Join the new world

Zemāk redzamais raksts tapis bez itin nekādas ungāru atsaucības.


Sveiki!

Kā jau ierasts, neliela piedeva noskaņai: šeit .

Ungārijas vēsture

Senā vēsture



Ungārija vēstures rakstos pirmo reizi minēta 36. gadā pirms mūsu ēras, kad toreizējo Panoniju, zemi uz rietumiem no Donavas, iekaroja Romas Impērija.
Romieši šeit mūsu ēras 41. gadā izvietoja 600 vīru leģionu, ap kura nometni (senos rakstos sauktu par Aquincum, tagadējais Budapeštas vēsturiskais centrs) palēnām veidojās ciems, kas jau 106. gadā kļuva par ievērojamu tirdzniecības centru un Panonijas reģiona galvaspilsētu.
Pēc Romas sabrukuma 5.gs. beigās, šo teritoriju savās rokās turējuši gan huņņi, gan ostgoti, avāri un citas senās tautas.
895. gadā, laikā, kad šeit no Urālu apgabala ieradās senie ungāri, Karpatu reģionā valdīja slāvu Lielmorāvija, kas drīz pēc ungāru tautu apvienošanās arī beidza pastāvēt.



Arpādu dinastijas karaļi

Desmitā gadsimta laikā ungāru tautas pārdzīvoja ievērojamas pārmaiņas, no daļējas klejotāju tautas pārejot kristietībā un attīstoties līdz tik spēcīgam militāram spēkam, kas spēja neilgā laika posmā sakaut ne mazāk kā trīs Austrumfranku Imperiālās armijas un sirot līdz pat tagadējās Spānijas robežām. Tomēr smaga sakāve Lečfildas kaujā 955. gadā pielika punktu ungāru sirojumiem.



972. gadā, pēc sava vecos dievus turošā krusttēva slepkavības, Svētais Stefans (Szent István) kļuva par pirmo Ungārijas karali un Ungārija tika atzīta par īstenu katoļu karaļvalsti, ko apliecināja pāvesta Silvestra II Stefanam sūtītais kronis.
Ap 1006. gadu Stefans pārvērta Ungāriju feodālā valstī un nostiprināja latīņu valodu kā valsts valodu, kāda tā palika līdz pat 19. gadsimta beigām.
Ietekmīgākais no dinastijas karaļiem bija Bēla III, kurš notrieca 23 tonnas sudraba gadā, kas tajā laikā bija ekvivalents Francijas un Lielbritānijas karaļvalstu kopējiem ienākumiem.



Andrijs II 1217. gadā aizsāka piektos Krusta Karus, vedot lielāko armiju visu Krusta Karu laikā uz Svēto Zemi. Viņam piedēvēta arī Zelta Būlas izveide 1222. gadā, kas uzskatāma par pirmo satversmi Eiropā.



1241. gadā Ungārijā iebruka tatāri, un toreizējā Ungārijas divu miljonu karaļvalsts zaudēja apmēram pusi tās iedzīvotāju. Pēc sakāves karalis Bēla IV pavēlēja izveidot spēcīgus akmens cietokšnus un, tatāriem atgriežoties 1285. gadā, sakāva tos ar cietokšnu sistēmām un masīviem bruņinieku pulkiem.



Vēlētie karaļi

Lai arī Ungārijas karaļvalsts savus augstumus sasniedza Arpādu dinastijas rokās, tomēr pēc to valdīšanas beigām 14.gs. sākumā, valstī varu pārņēma tā sauktie mazie karaļi - dažādi oligarhi, kurus veiksmīgi sakāva Arpādu attālais radinieks karalis Čārlzs I, pirmais Angevinu karalis. Otrais Angevinu karalis Lajošs I Lielais, kas izcīnīja daudzas kaujas no Lietuvas līdz Dienviditālijai, 1370. gadā kļūstot par Polijas karali. Viņš pēc savas nāves dēlu neatstāja, valsts atkal nokļuva mazo karaļu rokās līdz 15.gs., kurā pie varas nāca Luksemburgas Zigismunds, kurš ne tikai jokainā kārtā arī bija Arpādu pēctecis, bet arī pēcāk kļuva par Svētās Romas Imperatoru.



Pēdējais veiksmīgais ungāru karalis bija Matejs Korvins Jāņa Huņjāda dēls, kurš bija vienīgais karalis, kas no dižciltīgo kārtas apsēdās tronī bez dinastijas pēctecības. Korvijs bija liels Apgaismības piekritējs un patrons daudziem māksliniekiem un zinātniekiem.



Viņa bibliotēka Bibliotheca Corviniana bija lielākā visā Eiropā, ar kuru spēkiem mēroties spēja tikai Vatikāns. Parastie ļaudis viņu uzskatīja par vienkāršu valdnieku, jo Matejs tiem neuzmācās ar pārliekiem nodokļiem un pasargāja no magnātu mantkārības. Korvina vadībā ungāri sakāva Otomaņus Bredfildas kaujā, poļu un ģermāņu imperiālās armijas Vročlavā, un ar savu jaunizveidoto Melno Ungārijas armiju pakļāva sev Vīni un Bohēmiju.



19.gs. Napoleona karu laikā Ungārija spēcīgi attīstīja zemes un ūdens transporta ceļus, sāka ražot starptautīskā līmenī un kļuva par vienu no lielākajiem pārtikas un apģerba eksportētājiem. Ungāri līda līdumus un un sēja aizvien vairāk lauku.
Napoleona sakāve Ungārijā uzsāka dižķibeli, graudu cenām ievērojami krītot. Sprauga starp bagātajiem un nabagajiem krasi palielinājās, kaut arī graudu un vilnas eksports auga virs karalaika rādītājiem. Pat turīgie bija spiesti strādāt darbu un sūtīt savas atvases universitātēs apgūt profesijas.



Tomēr valstī darba nebija un jaunā inteliģence kļuva arvien naidīgāka, kulmināciju sasniedzot 1825. gadā, kad grāfs István Széchenyi nostājās parlamenta priekšā un ungāru valodā (tā laika valsts valoda ir latīņu) pieprasīja izveidot ungāru mākslas un zinātņu akadēmiju. Viņš iestājās par magnātu ietekmes mazināšanu, balstoties uz to nespēju vadīt valsti vairākuma interesēs.



Pirmais Pasaules karš



Pēc Sarājevas atentāta ungāru premjers István Tisza centās apturēt kara draudus Eiropā, tomēr viņa centieni bija veltīgi un drīz jau Vācijas pusē tika iesaukti 9 miljoni austroungāru. Ungāri piedalījās tikai pāris cīņās savā teritorijā. Trejsavienības sastāvā viņi iekaroja Serbiju un Rumāniju, un ar lieliem zaudējumiem atsita Krievijas Impērijas ofensīvu.
Drīz Austrumu fronte sabruka un Austroungārija bija spiesta atkāpties no savām iekarotajām teritorijām. Itālijas frontē viņi turpināja cīnīties bez panākumiem līdz 1918. gada sākumam, kad par spīti veiksmīgajām kaujām austrumos, Vācija tika sakauta.
Ap šo laiku Austroungārijas ekonomiskā situācija bija smaga, ko pasliktināja plašie kreiso un pacifistu streiki rūpnīcās.
Lielpilsētās kreiso liberāļu kustības guva aizvien lielāku spēku, kas rezultējās šī paša gada oktobrī notikušajā Ungārijas atdalīšanā no Austrijas.
Pēc kara Ungārija zaudēja pilnībā visus savus militāros spēkus un lielu daļu savu teritoriju, kas tika atņemtas balstoties uz etnisku piederību - Rumānija saņēma Transilvāniju, Čehoslovākija - Augšungāriju, un apvienotās franču un serbu armijas savāca dienvidu daļas. 1920. gada līgumā Ungārija zaudēja 71% savu zemju un 66% iedzīvotāju, vairāk kā trešdaļai no 10 miljoniem etnisko ungāru kļūstot par minoritātēm citās valstīs. Ungārijas industriālie reģioni tika atdalīti no izrakteņu reģioniem un tā zaudēja arī vienīgo jūras ostu.



Labējie militārie spēki admirāļa Miklós Horthy vadībā izmantoja rumāņu armijas atkāpšanos lai pārņemtu varu valstī. 1920. gada janvārī notika parlamenta vēlēšanas, Hortijs tika iecelts par pavaldoni, tādējādi atgriežot Ungārijas karaļvalsti, kuru Hortijs arī vadīja līdz 1944. gadam, valstī pakāpeniski atņemot varu parlamentam Lielās Deppresijas un nacistu ietekmēts.



Otrais Pasaules karš



Pēc Itālijas un Vācijas vadītās Ungārijas uzpirkšanas ar zemi(t.sk. Transilvānija, Zemkarpatu reģions, daļa Čehoslovākijas) un militārā spēka nodrošināšanas Dienvidslāvijas okupācijai, Ungārija 1941. gada jūnijā pasludināja karu ar Padomju Krieviju un piebiedrojās operācijai "Barbadosa" (iebrukumam Padomju Krievijas teritorijā), kā arī piebiedrojās Ass valstu savienībai. Šo valstu savienībā Ungārija turpināja darbību Austrumu frontē līdz 1943. gadam, kad kaujā pie Donas upes tās karaspēks cieta spēcīgus zaudējumus, un ungāru valdība bija spiesta meklēt ceļu kā pāriet Sabiedroto pusē.



1944. gadā, pēc šī notikuma, vācu karavīri okupēja Ungāriju (operācija "Margrēte"), un, lai arī Miklós Horthy centās savu valsti pasargāt no turpmākas saistības karā, viņš drīz vien tika nomainīts ar provāciskās Nyilaskeresztes Párt (Bultkrusta partijas) līderi, un karš turpinājās, kam papildus jaunā, izteikti nacistiskā valdība līdz jūlija mēnesim paspēja ar specpolicijas palīdzību uz Aušvici deportēt 444 tūkstošus ebreju. Šīm šausmām drīz sekoja arī padomju okupācija pēc neveiksmīgas cīņas Budapeštā gada nogalē.
Šis karš Ungāriju atstāja pilnībā sagrautu - zuduši bija vairāk kā 705 darbspējīgo uzņēmumu, neiedomājams skaits iedzīvotāju, kas gan krita kaujās, gan tika nogalināti no necilvēcīgu marodieru rokas, gan čehoslovāku vadībā tika izsūtīti verdzībā.
1945.gada 13. februārī Ungārija parakstīja bezierunu padošanos, kam sekoja starp Čehoslovākijas prezidentu un Josefu Staļinu noslēgtā masu etniskā deportācija. 1947. gadā ar Parīzes Miera līgumu ungāri zaudēja arī vācu un itāļu dotās zemes.



Padomju ēra



Pēc kara sagrauto Ungāriju okupēja Sarkanā armija Josefa Staļina vadībā un Ungārija kļuva par Padomju Savienības daļu. Tam sekojošā politiskā konflikta dalībniekus nogalināja, aptuveni 100 tūkstošus iedzīvotāju saņēma gūstā. Turpinājumā vairāk kā dekādi ilgās deportācijās aptuveni 350 tūkstošus valsts inteliģences un valdības pārstāvju, pretošanās kustību dalībnieku sagūstīja slepenos nakts arestos un izsūtīja uz koncentrācijas nometnēm gan pašas Ungārijas, gan citu valstu teritorijās. Šīs dekādes laikā tika izsūtīti vairāk nekā 600 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem atgriezās nepilna puse.



Deportācijas pārtrauca ungāru sacelšanās 1956. gadā, kurā aptuveni trīs tūkstoši vīru ar ievērojami vājāku bruņojumu izdzina padomju spēkus Államvédelmi Hatóság (AVH - ungāru specpoliciju) no Budapeštas līdz 30. oktrobrim, apmētājot tankus ar Molotova kokteiļiem un ielu cīņās pielietojot primitīvas mašīnpistoles.
Šī paša gada 4. novembrī Padomju savienība Budapeštā iesūtīja vairāk kā 150 tūkstošus kareivju un 2500 tanku. Šajā konfliktā dzīvību zaudēja vairāk kā 20 tūkstoši ungāru. Toties šo cilvēku varonība deva pietiekami daudz laika, lai šajā brīvvalsts nedēļā valsti spētu pamest gandrīz 300 tūkstoši iedzīvotāju.



1989. jūnijā tautas varoņa un 1956. gada revolūcijas vadoņa bijušā premjerministra Imre Nagy pārapbedīšana pulcēja vairāk kā ceturtdaļmiljonu iedzīvotāju Varoņu laukumā. Pēdējais pasākumā tautu uzrunāja tolaik divdesmit sešus gadus vecais Viktor Orbán tautas priekšā aicināja Padomju armiju pamest valsti, un, drīz pēc Berlīnas mūra sagraušanas, 23. oktobrī pagaidu prezidents Mátyás Szűrös pasludināja Ungārijas neatkarību, kas turpinājās gandrīz piedpadsmit gadu, līdz Ungārijas iestāšanai Eiropas Savienībā 2004. gada 1. maijā.



Kultūra

Ēdieni



Protams, ka katrs ir kaut reizi mūžā ēdis ungāru gulašu, kas salīdzinājumā ar poļu gulašu nav trauks ar krāsotu ūdeni. Ungāru gulašs ir tipisks ikdienas ēdiens, jo, tā kā citiem liekas, ka latvieši visu ēd ar krējumu un dillēm, ungāri visu ēd ar papriku vai paprikas pulveri. Paprikas patēriņs Ungārijā ir tādā līmeni, ka pie paprikas veikalā ir rakstīts augšanas novads kā franču vīnogām vai latviešu kartupeļiem.



Ļoti populārs ēdiens ēstuvēs ir Zvejnieka zupa, kas ir vienkārša zivju zupa no katrā vietā atšķirība dažādu zivju sajaukuma.



Starp citiem ēdieniem ļoti iecienīti ir foie gras - pārbarotu zosu/pīļu aknas, pörkölt - medījuma putra ar klimpām un dārzeņiem, saldajā - Dobošs - slavenā konditora vārdā saukta piecu kārtu šokolādes un karameļu biskvītkūka, ļoti plašs strūdeļu klāsts ar pildījumiem no dažādām ogām, augļiem, siera vai magoņu sēklām, plūmju klimpas, kifli, kas ir diezgan prasti kruasāni utt.
Braucot uz Ungāriju noder atcerēties vārdus csárda un Borozó. Pirmais nozīmēs veclaicīgā stilā ieturētu krodziņu ar plašu nacionālo ēdienu klāstu, otrais - vietējo vīnu krodziņu. Pieredze laba.

Dzērieni



Iecienīts dzēriens ir Pálinka - augļu brendrijs, kuru iegūst destilējot dažādu augļu brāgu. Veikalos bieži pieejami ir dažādi aprikožu, ķiršu, pat medus u.c. paveidi, bet plūmju, kā saka vietējie, ir pats labākais.



Ungāru vīna industrija pēc Padomijas aiziešanas kapā ir spēcīgi uzplaukusi, izveidojoties sešiem izteiktiem vīna audzēšanas reģioniem, kas piedāvā desmitiem dažādu vīnu no prasta Šardonē līdz sarežģītiem Tokaj, Eger un Furmint. Tokajs esot bijis tik labs vīns, ka pats Napoleons ik gadu pasūtījis vismaz trīsdesmit mucas tā.



Atpūta



Ungārija ir termālo ūdeņu zeme - termālie avoti ir pieejami lielos daudzumos vairāk kā četrās piektdaļās valsts teritorijas. Šos avotus un baseinus bija iecienījuši jau senie romieši un grieķi, un šī kultūra ir saglabājusies līdz šīm dienām. Šos ūdeņus izmanto gan māju apsildē, gan daudzās sanatorijās, gan atklātos ūdens parkos un spa centros.



Kultūra



Lai arī folklora un tajā paustās tradīcijas ungāriem nav saglabājušās ne tuvu tik labi un tādā apjomā kā mums, dažādos tautas svētkos ir sastopami arī tautas dejotāji un dziedātāji, starp kuriem populāras ir dažādas viduslaiku dejas - zobenu danči, ganiņš, riņķa danči, interesanta deja ir Verbunkos - tā ir viena vīra deja, kurā tiek attēlota vīra iesaukšana austroungāru armijā.



Šādas tendences ungāru kultūrā nav retums, jo viņi savu kultūru sāka apzināties tikai astoņpadsmitajā deviņpadsmitajā gadsimtā, tamdēļ reti arī nav dažādi Renesanses un Baroka elementi, teiksim, bieži ievērojamais kāpuriņš uz zieda, kas atgādina pāva spalvu.




eUngārija

Ungārija spēlē šobrīd ir 14. apdzīvotākā valsts pasaulē, ieņemot vietu aiz mūsu draugiem ukraiņiem. Tā kā viņiem pieder reģioni ar pilnībā visiem bonusiem, ungāri piekopj izteiktu merkantilismu un ar 99% nodokļiem bloķē visu importu.
Spēcīgākās militārās vienības ir Civilā vienība jeb Magyar Civilek Csapata, Ungārijas Gaisa spēki Magyar Legio un Szekely Legio. Pārējās vienības, lai arī daudz, ir vismaz piecas reizes vājākas.




Spēcīgākais Ungārijas spēlētājs ir Imre Norbert, kurš, kā jau apskatos ierasts, par savu mātes zemi uzsitis vairāk kā miljardu vērtus bojājumus, ceļā iegūstot vairāk kā tūkstoti dažādu kaujas apbalvojumu un 233 spēka medaļas.







Ungārijā vadībā izvirzījušās ir piecas partijas, kas katru mēnesi sīvi cīnās par kongresa krēsliem. Šomēnes priekšā izvirzījusies ir Hatarontuli Magyar Szovetseg jeb vienkārši Ungārijas federācija, kas jokainā kārtā ir nevis kreisa, bet autoritāri labēja partija. Šī partija pārsvaru ieguva ar lielāku aktivitāti medijos.
Pārējā valdība ir ļoti neatsaucīga, visas ministrijas netiek izmantotas. Pilnībā prieks par mums paliek.



Nobeigumā vēlos visiem novēlēt veiksmi kaujas laukā, spēcīgus ieročus, smagas lodes un baudpilnu punktu gūšanu!

Ar cieņu,
Latvijas Ārlietu ministrs Imauts.


Gods Latvijai!
Becsület Magyarországra!
Gods TWO!