eLatvijas vēsture. 3. daļa, prezidents Maaris [№44]

Day 775, 11:02 Published in Latvia Latvia by Kulturas ministrija

Pēc prognozējamā zaudējuma kongresa vēlēšanās nākamais lielais notikums bija prezidenta vēlēšanas 5. maijā. Tā kā 50 000 latu bez zelta seguma ārzemnieku acīs nebija gana vērtīgi, lai valstī pavadītu vēl 10 dienas (prezidentam būtu jāpaliek vēl vismaz diena, kamēr impīčments stātos spēkā), lielākā daļa TO grupu nekavējās pamest valsti. Tas gan nenozīmēja, ka vēlēšanās latviešu kandidāts uzvarētu bez cīņas. Tāpat tas nenozīmēja, ka varēja izvēlēties neprašu. Tāpēc pirmajām vēlēšanām Par Dzimteni un sabiedrotie piegāja visai nopietni.

Visi piekrita tam, ka labāk būtu virzīt kādu, kurš nav ticis Saeimā, lai palielinātu pārsvaru kongresā. Publiskajās diskusijās izkristalizējās trīs nopietni kandidāti uz šo augsto posteni. Pirmais bija Maaris, viens no redzamākajiem pilsoņiem tolaik. Piedalījies diktatora vēlēšanās. Viņam gan bija mazākā pieredze no šī trijnieka. Otrais bija tas_pats, latvietis, kurš agrāk dzīvoja Lielbritānijā. Viņš bija viens no tiem, kas noticēja United Latvia teiktajam un pievienojās partijai, pat par spīti tautiešu iebildumiem un pretargumentiem šādai rīcībai. Vienmēr pretojies tā laika faktiskajai elitei, par ko izpelnījies iesauku “mūžīgā opozīcija”. Trešais bija Uncle Sam. Viņš bija amerikānis, neilgi pirms došanās uz Latviju bija ASV prezidents, tomēr tika gāzts no šī amata. Par argumentu viņa virzīšanai tika minēta plašā starptautiskā atpazīstamība un sakari, kamēr citi teica, ka viņu atbalstot vienīgi rumāņi un Uncle Sam pieteikšana prezidenta amatam varētu atvilināt gan PEACE, gan ATLANTIS (attiecīgi Phoenix un EDEN priekšteces) “TO pretestības” spēkus.


spied šeit, lai apskatītu attēlu pilnā izmērā

Tika piedāvāts arī variants veikt diversiju. Tiktu imitēts gan PEACE, gan ATLANTIS TO. Uncle Sam būtu ATLANTIS kandidāts, bet par PEACE kandidātu tiktu nosaukts Kurzemes Karalis Kristaps (kā ilgu laiku Krievijā pavadījis lietotājs) vai arī kāds aktīvs krievs, kuru pazītu rumāņi. Abi kandidāti presē brīdinātu par otras puses TO, pievilinātu ārzemnieku uzmanību un viņi ierastos glābt Latviju no otras alianses. Tādējādi pie varas nokļūtu viens no šiem mazāk bīstamajiem kandidātiem un nevis kāds Indonēzijas TO grupas pārstāvis, tādējādi samazinot risku, ka līdzekļi nonāktu pie kāda neuzticama cilvēka.

Diversijas variants tika noraidīts tādēļ, ka būtu grūti atrast PEACE kandidātu, kam noticētu alianses biedri. Uncle Sam tika noraidīts tādēļ, ka bija apšaubāms viņa ASV atbalsts un tika nolemts par labu latviešu kandidātam. Maari izvēlējās tādēļ, ka no viņa nebija gaidāmi tādi izlēcieni kā no tas_pats. Ar 76 balsīm par viņš pārliecinoši uzvarēja, pārspējot tuvāko sekotāju ponari par 51 balsi.

Pirmais darbs prezidenta krēslā Maarim bija izveidot pirmo eLatvijas valdību. Tas tika izdarīts aptuveni nedēļas laikā un 14. maija rītā tika publicēts saraksts. Šādā sastāvā valdība darbojās visu Maara pilnvaru termiņu:

• Aizsardzības ministrs Janohito
• Ārlietu ministrs SpeedKing
• Ārlietu ministra biedrs Kurzemes Karalis Kristaps
• Baltijas valstu sadarbības ministrs Namejs
• Ekonomikas ministrs red-fox

Tika izsludināta pieteikšanās arī uz imigrācijas ministra vietu, tomēr šis krēsls tā arī palika neaizpildīts, par spīti atkārtotam konkursam pēc valdības sastāva paziņošanas. Tā vietā vēlāk latvieši tika aicināti sazināties ar Maari, ja ir iespēja plašsaziņas līdzekļos pastāstīt par eRepublik un par to, ka eLatvijai nepieciešama palīdzība. Tāpat valdībā nebija redzams tas_pats, kuru Maaris vēlējās iekļaut Ministru kabineta sastāvā. Gatavību kļūt par ekonomikas ministru pauda arī uzņēmējs kursis, savukārt vēlākais armijas vadītājs Edmunds Dantess minēja, ka varētu kļūt par imigrācijas ministru.


spied šeit, lai apskatītu attēlu pilnā izmērā

Runājot par pašu ministru paveikto, milzīgi panākumi bija red-fox kā ekonomikas ministram. Viņš veica lielu darbu glābjot eLatvijas ekonomiku un jau pēc 2. Saeimas vēlēšanām eLatvija bija atguvusi to, ko tā zaudēja pēc TO aprīļa beigās. Pēc tam, kad Maaris atteicās kandidēt vēlreiz, valsts virzīja divus oficiālos kandidātus prezidenta vēlēšanās, no kuriem viens bija tieši red-fox. Par to, kāpēc tā un par notikumiem šajās vēlēšanās sīkāk rakstīšu nākamreiz.

Aizsardzības ministrs Janohito uzsāka pieteikšanos armijai un ielika pamatus pirmajam armijas modelim. Tika izveidota arī paskaidrojoša Excel tabula. Ar pieteikšanos gan īsti neveicās un puspabeigtā armija pēc vairākiem mēnešiem izjuka, tās vietā vēlāk jau citu cilvēku vadībā tika likti pamati mūsdienu NBS.

Ārlietu ministrs SpeedKing nepietiekamās saziņas dēļ ar prezidentu dēļ neizdarīja tikpat kā neko. Viņš gan sazinājās ar dažiem no saviem senajiem paziņām, toreizējo Brazīlijas ārlietu ministru un Taizemes prezidentu, kā arī noskaidroja Latvijas nosacījumus dalībai PEACE, tomēr vēstniecības un attiecību nostiprināšana ar citām valstīm bija jau nākamo ārlietu ministru darba augļi.

Baltijas valstu sadarbības ministrs Namejs nostiprināja savu ietekmi valstī. Viņa laikā Baltijas valstis nodibināja ciešas attiecības un pirmoreiz radās reāla doma apvienoties. Nameja darbs šajā lauciņā nodrošināja viņam iespēju kandidēt jūnija prezidenta vēlēšanās, vēlāk tikt pie prestižākiem ministru portfeļiem un lielu ietekmi eLatvijas politikas aizkulisēs

25. maijā norisinājās 2. Saeimas vēlēšanas. Tajās pieteicās 36 kandidāti, tādēļ tās pat par vēlēšanām īsti nevar nosaukt. Visi 36 bez problēmām tika Saeimā.

Trešās daļas nobeigumā ekspresintervija ar pirmo Latvijas prezidentu Maari par maija notikumiem.

Pieteikšanās prezidenta amatam bija tavs lēmums vai arī tevi kāds pamudināja?
Tas bija kolektīvs lēmums. Lai arī pats agrāk jau biju izteicies, ka nevēlos būt prezidents, bet labprāt būtu viņam tuvu stāvošs personāžs, tomēr beigās sanāca, ka nebija neviens cits, kas to uzņemtos. Svarīgs faktors bija arī tas, ka es nebiju kongresā, jo balsot var gan kongresmeņi, gan prezidents. Līdz ar to, ja prezidents nav kongresā, tad attiecīgi RL latviešiem būtu par vienu balsi vairāk. Nākotne parādīja, ka izšķiroši tas nebija, bet to jau neviens nevarēja zināt.

Kā pirmais prezidents tu saņēmi organizāciju ar 50 000 Ls. Kā sauca šo organizāciju un vai tu atceries, kam tika izmantota nauda?
Organizācija saucās Latvija Organization. Nauda tika pārskaitīta uz CBoL un pēc ilgākām variantu apspriedēm ar ministriem tika nolemts to izmantot nevis ātrai pārvēršanai zeltā un slimnīcu iegādē, bet gan mākslīgi zema lata kursa nodrošināšana, lai cilvēki, kuri nolaupīja valsts kasē esošos latus, nespētu gūt lielu peļņu uz eLatvijas iedzīvotāju rēķina. Toreiz mums bija tikai daži simti aktīvo iedzīvotāju un tas bija iespējams arī ar šādu summu. Papildus lati tika emitēti tikai vienu reizi. Vēlākos laikos CBoL kaut kā mēģināja turpināt šo "tradīciju" tikai nespēju saprast kāda mērķa vārdā.
Par pašu organizāciju. Tā tika atdota kara ministrijas (ministrs Janohito) vajadzībām, lai spētu veiksmīgāk realizēt ieroču uzglabāšanu. Kāds ir tālākais šīs organizācijas liktenis un, kas ir pašreizējie īpašnieki - man nav ne jausmas, bet pati organizācija izskatās pēc neaktīvas privātās organizācijas. Pats jau labprāt uzzinātu, kurā brīdī tā tika nodota privātās rokās un vai valsts par to saņēma kompensāciju.

Vai un kādus mērķus tu sev uzstādīji savas prezidentūras laikā?
Mērķu kā tādu nebija. Svarīgākais uzdevums bija izveidot eLatvijas tautsaimniecību un ievirzīt eLatvijas stabilitātes garantu uzņēmējus uz veiksmes takas. Centāmies kā varējām atbalstīt graudu eksportu. Tāpat arī skaidrs bija, ka eLatvijai nepieciešami vairāk cilvēku. Diemžēl uz imigrācijas ministra posteni neviens nepieteicās, tāpēc tas bija daudz grūtāk. Babu boom gan notika nedaudz vēlāk, bet tam par pamatu bija arī manā laikā veiktās iestrādes. Militārus mērķus izvirzīt gan nebija iespējams, jo eLatvijai tās pirmsākumos bija aizliegts piedalīties karos, lai arī vienu reizi nosūtījām savu "armiju" (vārds pēdiņās, jo patiesībā tie bija kādi padsmit karavīri) palīdzēt eVācijai aizsargāties pret eZviedrijas uzbrukumu. Žēl, ka pārāk maz tika darīts, lai nodibinātu spēcīgākus kontaktus ar eSomiju, bet neticu, ka tas būtu mainījis eSomijas plānus attiecībā uz Zemgali.

Kāpēc tu nevēlējies palikt amatā uz vēl vienu termiņu?
Jau diktatora vēlēšanās kā galvenais mīnuss manā kandidatūrā tika uzsvērts tas, ka esmu maz onlainā. Tā arī bija patiesība, jo ne vienmēr varēju spēlei veltīt tik daudz laika, kā tas būtu nepieciešams. It īpaši darba sestdienās un svētdienās, kad tika organizētas Baltijas asamblejas sēdes.



http://somokon.com/erep/hitcounter.png">