Nacionālisms = latviskums.
Day 1,350, 11:24
•
Published in Latvia 
•
by
•
by Mr.Matis
Vai latvisks nacionālisms ir tik peļams,un vai tad patriotisms spēj dot to,ko nespēj dot latviskais nacionālisms?
Vai gan Latvijā ļaužu trūkst? Ļaudis drīzāk ir par daudz nekā pietrūcis. Daudziem nav ko darīt mūsu zemē, daudzi škietas lieki esam. Tiesa gan, tomēr ļaužu trūkst, bez kuriem mēs nevaram iztikt. Trūkst ļaudis, ko prasa nacionālisms un latvietība.
Nacionālā ideja prasa īpašus cilvēkus, tādus kādus mēs vēl neesam izaudzējuši. Tā prasa svētozoliem līdzīgus ļaudis. Viņu izaugšanai vajadzīgs laiks, vajadzīgi audzētāji un svētuma devēji.
Lai nepieviļamies, domādami, ka nacionālisms ir pārejoša un pavirša parādība. Viņš reiz varbūt pāries, bet tikai pēc tam, kad mūsu sirdi un māju otrādi apgriezīs !
Vairāk nekā dienišķā maize mums vajadzīgi šai brīdī latviski ļaudis; nevis šādi tādi, bet īsti. Nacionālisms ir garīga kustība, kurā viss tiek līdzināts pēc augstākā, nevis vidējā kā demokrātijā vai zemākā kā komunismā.
Šiem gaidāmiem ļaudīm ir jāzina un jāprot. Tiem jāzina tautiskums un latvietība ir jāprot runāt un rīkoties visas zemes vārdā. Vajadzīgs cilvēka tips, kas justu, domātu, gribētu un darītu to visu kopīgo un latviski vienīgo.
Izkopsim šo vēlamo un trīskārt ilgoto paraugtipu. Neatstāsim šai laikā savu zemi nevarībā, neprātībā un netikumā. Mēs dzīvojam bez tikumiem, mēs dzīvojam bez krietna saprāta.
Ko mēs varam izdarīt bez latviskumā un godīgumā lieliem ļaudīm? Pie kāda nopietna nacionāla pasākuma mēs vara ķerties, ja nezinām, kur ņemsim ļaudis, kas to ne vien cels, bet arī nesīs?
Jau dažu labu gadu dzirdam žēlojamies – ļaužu nav! Kas tie par ļaudīm, kuru nav, to jūtam mēs ikviens. Ideju un principu mums diezgan, bet nav ļaužu, kuros šās idejas būtu pārgājušas kaulos. Nav ļaužu, kuriem tās veidotu dzīvi. Idejas, cilvēks un dzīve stāv katrs par sevi, un tas ir briesmīgākais šajā laikā.
Bet vēsture negaida pakaļpalikušos. Citas tautas mūsu dēļ neskatīsies atpakaļ, tās ies savu ceļu arī bez mums. Arī mums jāapzinās, ka visas „ orientācijas” uz austrumiem un rietumiem ir bijušas tikai slimība, no kuras jāizdziedējas mūsu inteliģencei.
Personīgā pašlabuma princips ir tapis sabiedrisks. Bet cilvēks, kuru vada viņa dzīvē šis princips, nekad nepacelsies līdz tīras nacionālidejas apziņai. Mums vajadzīgi citādi ļaudis, gluži citādi.
Lai audzētu šo jauno cilti, tad viņas acu priekšā jānoliek aizrautīgi ideāli. Mēs zinām, kas tie par ideāliem, ja arī nesaucam tos vārdā. Jau skolas gados tie teorētiski jāiekļauj galvā un jāiepotē dvēselē, lai vēlāk dzīvē tos nevarētu atmest kā „jaunības grēku”. Tā rasies raksturi, kas būs godīgi, izturīgi un neatlaidīgi. Tie uzņemsies un laimīgi vedīs mūsu tautu pretī cieņas pilnai un varbūt pat laimīgai nākotnei. Tautas vērtē nevis pēc tā, kas viņi ir, bet kas viņi vēlas kļūt.
Par ko mēs vēlamies kļūt? Kas mēs gribam būt? Neviens neatbild uz šo jautājumu. Visur jaušama gan liela griba dzīvot, bet pazudusi latviskas dzīvošanas jēga.
Lai izkultos ārā no šīs bezjēdzības, mums jāsāk ticēt, ka latviešu tauta ir īpatna parādība visā cilvēcē un ka šo īpatnību mēs gribam paturēt un vairot mūžīgi mūžam. Jārodas ļaudīm, kuri latvietības dēļ ļautos dzīvi sadedzināties un neatteiktos no tās nekādās mokās.
Facebook
Twitter
Discord
Comments
Pustraka dziedniece Ilze Jansone.
Piedod nelasīju visu, bet tāpat skaidrs ir viens arī komunists var būt patriots! Un tagad visiem modīgi būt patriotiem, par tālāko gan neviens nerunā. RA RA RA jau izsenis ir sarkanie patrioti. Kādam vnk bija kauns pievienoties...
Ja tā stipri iedziļinās, tad patriotisms ir apvienošanās pēc valstiskās piederības (vēl agrākos laikos arī piederības baznīcai), kamēr nacionālisms ir apvienošanās pēc piederības tautai.
Es dodu priekšroku apvienoties pēc tautas piederības - tas ir ar cilvēkiem, kuriem ir līdzīga kultūra, līdzīga dzīves uztvere, valoda, domāšana, vēsture, mērķi.
Apvienošanās pēc piederības valstij skan nedaudz stubi, aptuveni tā - būvēsim Latviju kopā ar pakistāņiem, taizemiešiem, turkiem un arābiem. Ā un protams žīdiem un čigāniem.
+1 saules dievs 🙂
Mums te valda nežēlīgais multikulturālisms, man pat šonakt 1 rumānis pieteicās darbā, bez nojausmas no kurienes uzpeldējis tāds ir
http://www.erepublik.com/en/citizen/profile/2000143
Saules Diev, tu jauc patriotismu ar multikulturālismu.
Patriots var, protams, būt arī multikulturālas valsts piekritējs, taču tie ir 2 atsevišķi jēdzieni.
Igauņu (krievu, urugvajiešu, korejiešu, armēņu, čigānu utt.) izcelsmes Latvijas patriots var ne ar ko neatšķirties no latviešu izcelsmes Latvijas patriota.
Kultūra, dzīves uztvere, valoda, domāšana, mērķi un izpratne par vēsturi ir mainīgi lielumi.
Pietiekami ievērojama daļa etnisko latviešu pirms salīdzinoši neliela skaita paaudžu nebūt nebija "latvieši". Piederība valstij UN tautai nav statisks, ģenētiski pārmantots, nemaināms lielums.
Patriotisms ir apvienošanās pēc lojalitātes valstij un pamattautas kultūrai.
Ja arābs vēlas kļūt par latvieti, nav neviena racionāla iemesla to liegt.
Domāju, ka Nameisis salika visus punktus uz "i".
ir veselīgs nacionālisms, ir nacionālisms priekš izrādīšanās citiem un ir slims nacionālisms ar smagām rasisma izpausmēm.
Veselīgu nacionālismu es cienu un dzīvē pats pie tā pieturos, strādājot pie lietām, kas neprasa rasistiskus līdzekļus, piemēram, tā pati valodas nostiprināšana un lietošana.
Patriotisms ir pirmais solis,nacionālisms jau nākošais.
Latviskais nacionālisms nav tikai Latvijas preču iegāde veitējā veikalā, vai LR-2 klausīšanās.Latviskais nacionālisms tiešām ir "garīga kustība" kuras mērķis ir latviešu tautas un kultūras mūžīga saglabāšana, un pierādīt to ka latviešu tauta un tās mantojums,ir īpatna parādība visā cilvēcē un ka šo īpatnību mēs gribam paturēt un vairot mūžīgi mūžam,lai atkal būtu jaušama latviskas dzīvošanas jēga.
Kultūra vispār arī ir mainīga. Vai arī jūsu pusē pieķertiem bišu zagļiem joprojām zarnas aptin ap bišu koku?
Iesaku neatbildēt, Bumtease patiesībā ir izsalcis lācis.
"Saules Diev, tu jauc patriotismu ar multikulturālismu."
Citē, kurā vietā es to sajaucu.
"Patriots var, protams, būt arī multikulturālas valsts piekritējs, taču tie ir 2 atsevišķi jēdzieni."
Tieši šī iemesla dēļ arī pliks patriotisms ir slikts, jo tas pieļauj multikulturālismu, kamēr nacionālisms to nepieļauj. Savukārt multikulturālisms ir nākamais solis uz tautas kultūras un pašapziņas iznīkšanu, savukārt tas ir liels solis uz Valsts zaudēšanu gadījumā, ja ir kāds pietiekami liels spēks, kas to spēk stimulēt. Respektīvi Latvijas gadījumā, ja pietiekami lielai tautas daļai iznīktu latviskā pašapziņa un piederība latviešu tautai, tad arī Latvija kā valsts beigtu pastāvēt un tiktu iekļauta lielākā struktūrā. Ak, bet tas jau notiek!
Secinājumi: Latvijā ir pārāk maz nacionālisma un nacionālās pašapziņas.
"Patriotisms ir apvienošanās pēc lojalitātes valstij un pamattautas kultūrai."
Ja, un kādas tautas pamatkultūra ir amerikāņu patriotismā?
Tur jau tā lieta, ka patriotismam ar tautu nav sakara, tikai ar valsti. Tikko sākās apvienošanās pēc tautas piederības, tā sākas nacionālisms.
"Ja arābs vēlas kļūt par latvieti, nav neviena racionāla iemesla to liegt. "
Ir daudz racionālu iemselu, kaut vai tāds, ka viņš patiesībā nevēlas par tādu kļut, bet tikai izliekas un grib vai nu nest savu kultūru jaunās teritorijās vai iegūt ekonomisko labumu uz citu rēķina.
"Citē, kurā vietā es to sajaucu."
Varbūt tā bija apzināta kazuistika, taču, jebkurā gadījumā, tu savā komentārā acīmredzami vienādoji patriotismu ar multikulturālismu ("vienosimies kopā ar čigāniem un arābiem").
Integrācijas/asimilācijas procesā pāris paaudžu laikā etniskā piederība faktiski mainās, līdz ar to tavi secinājumi ir loģiski aplami.
"Tieši šī iemesla dēļ arī pliks patriotisms ir slikts, jo tas pieļauj multikulturālismu, kamēr nacionālisms to nepieļauj. "
Patriotisms īsti nav politiskā ideoloģija pati par sevi. Respektīvi, apgalvojums, ka patriotisms pieļauj multikulturālismu ir faktuāli nepareizs. Tā vienkārši nav. Patriotisms var pieļaut multikulturālismu, taču patriotisms var arī nepieļaut multikulturālismu.
Savukārt arī nacionālisms pie kādas specifiskas kultūras un vērtību sistēmas var pieļaut multikulturālismu. Skatīt ASV, Kanādas vai Singapūras piemēru. Etniskais/izslēdzošais nacionālisms ir tikai viens no nacionālisma paveidiem.
Pilnīgi piekrītu, ka mums pietrūkst nacionālās pašapziņas, taču tās vairošanai nav jākļūst par rasistiem.
"Tur jau tā lieta, ka patriotismam ar tautu nav sakara, tikai ar valsti. Tikko sākās apvienošanās pēc tautas piederības, tā sākas nacionālisms."
Patriotisms un nacionālisms, pirmkārt, nav savstarpēji izslēdzoši. Ja vēlies, iekļaujošu apvienošanos pēc tautas piederības varam saukt par nacionālpatriotismu vai pilsonisko nacionālismu.
"Ir daudz racionālu iemselu, kaut vai tāds, ka viņš patiesībā nevēlas par tādu kļut, bet tikai izliekas un grib vai nu nest savu kultūru jaunās teritorijās vai iegūt ekonomisko labumu uz citu rēķina."
Ar cik arābiem Latvijā tu esi runājis? Es diezgan sen neko tik aprobežotu neesmu lasījis. Tevis teiktais ir vienkārši izzīsts no pirksta. 🙂
[removed]