eLatvijas ārpolitikas virzība

Day 741, 11:49 Published in Latvia Latvia by Janohito

Izskatās, ka visticamāk arī šis iebrukums Somijā beigsies ar mūsu neveiksmi. Lai gan spējām ieņemt Dienvidsomiju, tomēr mūsu tālāko virzīšanos atkal apturēja somi un to sabiedrotās valstis. Pagaidām gan turpinās krievu ofensīva Rietumsomijai, tomēr uz raksta tapšanas laiku mūris tur jau ir virs 400 tūkstošiem un ja godīgi nešķiet ticami, ka Krievija spēs šo reģionu ieņemt. Pie tam, pat ieņemot Rietumsomiju, somiem tāpat paliks vēl viens reģions, ko pavisam noteikti somu sabiedrotie sargās līdz pēdējam.

Tomēr šajā rakstā galvenokārt gribētu nevis rakstīt par to, kāpēc mēs zaudējam Somijā vai par valdības un armijas neizdarībām. Gribētos padiskutēt par Latvijas iespējamo ārpolitiku. Kādas mums ir iespējas?

1) Turpināt pašreizējo kursu

Lai gan formāli PEACE ir izjucis, tomēr, kā to parādīja pēdējais uzbrukums Horvātijai un Somijai, tās pašas PEACE dalībvalstis joprojām darbojās kopā pret exAtlantis valstu bloku. Objektīvi skatoties, mēs šeit tomēr esam kā bandinieks, kas tiek izmantots lielvaru savstarpējā cīņā. Jā, mēs varam uzskatīt, ka atriebjamies somiem par pāridarījumiem pagātnē. Faktiski mēs varam apvienot patīkamo (atriebe somiem) ar lietderīgo (kalpošana alianses interesēm). Tiesa, ja vien PEACE negūst uzvaru, arī mums nav nekādu cerību sakaut somus kopā ar to sabiedrotajiem. Pie tam, daudziem nacionālistiem ir būtiskas pretenzijas pret sadarbību ar Krieviju, kas sanāk mūsu dabīgais sabiedrotais cīņā pret somiem.

Kā plusus šim variantam varam minēt periodisku īstu karu, kas spēj sapurināt tautu, apvienot to kopējam mērķim. Pie tam, tas rada arī nelielu baby boom, kas Latvijai ir nepieciešams. Mēs arī nenododam savus alianses biedrus un varam cerēt uz to atbalstu nākotnē.

Mīnusi šim variantam noteikti ir izmaksas. Maršs cauri Igaunijai, uzbrukumu sākšana, pastiprināta armijas apgāde. Pie tam šim plānam ir liela iespēja izgāzties, kā jau mēs pieredzējām iepriekšējā reizē. Tikko kā somu un to sabiedroto uzmanību nenovērš citi PEACE uzbrukumi, mēs bez lielām problēmām tiekam sakauti.

2) PEACE pamešana, pievienošanās EDEN un uzbrukums Krievijai

Mūsu sabiedrībā ir cilvēki, kas propagandē šo variantu.

Plusi noteikti būtu pamatīgs baby boom, jo sauklis: "Sitam krievus (vismaz spēlē)" pavisam noteikti rastu dzirdīgas ausis visai plašās latviešu nacionālistu aprindās.

Mīnusu šādam variantam ir visai padaudz. Pirmkārt jau jāmin nodevēju slava, absolūti neizprovocēts uzbrukums bijušajai sabiedrotajai Krievijai diez vai uzlabotu Latvijas tēlu pasaulē. Otrkārt, šāds plāns gandrīz garantēti beigtos ar Latvijas okupāciju. Šeit labs piemērs ir Ziemeļkoreja, kas bloķēja Krieviju kara pret ASV laikā. Pēc tam Ziemeļkoreja ātri vien tika noslaucīta no pasaules kartes. Izmaksas zelta izteiksmē noteikti būtu pamatīgas. MPP ar EDEN valstīm, uzbrukumi, zaudētās slimnīcas. Vai esam gatavi zaudēt visu? Pieņemu, ka liela daļa mazaktīvo spēlētāju pamestu spēli, jo nevēlētos turpināt spēli Krievijā. Pie tam, jāatceras arī par iespējamo krievu baby boom. Kurš gan krievu nacionālists spētu turēties pretī sauklim - "Latviešu fašisti jau šturmē Maskavu, tieši tu vari viņus apturēt un iekļaut Pribaltiku atkal Krievijā!" ?

3) Baltijas alianse

Savienība starp visām trijām valstīm, kas nozīmētu arī atteikšanos no aktīvas karadarbības.

Plusi šim plānam būtu patiešām uzticamu sabiedroto iegūšana un valsts naudas pietaupīšana ņemot vērā, ka visticamāk aktīva karadarbība nenotiktu.

Kā galveno mīnusu varam uzskatīt spēlētāju aizplūšanu. Daudzi vēlas karu, pie tam īstu karu, nevis tikai treniņkaru. Ja mēs pie tam vēl atsakāmies no sadarbības ar PEACE, mēs kļūtu par vieglu laupījumu EDEN, jo pavisam noteikti poļi un somi neatteiktos no sava high grain reģiona.

4) Baltijas impērija

Objektīvi skatoties, mēs esam spēcīgākā no Baltijas valstīm un gandrīz noteikti spētu iekarot vismaz Igauniju, kaut gan drošvien varētu pakļaut arī Lietuvu. Tiesa, lai to veiktu, mums pavisam noteikti būtu nepieciešams vispirms noslēgt mieru ar Somiju, jo citādāk somi spētu bez problēmām no mums sagrābt mūsu iekarotos reģionus. Līdzīgi būtu ar Poliju Lietuvas jautājumā.

Plusi šim plānam būtu reāla iespēja kaut ko iekarot un arī noturēt iekaroto. Tauta iegūtu īstu karu un iespēju arī uzvarēt.

Galvenais mīnuss būtu mūsu uzticamo sabiedroto nodevība. Lietuva un Igaunija tomēr ir mums tuvākās valstis, par kuru palīdzību grūtā mirklī nav jāšaubās. Pie tam, ja plāns īstenotos, mēs iegūtu lielu mums naidīgu iedzīvotāju pulku.


Secinājumi

Jāsaka, mums nav daudz iespējamo variantu. Vai nu mēs turpinām pašreizējo kursu, kurā vienīgais reālais ekspansijas ceļš ir uz ziemeļiem, uz Somiju, vai arī mainām politiku kardināli uz pavisam citu virzienu - uz austrumiem pret krievu lāci. Iespējams, protams, arī variants ar nekā nedarīšanu, tomēr tas visticamāk nolemtu Latviju lēnai izmiršanai. Galu galā tautai noteikti apniktu iekšpolitiskās cīņas un politiskās intrigas, kas novestu pie spēlētāju aiziešanas no spēles.

Bet nu ja kādam ir vēl citi varianti, droši izsakieties komentāros.