru rīklēs. Nameja labiešu pulks un karadraudze bieži viesojās arī Indonēzijas sultāna greznajās pilīs. Sevišķi šos braucienus atbalstīja Janohito, kurš tika nozīmēts par kardraudzes vadītāju. Laiks ritēja ātri.

Vecais zintnieks

Tomēr kādu dienu idille beidzās. Vēla vakarā, kad pilī jau kārtējo reizi ritēja dzīres un daiļākās ciema meičas sildīja Janohito sānus, pie pils vārtiem klauvēja kāds svešāds, vecs vīrs. Viņa garie mati bija pilnībā balti un zaigoja mēnesgaismā kā sidrabs. Gara, balta bārda rotāja viņa zodu un stiepās līdz pat saules pinumam. Drēbes bija izšūtas ar sudraba diegiem, vērsdamas viņu līdzīgu velim. Pat kūja, uz kuras šis vīrs balstījās, bija balta, kā no ziloņkaula izgrebta.

Tauta pilī sačukstējās: "Vai tiešām tas ir viņš? Nē, nevar būt, ne jau tas pats? Jā, tas tik tiešām ir viņš, nav divu domu. Tas_Pats ir atgriezies!" Un tik tiešām vecais vīrs izrādījās neviens cits, kā viedais zintnieks no Kurzemes - Tas_Pats. Pirms daudziem gadiem viņš bija devies dziļi iekšā Kursas mežos, lai atrastu apskaidrību. Nu viņš bija atgriezies. Neparasta sudrabaina aura pavadīja viņu visur, kur vien Tas_Pats gāja.

Jau krietni iesilušais Namejs, protams, aicināja Tas_Pats pie dzīru galda, pašā goda vietā. Tas_Pats skarbi atteicās, viņš sacīja: "Esmu nācis no Kurzemes, nest jums Vārdu! Es jums parādīšu patiesību. Mežos, pēc senas zintnieku receptes es sabrūvēju īpašu mušmiru uzlējumu. Tad man parādījās vīzija. Man ir jāglābj šī zeme un jāparāda jums Patiesībā! Nekad es nesēdēšu pie viena galda ar šiem indonēziešu bandītiem, šiem oligarhiem, šiem Latvijas izlaupītājiem!"

Tas_Pats uzruna apklusināja visas sarunas pie galda. Daudzi nesaprata, ko gan šis vecais vīrs saka. Oligarhi? Indonēziešu bandīti? Latvijas izlaupītāji? Vai tik mušmiru uzlējums nav bijis par spēcīgu šim vecajam zintniekam?

Patiesība

Tomēr Kurzemes Karalis Kristaps saredzēja, ko vecais vīrs centās pateikt. Sidrabotajā gaismā viņš ieraudzīja, par ko gan kļuvuši latvju labieši. Nameja seja bija cieta kā krams, žēlastības tur bija velti meklēt. Labieties Māris, vecajo padomes vadītājs, bija pārlieku iemīļojis Janohito no Krievijas ievestās ugunsdziras mučeles saturu. Par Janohito pat runāt nebija ko, tāds cilvēks nebija spējīgs vadīt karadraudzi. Ar šausmām Kurzemes Karalis Kristaps uzlūkoja arī sevi - medalus un miestiņš bija padarījuši viņa kādreiz tik muskuļoto torsu, kas bija bijis ciets kā tērauds, par mīkstu pēli. Zem zoda bija izauguši vēl pāris dubultzodu. Kādreiz tik varenā un nepieejamā Tērvetes pils bija apaugusi ar sūnām, māla kārta uz pils vaļņiem nebija atjaunota vairākus gadus, kas liecināja, ka šāda pils neizturēs nopietnāku triecienu.

Kurzemes Karalis Kristaps saprata - ir kaut kas jādara, jāizrauj Latvija no apātijas, kurā tā ieslīgusi un jāsāk rīkoties. Citādāk šī, viņam tik mīļa zeme nokļūs svešu karakungu kalpībā.

1. daļas beigas