Ārpolitikas bedre: izeja, risinājumi un izaicinājumi

Day 1,379, 05:46 • Published in Latvia Latvia • by Nameisis

Nospiedošs vairākums elatviešu nav bijuši aktīvi politiķi, tādēļ esmu pārliecināts ka vairāki ar šīm lietām saistīti jautājumi prasa plašākus paskaidrojumus. Savukārt, ja tautai ir pieejama pilnvērtīga informācija par apkārtējām norisēm, tā ir pati spējīga veikt prātīgus secinājumus un loģiskus spriedumus. Rezultātā arī valdības un prezidenta darbs ir vieglāks un savstarpējā saskaņa - stiprāka.

PAR DIPLOMĀTIJAS NOZĪMI



Spēcīga diplomātija ir jebkuras valsts veiksmes pamats. Palūkojoties uz eRepublik kaujas laukiem, ir redzams, ka visās nopietnās kaujās sabiedrotie cīnās plecu pie pleca. Ir redzams, ka cīņas netiek uzvarētas vienatnē.

Katrai no lielvalstīm ir parakstīti 20 vai vairāk MPP (militārās alianses) , taču, lai cik daudz MPP arī katra valsts neparakstītu, tāpat vien par skaistām acīm un bez regulārām savstarpējām sarunām valstis viena otrai tā vienkārši nepalīdz. Tā tas ir bijis kopš laika gala un tas ir pašsaprotami.

Lai valsts spētu efektīvi realizēt savu ārpolitiku, tai ir nepieciešami diplomāti - cilvēki, kas regulāri sarunājas ar citu valstu diplomātiem, apmainās ar informāciju, diskutē par valstu plāniem, aktualitātēm un, jā, dažkārt arī par eRepublik nesaistītam lietām. Šādi tiek veidotas spēcīgas, draudzīgas saites ar dažādu valstu ietekmīgiem politiķiem, kuri problēmsituācijās spēj veltīt savu laiku un uzmanību attiecīgo problēmu atrisināšanai. Es palīdzu tev - tu palīdzi man.

Pēdējā mēneša laikā Latvijas valdībā nav bijis ārlietu ministra, nemaz nerunājot par diplomātu komandu. Arī pats prezidents šiem jautājumiem nepievērsa praktiski nekādu uzmanību. Šo un arī citu iemeslu dēļ mēneša laikā mums ir pasliktinājušās attiecības ar praktiski visiem tuvākajiem sabiedrotajiem. Tas ir ceļš uz nekurieni, izkrišanu no starptautiskās aprites un nepārprotami - ABC sabrukšanu.

Taču šobrīd, pēc veiksmīga prezidenta impīčmenta, vairs nav svarīga vainīgo meklēšana, ir jāmeklē risinājumi un izeja no šīs krīzes.

PAŠREIZĒJĀ ĢEOPOLITISKĀ SITUĀCIJA



Igaunija

Jau ilgāku laiku Somijas-Igaunijas karš nav rutīnas somu slānīšana. Ja ielūkojamies kartē, ir skaidri redzams, ka ABC iekarotie reģioni ir zaudēti un tiek apdraudēti arī igauņu pamatreģioni.

Lai gan igauņu valdība nesen centās slēgt mierizlīgumu, lai varētu palīdzēt Lietuvai Krievijas frontē, kongress ar pavisam nelielu balsu pārsvaru šo ierosinājumu noraidīja. Pirms saukt igauņus par mīkstmiešiem, der saprast, ka situācija nebūt nav tik vienkārša - ir izlīdzinājies spēku samērs starp Somiju un Igauniju. Igaunijas iedzīvotāju skaits stabili sarūk jau vairāku mēnešu garumā!

Ja jums liekas, ka somi nevēlas atriebties un izmantot situāciju, kad igauņi atvērtu otru fronti pret spēcīgo Krieviju, jūs pieļaujat rupju kļūdu.

Lietuva

Daudz ir runāts par politisko krīzi mūsu pašu mājās, taču līdz eLatvijai nav nonākusi informācija par to, ka arī Lietuvā ir līdzīga politiskā/demogrāfiskā krīze. Arī Lietuvā samazinās iedzīvotāju skaits. Sevišķi samazinājies tieši pieredzējušo spēlētāju skaits un to vēlme piedalīties valsts pārvaldē. Savukārt starp vecajiem bukiem - valstsvīriem, kas spējīgi kvalitatīvi vadīt valsti - un jaunajiem spēlētājiem ir plats grāvis.

Ja pēdējos pāris mēnešos ABC aliansē diplomātijas lietas lielā mērā organizēja tieši Lietuvas diplomātu komanda, pēdējo pāris nedēļu laikā nav bijušu cilvēku, kas viņus aizvietotu. Ne Lietuvā, ne Latvijā, ne arī Igaunijā.

Lietuvai ir arī milzīgas problēmas ar tās armiju. Pareizāk sakot, tai šajā brīdi nav nevienas militārās vienības. Savukārt reorganizācija prasīs laiku.

Polija un Zviedrija



Šīs 2 valstis pietiekami ilgu laiku bija ABC tuvākie un svarīgākie sabiedrotie. Ir mainījušies attiecīgo valstu prezidenti, mainījušās valdības un attiecīgi nomainījusies arī attieksme pret mums.

Ja pavasarī mums bija draudzīgas un koleģiālas attiecības un apsvērām pat plašākas alianses izveidi ar šo valstu pievienošanos, tad vasarā no poļu vadības arvien biežāk sāka izskanēt gaužām nepieņemamas prasības saistībā ar Baltkrieviju. Redz, karš mums esot jāpārtrauc un baltkrieviem jāatdod reģioni, jo poļu prezidenta vectēvs esot baltkrievs.

Pietiekami bieži nācās redzēt poļu karogus baltkrievu pusē, taču tas mums tobrīd būtībā nekaitēja. RL baltkrieviem un poļiem ir pietiekami ciešas saites un šādi izgājieni var tikt daļēji saprasti. Turpinājām sadarbību un kaujas laukos viens otram tomēr palīdzējām.

Pirms dažām nedēļām no šo valstu puses gan tika pārkāptas jebkādas pieklājības robežas. Polijai pārņemot Zviedrijas tradicionāli okupētās Ziemeļvācijas teritorijas, no poļu un zviedru valdības saņēmām ierosinājumu veikt liela mēroga reģionu apmaiņu. Neieslīgstot detaļās, Latvijai un ABC šī reģionu apmaiņas bilance būtu negatīva.

Kad no šī ģeniālā ierosinājuma atteicāmies, Lietuva no Polijas ārlietu ministra saņēma nepārprotamus draudus - ja vismaz Lietuva reģionu apmaiņai nepiekritīšot, viss ABC no ONE palīdzību nesaņems vai saņems mazākā apjomā.

Vai jūs esat manījuši poļu armiju ABC kaujās pēdējo nedēļu laikā? Es arī nē.

Krievija



Krievijas militārais potenciāls augusta laikā ir ievērojami pieaudzis. Ja saliekam to un visas iepriekšminētās tendences un problēmas kopā ar faktu, ka krievu pašreizējais prezidents mūs vēlas noslaucīt no kartes, rezultāts ir likumsakarīgs.

Tāpat jāsaprot, ka vairums krievu Baltkrieviju uzskata ja ne par daļu no Krievijas, tad par mazo brāli - pilnīgi noteikti. Ja mēs uzbrūkam Baltkrievijai, Krievija uzbruks mums. Ja Krievija mums uzbrūk šādā vispārējā ārpolitiskās krīzes situācijā, mēs ciešam zaudējumus.

Baltkrievija

Baltkrievijā šobrīd norit apvērsums. Viena liela daļa baltkrievu pašreizējo prezidentu un valdību atzīst par neleģitīmu un atbalsta jaunu revolucionāro pārvaldi. Baltkrievijas politika ir ārkārtīgi fragmentēta, valstī nav līderu, autoritātes.

Šādā situācijā ar Baltkrieviju ir gandrīz neiespējami veikt jebkāda veida sarunas. Ja tiek panākta vienošanās ar oficiālo valdību, otra puse pirmo sauc par tautas nodevējiem un otrādi. Savukārt pie viena apaļā galda visām pusēm satikties līdz šim nav sanācis.

Un, šo, dārgie draugi, sauc par ārpolitikas bedri.

SECINĀJUMI

Pirmkārt, ir jāpiezemējas no debesu augstumiem, jāsaprot mūsu pozīcija, kā arī tas, ka šī nav parasta situācija.

Otrkārt, visai aliansei ir nepieciešams laiks, lai veiktu dažus pamatdarbus - pārgrupētos, savestu kārtībā valstu pārvaldes un citus jautājumus.

Treškārt, pašreizējā situācijā mums vienkārši nav ko likt pretī Krievijai un tās sabiedrotajiem.

Ceturtkārt, ABC ir izveidojusies pārāk liela atkarība no ONE alianses kopumā un atsevišķām tās dalībvalstīm.

PAR RISINĀJUMIEM



1) Uzskatu, ka šobrīd loģiskais solis ir tiekšanās pēc īslaicīga pamiera noslēgšanas ar Krieviju (tātad arī Baltkrieviju).

2) ABC ir jākļūst vienotākiem un efektīvākiem.

Pamiera laikā ir jāveic šim mērķim pakārtotas izmaiņas aliansē - jāizveido ģenerālsekretāra un militārā komandiera vakances, kas, pirmkārt, nodrošinātu vienotu, koordinētu alianses ārpolitiku arī tad, ja uz to nav spējīgas dalībvalstu valdības.

Otrkārt, tas nodrošinātu militāru koordināciju, ar ko mums vienmēr ir bijušas problēmas, kas savukārt ļautu krietni efektīvāk izlietot spēku tieši tajās kaujās, kur tas ir nepieciešams.

3) Pamiera laikā ir jāpaplašina ABC rindas ar jaunām dalībvalstīm vai ABC jāiekļaujas kādā jaunā aliansē ar no ONE lielākā vai mazākā mērā neatkarīgu ārpolitiku. Ir skaidrs, ka nepieciešams gūt jaunus, uzticamus sabiedrotos, lai mēs spētu būt konkurētspējīgi un turpināt savu uzvaru gājienu Ziemeļ- un Austrumeiropā.

4) Ja nepieciešams, ir jāapsver ievērojama ārpolitiskā kursa maiņa. Šajā ziņā, manuprāt, apsverami ir visi varianti. Vienīgajam un galvenajam kritērijam ilgtermiņā jābūt iespējai visas ABC dalībvalstis nodrošināt ar īstu karu un jauniem reģioniem/resursiem.

Jau šobrīd tiek veiktas sarunas ar vairākām valstīm par ciešāku sadarbību un, iespējams, ABC paplašināšanu. Lietuvas puse tāpat uzsākusi neoficiālas miera pārrunas ar Krievijas valdību.

Šie un citi iepriekšminētie jautājumi tiks apspriesti ABC sanāksmē šovakar, 30. augustā 20:00, par kuras rezultātiem noteikti tiks ziņots vēlāk.

/Jūsu ārlietu ministrs Nameisis