11. septembris Ņujorka 1.raksts

Day 2,800, 12:21 • Published in Latvia Latvia • by remotettl

Viedoklis par to, kas tad īsti notika 11. septembrī 2001. gadā Ņujorkā!

Visi rakstā izmantotie foto materiāli ir attiecīgo mājaslapu īpašums. Ja uz dažiem attiecas autortiesības, nu ko darīt. Tās izmantotas tikai vizuālai uzskaitei, nekam vairāk.

Gadu laikā ir bijušas daudzas teorijas, pieņēmumi un arī it kā loģiski secinājumi par to, kas īsti vainojams 9/11 katastrofā. Vainotas tikušas daudzas puses, daudzi cilvēki un vēl jo vairāk – pati ASV. Tomēr, tas, ko no redzamiem faktiem var secināt, un spriest, vai tā uzskatāma par patiesību vai izdomu, vizuāliem meliem, lai paliek katra paša ziņā! Šoreiz – tikai tas, kas nāk no plašsaziņas līdzekļiem un video materiāliem.

Patiesībā, pat paši amerikāņi ilgu laiku neticēja tam, ka torņi ir sabrukuši uguns iedarbības rezultātā. Internetā bija pietiekami daudz faktu un liecību par to, kas notiek ar ēkām, kas deg daudz ilgāk, nekā dega Dvīņu torņi. Scenārijs, pēc kura visu stāstīja masu informācijas līdzekļi bija sekojošs: lidmašīnai ietriecoties ēkā, no tās tika atbrīvots liels daudzums bākās esošās degvielas, kura ēkā turpināja degt, nesošās konstrukcijas neizturēja ēkas svaru, deformējās un beigu beigās dabas likumu iespaidā – sabruka. Tomēr arī šeit ir mistika – mazāk kā 10 sekunžu laikā 110 ēkas stāvi kā kāršu namiņš saruka nelielā kaudzē drupu. Jāsaka, ka viena no versijām, kas un kā, radās turpat – uz ielām no aculieciniekiem. „...lidmašīna parādījās no nekurienes, ietriecās tornī, bija sprādziens, un pēc mirkļa abas ēkas sagruva. Acīmredzot konstrukcijas neizturēja un tāpēc ēkas arī sabruka....” Šo versiju atbalstīja arī daudzi neatkarīgi eksperti un arī Ārkārtas situāciju komisija lēma tāpat, ka tie varētu būt iemesli, kāpēc ēkas sabruka.

Ēkas konstrukcija tika izstrādāta vēl pagājušā gadsimta 60tos gados. Ar to klajā nāca divi inženieri – Džons Skillings un Ness Robertsons. Jaunā sistēma tika radīta pēc viena incidenta – 1945. gadā tolaik augstākajā ēkā Ņujorkā, Empire State Building, kļūdas pēc (nejauši, neplānoti) ietriecās bumbvedējs. Pēc šī atgadījuma turpmākās ēkas cēla ar aprēķinu, ka kaut kas līdzīgs var kādreiz nākotnē atkārtoties. Tomēr ideja, pēc kuras tika veikta konstrukcijas izpēte balstījās uz citiem datiem – toreiz lielākā lidmašīna lido miglā, ļoti sliktas redzamības apstākļos un ar MINIMĀLO ātrumu. Līdz ar to, sanāk, ka ēkas tika projektētas, lai izturētu triecienu, kas rodas, kad ēkā ietriecas Boeing 707 lidmašīna. Tomēr traģēdijā, kas notika 11. septembrī ēkā ietriecās Boeing 767 – izmēros daudz smagāks, tas arī lido ātrāk un tam ir daudz lielākas degvielas rezerves. Bet ja salīdzina pēc tehniskajiem datiem, lidmašīnas ir līdzīgas, lai gan ir atšķirības. Boeing 707 ir par aptuveni 15 tonnām vieglāks, esot tukšs. Tomēr Boeing 767, piekrauts, sanāk vieglāks nekā 707, un arī ātrums nedaudz atšķiras. Bet tas – oficiālajos datos. Vēl arī saistība ir ar degvielu. Tomēr piloti, cik zināms, lidojumos neņem liekas degvielas rezerves. Tas liek domāt, ka brīdī, kad lidmašīna ietriecās torņos, tās degvielas bākās bija palicis daudz mazāk degvielas, nekā to liek mums domāt izmeklēšanas oficiālās versijas.
78. stāvā strādājošais ugunsdzēsējs, Dienvidu tornī teica: „Ir divi neatkarīgi (viens ar otru tātad, nesaistīti) uguns izcelšanās punkti 78. stāvā. Cenšamies izmisīgi tos apdzēst!” Oficiālā versija stāsta to, ka lielākā daļa degvielas uzliesmoja tieši sadursmes brīdī, kā arī tika sadedzināta sadursmes brīdī un izkūpēja gaisā ugunsbumbās, kas apņēma uz mirkli torņus. Pāri palikušais daudzums nonāca ēkā un sadega turpmāko 10 minūšu laikā. Tad tiek, oficiālajā versijā, minēts, ka uguns plosījās ēkā, paaugstinot tajā temperatūru un izplatījās gan uz augšu, gan uz leju. Tas arī bija cēlonis, kāpēc ēkas nesošā konstrukcija – iekšējās, kodola, 47 metāla kolonnas un 236 tuvāk uz āru vērstās, neizturēja karstumu un izkusa, izsaucot ēkas sagrūšanu. Piedevām, kas vēl ir interesanti – tas viss notika.... vienlaicīgi! Bet te visam ir viens liels BET. Kā zināms, ja uguns nespēj degt, materiāli gruzd, veidojot tikai dūmus. Ja atklāta liesma nav iespējama, viss, kas no ugunskura, degošā materiāla izdalās – dūmi. Zemāk bilde, kurā redzams, ka ir tikai dūmi, bet pašā ēkā uguns praktiski nav. Tad kā varēja sadegt konstrukcijas un izkust metāls, ja uguns nespēja rasties, bet bija tikai dūmi? Dūmi no torņiem turpināja celties veselu stundu. Ugunsdzēsēji šādu efektu raksturo kā „aukstā degšana”. Labi, ka šajā laikā no ēkām paspēja evakuēt tūkstošiem cilvēku, izmantojot tikai trepes.

Par ēkas konstrukciju kāds inženieris izteicās, ka tā spēj izturēt triecienu, ko rada piekrauts Boeing 707, ne vienu vien, un spēj izturēt vairākus reaktīvo lidmašīnu triecienus. Tās konstrukcija ir tik efektīva, ka tas ir kā pretodu tīkls, kurā iespraužot zīmuli, tīkls nesabrūk. Šādu informāciju viņš sniedza 25. janvārī 2001. gadā. Tomēr, kas ir vēl dīvaini – pats pazuda 11. septembrī 2001. gadā, tieši traģēdijas dienā. Ēka spēja izturēt vēju, kas sasniedz 225 km/h lielu ātrumu. Dienās, kad bija lielāks vējš ēkas augšgals šūpojās. Tomēr, tās izturēja. Pēc teorijas, tās varēja izturēt arī vētras, kur nu tādu nieku kā lidmašīnas trieciens. Bet – tā ir tikai teorija.

Stundu pēc sadursmes ar pirmo lidmašīnu tornis sabruka.

Kas lācītim vēderā? Metāls? Vai tas deg?

Visas ēkas, atrodamas bildes par to degšanas faktiem internetā.

Pirms šīs traģēdijas pasaulē nebija sabrukusi neviena ēka, kuras pamatā ir metāla nesošās konstrukcijas.


2004. gadā Venecuēlā, Karaksā dega ēka ar metāla konstrukcijām. Uguns izpostīja 16 stāvus, kopumā skarot 26 stāvus. Ēka dega 17 stundas, ar atklātu liesmu, bet tomēr, - 56 stāvu ēka nesabruka.


1988. gada maijā dega Interstate Bankas ēka Losandželosā. Uguns bezkontrolēti plosījās 3 ar pus stundas un pilnībā nopostīja 4 stāvus, tomēr 64 stāvu ēka nesabruka.


Pasaules Tirdzniecības kompleksa ēka numur 7. Uguns „plosījās” 6 stundas un tā sagruva.


Vēl 1975. gada februārī PTC Ziemeļu tornī izcēlās ugunsgrēks, kas turpināja degt 3 stundas. Uguns izplatījās vertikāli – no stāva uz stāvu. Degšana bija divreiz ilgāka nekā 11. septembrī. Tolaik neviens pat neiedomājās, ka ēka varētu sabrukt, nebija nekādu norāžu vai aizdomu par šādu scenāriju.


2005. gada februārī Madridē aizdegās Vindsoras viesnīca. Uguns plosījās ēkā 20 stundas. To nespēja apdzēst. Tomēr, ēka ne tikai palika stāvam savā vietā, bet bija pietiekami stabila, lai izturētu uz tās novietotu celtniecības krānu.

Te rodas jautājums – kas ir bīstamāk ēkas konstrukcijai (metāla) – 20 stundas atklātas liesmas vai 90 minūšu dūmošana?

No sērijas, pirmais raksts. Pārējie - laika gaitā, kad nu pietiks pabeigt rakstīt visu! Tomēr, skaidrs, ka būs vēl. Jā, zinu, rakt pagātni nav labi, tomēr, tieši vēsture veido nākotni un to nezinot, neapzinoties, ir grūtāk redzēt skaidru bildi pasaulē! Vismaz, manuprāt!