Join the new world

Atkal turpinot rakstu sēriju par 9/11. Protams, daudziem tas jau aizmirsies, citiem, vispār po*ig, bet nezinot vēsturi, neapzinoties dažādus tās skatpunktus, mēs nespējam virzīties uz nākotni, un cilvēce, spītīgi pieļauj tās pašas kļūdas, jo... neiedziļinās vēstures būtībā, faktos.

Būs vēl viens raksts, finālizējošais. 🙂

Ir bijušas versijas arī par to, ka traģēdija notika (torņi sabruka), jo to konstrukcija bija faktiski novecojusi un būtībā, tā netika tik plaši izmantota citviet pasaulē. Dvīņu torņi sastāvēja no vienkāršas, bet ļoti efektīvas (biznesam) konstrukcijas: apkārt trubveida (ārējās sienas) konstrukcija un iekšā - kodols, kurš arī faktiski, balstoties uz ārējo fasādi, tur visu starptelpu ēkā. Ēkas kodols sastāvēja no 47 kolonnām, katra no kurām bija veidota no metāla, sienu biezums kurām bija 10 centimetri. Tā saucamās grīdas tika stiprinātas pie ēkas kodola un pie ārējās fasādes ar kronšteiniem. Oficiālajā versijā tiek minēts, ka karstuma iedarbības rezultātā, šie stiprinājumi (kronšteini) neizturēja, kas radīja lavīnas efektu - sagruva viens stāvs, pēc kura, gravitācijas (vairāk svara) ietekmē sabruka arī citi. Tieši šis skaidrojums ir oficiālais, kas skaidro to, kāpēc torņi sabruka kā kāršu namiņš - visa ēka netika izmētāta pa apkārtni, bet sabruka pati zem sevis.


Skaidrojums liekas ticams, bet tas neizskaidro to, kur palika ēkas tā sauktais kodols - 10 centimetru 47 kolonnas, kuru klātbūtni ēkas drupās tā arī īsti nevarēja atrast. Vismaz nevienā no bildēm, kas pieejamas internetā, nav atrodamas šīs konstrukcijas drupas, salocīti, salauzti metāla stieņi, 10 cm biezumā, kā taisnstūra formā (deformētā kaut).

Ja skatās oficiālo atskaiti par šo nelaimi, tad tā vēsta: temperatūra ēkā bija tik augsta, ka šīs konstrukcijas esot.... izkusušas. Tomēr, šeit ir viena pretrunīga nianse: ēkā bija cilvēki; tie, kuri izglābās neko neminēja par ļoti augstu temperatūru, karstumu. Kā tad tā, ka metāls izkūst, bet cilvēki to nejūt?
Ugunsdzēsēji, kas atradās torņos, dažādos video ir arī minējuši to, ka pirms torņi sāka brukt, bija dzirdama skaņa, it kā kāds detonētu sprāgstvielas. Šī skaņa bijusi ikvienā stāvā, no augšas līdz lejai, kā pie plānveida ēkas nojaukšanas, izmantojot sprāgstvielas. Piedevām, arī foto materiāli uzskatāmi parāda, ka no ēkas izšaujas kaut kas līdzīgs dūmu mākonim, kādi mēdz būt tikai gadījumos, kad tiek detonētas (uzspridzinātas) sprāgstvielas. Ir arī cilvēki ( un pat žurnālisti, glābēji), kas saka (Alberts Tjurī, ugunsdzēsēju brigādes vadītājs, kas savu brigādi centās izvest no ēkas pēc iespējas ātrāk), ka dzirdējuši sprādzienus, pāris cilvēkus sprādziena vilnis 8. stāvā pat notrieca no kājām.

Tāpat arī tiešraidēs esošajos raidījumos, kas tagad jau meklējami arhīvos, pirms pirmais tornis sāka brukt, dzirdams diezgan spēcīgs sprādziens... ok, troksnis, kas burtiski atgādina 1:1 sprādziena radīto. Uzreiz pēc tam tornis sāk sabrukt.
Skaidrs ir viens - uguns nespēja nodarīt būtisku kaitējumu torņu konstrukcijai, vismaz ne tādā veidā, kā to pasniedz oficiālā versija. Un pat ja noticēt tam, ka uguns tik tiešām iznīcināja torņu konstrukcijas nestspēju, tad kāpēc par karstumu neziņo neviens no tiem, kas bija pašos torņos? Un kāpēc šo centrālo konstrukciju atlūzu, palieku, nav drupās? Kas radīja šos sprādziena trokšņus un kāpēc par tiem runāja un tos minēja tik daudz cilvēku?
Piedevām, ēkai sagrūstot, milzīgi betona un metāla konstrukciju gabali nevar nodarīt būtiskus bojājumus tuvu un tālu esošām ēkām. Ēka, pēc oficiālās teorijas, sabruka uguns ietekmē, kas nozīmē, ka nekādas konstrukcijas nespēja radīt sprādziena vilni, kas ēkām apkārt izsita visus logus. Tāpat arī ēkas nesošo konstrukciju atrašana citās ēkās, burtiski "iespiestas, it kā ar lielu spēku mestas", nedod atbildi uz jautājumiem - kāpēc, kā?



Šī ēkas daļa, kas nāk no nesošās konstrukcijas sver 272 tonnas. Neskatoties uz to, ka tā ir divreiz smagāka par lidmašīnu, kas ietriecās torņu ēkā, tā mistiskā veidā, ēkai sagrūstot, tika aizmesta 120 metrus, burtiski ieurbjoties ēkas fasādē.



Faktiski nesošās konstrukcijas, pēc ēkas sagrūšanas, atradās apkārtējo ēku fasādēs, burtiski iespiestas tur.

2006. gada aprīlī uz vienas no netālu esošajām ēkām (Deutsche Bank ēka) tika atrastas cilvēka kaulu paliekas. Pārsteidz ne tikai pats fakts, ka paliekas atradās uz ēkas jumta, bet arī tas, ka tās atrada tikai pēc gandrīz pieciem gadiem kopš katastrofas brīža. Šeit gan jāmin, ka neiet īsti runa par kauliem to pilnā formā, bet gan gabaliņi, kuru izmērs nepārsniedza 1 cm. Cik zināms, cilvēka kauli ir ļoti stipras struktūras, un lai tos saberztu līdz šādiem apjomiem, ar ēkas sagrūšanu vien, domājams, būs par maz. Piedevām, fragmenti atrasti uz ēkas, pietiekami augstas, jumta, kas nozīmē, ka tie nevarēja gravitācijas ietekmē tur vienkārši uzkrist, jo arī ēka neatrodas burtiski blakus vietai, kur stāvēja Dvīņu torņi.

Tāpat mistiski ir tas, kā iespējams tas, ka Dienvidu tornis sagruva pirmais, lai gan lidmašīna tajā ietriecās vēlāk.

Šīm ēkām, lai sabruktu, vajadzēja tikai aptuveni 10 sekundes. Ziemeļu tornis sabruka aptuveni 8 sekunžu laikā, kamēr Dienvidu tornis - 10 sekundēs. Mērījumi ir diezgan precīzi, jo tos fiksējuši Kolumbijas universitātes seismiskā centra darbinieki.

Brīvā kritiena cienīgs ātrums - 110 stāvu ēka sabrūk tik ātri.... un tik perfekti racionāli vienuviet. Šāda iespēja pastāv tikai tad, ja faktiski visa ēkas konstrukcija tiek iznīcināta vienlaicīgi - gan augšējie, gan apakšējie stāvi jau ir sabrukuši, nekas ēku netur, un tai atliek tikai sakrist vienā kaudzē. Šeit vēl jāmin kas cits, diezgan interesants no fizikas puses: ēka sabrūk ātrāk, nekā atlūzas krīt; respektīvi, ēkas pats kodols, ēka, sadrūp ātrāk nekā brīvais kritiens, kurā atrodas augšējo stāvu atlūzas. To ļoti labi var redzēt arī bildē:


Fakts arī vēl ir tāds, ka lai šāds scenārijs notiktu dzīvē, visām nesošajām (47 centra, kodola kolonnām), bija jābūt bojātām vienlaicīgi, visos stāvos. Skaidrojums tam visam nāk nedaudz vēlāk, bet vēl ne par to. Uz šo mistisko faktu norāda arī daudzi eksperti, kā arī Deivids Rejs Griffins, kurš par šo katastrofu ir sarakstījis arī grāmatu, kuru noteikti izteiktu izlasīt (Debunking 9/11).

Parasti, kad sabrūk ēkas, lai arī kāds būtu to sabrukšanas iemesls, apkārt mētājas mēbeles, konstrukcijas elementi, bet ne šajā gadījumā. Visu Manhetenas salu klāja vienīgi... putekļi un izmētātu papīru gabali. Un nevienas mēbeles, nekādas tehnikas, nekā, it kā... nekā nebūtu bijis.

Tā sauktais lavīnas efekts, nosaka, ka šāda tipa (arī aprēķini pierāda to) ēkai, ātrākais laiks, kādā tā varētu sabrukt, ja tik tiešām notiek sabrukšana pēc principa - augšējais stāvs spiež uz zemāko, tādejādi izsaucos deformāciju un ēka sabrūk, vajadzētu aizņemt... 96 sekundes. Bet ēka sabruka 9 sekundēs. Tieši tāds pats laika daudzums vajadzīgs, lai no ēkas jumta nomesta bumbiņa skartu zemi. Brīvais kritiens un tā efekts tomēr nedarbojas uz ēkām, pat ja tās sabrūk deformācijas seku radītos apstākļos. Der tikai tad, ja tā ir plānveida nojaukšana, izmantojot papildlīdzekļus.

Kad pirmajā tornī ietriecās lidmašīna, negaidīti glābējiem arī bija tas fakts, ka stikli tika izsisti arī pirmajā stāvā. Lidmašīna sadūrās ar debesskrāpi aptuveni virs 78 stāva, bet stikli tika izsisti arī pirmajā stāvā un vairums marmora plākšņu, kas dekorēja sienas vestibilā, nokrita un saplīsa. Šajā sakarā būtisks ir Viljama Rodrigeza, PTC tehniskā speciālista komentārs (viņš bija viens no pēdējiem, kas pameta bojāto ēku): "Pēkšņi mēs izdzirdējām sprādzienu, ļoti spēcīgu sprādzienu tieši man zem kājām. Tas bija kaut kur pazemes stāvvietā, starp tās otro un trešo stāvu. Tam sekoja vēl viens sprādziens, kaut kur ēkas augšējos stāvos. Bija būtiska skaņas atšķirība starp šiem sprādzieniem. Tas, kas atskanēja augšējos stāvos, bija daudz dobjāks, pieklusinātāks, bet lejas stāvos - daudz skaļāks un spēcīgāks. Sajutu kā grīda sāk kustēties man zem kājām."

Sprādziens, kas nogranda ēkas augšējos stāvos atskanēja pāris sekundes simtdaļas pirms ēkā, starp 93 un 99 stāvu, ietriecās lidmašīna. Tas novērojams arī uz skaņas ieraksta, kas veikta apkārtnē. Tāpat ir arī cilvēki, kas strādāja torņu pazemes auto stāvvietās. Viens no tādiem ziņo par to, ka uz savas ādas izjutis sprādziena efektu un triecina vilni, kas tam sekojis. Tas notika Ziemeļu tornī. Dodoties uz Dienvidu torni, nogranduši vēl vairāki sprādzieni, krituši griesti, lampiņas, daudziem cilvēkiem radot traumas, kuras vēlāk, tiem, kas izdzīvoja, nācās korektēt, veicot plastiskās operācijas un ne tikai.

Tāpat arī daudzi glābēji, kas atradās Ziemeļu tornī, neilgi pirms tas sāka sagrūt, pa rāciju ziņoja, ka dzird sprādzienus, un ne vienu vien. Sēriju sprādzienu, pēc kuriem Ziemeļu tornis sabrūk kā kāršu namiņš.

Dažādos profesionālajos un arī amatieru video ir redzama vēl kāda interesanta nianse: pirms torņi sāk sabrukt, ap to pamata konstrukcijām paceļas dūmu mākonis. Vizuāli tas rada pēc-sprādziena dūmu aprises, kuras redzamas daudzos video un foto materiālos no dažādiem Ņujorkas skatpunktiem. Tomēr, šis dūmu mākonis var nebūt arī sprādziena radīts, bet gan, reakcija, kas notiek, kad tiek izmantots termīts, jo baltie dūmi, daudz balto dūmu, ir ļoti raksturīga blakusreakcija, kas pavada šo moderno "sprāgstvielu".



Tāpat arī ir diezgan neskaidra izmeklētāju objektivitāte par to, kas tad īsti tie bija par sprādzieniem, kas pavadīja jeb aizsāka ēkas sabrukšanas procesus. Pat tie, kas atrodas Hobokenā, otrpus upei, šos sprādzienus spējuši fiksēt vizuāli.
Bilde ir diezgan liela, tāpēc vajadzēs papētīt, jo links img tagus nebūs pareizi šeit. Adrese: http://911research.wtc7.net/mirrors/guardian2/wtc/north-3x6.jpg un vēl viena cita: http://www.mediumrecords.com/wtc/weststreet.jet.a.jpg (mazāka).