"Latvju Ekonomists" Nr.1
Hugh M.Ongus Junior
Esiet sveicināti ePilsoņi! Šis ir pirmais raksts manā kā avīzes autora/redaktora statusā... Spēlēju šo spēli jau labu laiciņu un spēlē esmu padzīvojis arī citās eRepublikās un nu jau kādu laiciņu esmu atgriezies eLatvijā, bet man bija 2 novērojumi, kuri radās tālajās e-zemēs: 1. Latvijā nav totalizatoru, kas nupat gan ir mazliet taka savairojušies, bet 2. Avīzes, kas tendētas uz ekonomikas un konkrētāk eLatvijas ekonomikas atspoguļošanu kā nav tā nav... Tā nu radās šī mana ideja par šādas avīzes dibināšanu! Diemžēl, jāsaka uzreiz, ka šī nebūs nekāda regulārā lapele, ko lasīt, jo negrasos katru dienu rakstīt par kādām mazām izmaiņām! Tad nu pirmajā numurā centos vairāk spiest uz mūsu eLatvijas makroekonomikas apskatu un centīšos mazliet norādīt, kur vajadzētu tēmēt uzsākot jaunu biznesu! Šoreiz sanāca tāda lielos vilcienos ņemot 2. daļās lasāmviela, taka ceru, ka Jūs to novērtēsiet!
Veiksmi lasot!
Ar cieņu, arca7
Šajā numurā lasiet:
1. ePasaules ekonomika un statistika
2. eLatvijas ekonomikas statistika, apskats un analīze par katru no tirgū iegādājamajiem materiāliem (Food, Gifts, Weapons, Moving Tickets, Grain, Diamond, Iron, Oil, Wood, House, Hospitals, Defend Systems)
3. Secinājumi un ieteikumi investoriem un biznesu uzsākošajiem cilvēkiem!
1. ePasaules ekonomika
ePasaules tirgus ir visai savdabīgs, lai gan, ko gan nu es te gvelžu - skaitļi runā paši par sevi!
Pavisam ePasaulē ir 28 216 uzņēmumu ar kopējo vērtību 1 807 030 zelta gabalu. Par to, ka mums ePasaulē visvairāk patīk karot par to vien jau liecina 7795 Weapons uzņēmumi, kas sastāda 27,63% no visas pasaules tirgus! Būtībā daļēji to varbūt varētu arī norakstīt uz 3 ePasaules kara rēķina, bet personīgi uz ašo nevarēju sameklēt arī datus par to cik no šiem uzņēmumiem ir aktīvi, bet tas nemaina faktu, ka karošana ir šīs spēles galvenā sastāvdaļa!
Otrs ePasaulē izplatītākais tirgus ir Food uzņēmumu tirgus, kas ar 4836 uzņēmumiem sastāda 17,14% no pasaules tirgus... Būtībā šai būtu jābūt tai nozarei, kur eLatvijai arī būtu jāiedod sava artava, bet par to vairāk minēšu zemāk esošajos rakstos!
Vēl 10% barjeru ePasaules ekonomikā pārvar Iron uzņēmumi ar attiecīgi 4032 uzņēmumiem un 14,29% un Grain tirgus ar attiecīgi 3124 uzņēmumiem, kas aizņem 11,07% no ePasaules uzņēmumiem!
Par Grain un Food uzņēmumu rentablumu un vajadzību plašas diskusijas aizsākās pirms neilga laika, kad eRepublikā tika koriģēti noteikumi, kas neļāva par Food ēšanu saņemt pieredzes punktu (XP), ko savukārt daudzi nolasīja kā to, ka tāds ēdiens vispār ePasaulē viņiem nevajag, kur gan varētu manāmi iebilst, jo 4 wellness punktus zaudēt tikai maizes neēšanas dēļ - tas tak būtu muļķīgi! Cits varbūt oponēs, bet uzskatu, ka maize savu vērtību ar šo noteikumu maiņu nav zaudējusi.
Uzņēmumi, kuri pēc skaita nepārsniedz 10% barjeru:
Moving Ticket uzņēmumi --- 1784 --- 6,32%
Gifts uzņēmumi --- 1627 --- 5,77%
House uzņēmumi --- 1521--- 5,39%
Wood uzņēmumi --- 1283 --- 4,55%
Oil uzņēmumi --- 1014 --- 3,59%
Diamonds uzņēmumi --- 702 --- 2,49%
Hospital uzņēmumi - 324 --- 1,15%
Defence Systems uzņēmumi --- 174 --- 0,62%
Protams, var redzēt šajos skaitļos arī zināmas likumsakarības - pasaulē visvairāk uz doto brīdi norisinās kari, tādēļ arī, piemēram, Iron tirgus zeļ un plaukst, bet citiem tik labi nesokas...
2. eLatvijas ekonomikas statistika, apskats un analīze
Ja ePasaules ekonomikas rādītājos un virzībās ir loģiska un ir saredzamas likumsakarības, tad, mēs, eLatvieši mūsu eLatvijā nevaram runāt par loģiskumu un likumsakarībām...
Tā kā esmu iesācis ar šadu tekstu, tad došu jums ieskatu un statistiku par eLatvijas uzņēmumiem:
eLatvijā ir 357 uzņēmumi ar kopējo vērtību 16 450 zelta gabalu (no kā 2280z sastāda eksporta licenses), no tiem
117 ir Grain uzņēmumi (32,77
😵
102 ir Weapons uzņēmumi (28,58
😵
82 ir Food uzņēmumi (22,97
😵
22 ir Moving Tickets uzņēmumi (6,16
😵
16 ir House uzņēmumi (4,48
😵
8 ir Gifts uzņēmumi (2,24
😵
5 ir Wood uzņēmumi (1,4
😵
3 ir Slimnīcu būves uzņēmumi (0,84
😵
2 ir Aizsardzības sistēmu būves uzņēmumi (0,56
😵
Iron, Oil un Diamonds uzņēmumu mums nav (būtu par ko pasmieties, ja būtu)
(Protams, nav informācijas par aktīvumu un pasīvumu un cik no uzņēmumiem ir iesaldēti)
Es nezinu kā Jums, bet man pēc šādu skaitļu izlasīšanas sejā iezogas pamatīgs smīns, jo mums taču ir High Grain un Medium Wood reģioni... Labi par Grain reģiona nozīmīgumu un lietderību eLatvijas presē ir lasīts gana daudz! Toties Vidējais Wood reģions, mums tāds pašvaki izmantots un neekonomiski - un mēs vēl gribējām, lai mums iedod High Wood!
Un ja jau esmu sācis par visu materiālu un resursu aprakstu, tad sākšu katru šo mūsu eLatvijas tirgus nišu mazliet analizēt un aprakstīt kā es to visu redzu...
117 Grain uzņēmumi - protams ir labi, tas dod mums 3,75% no pasaules Grain tirgu mums - citiem tas liksies maz, citam daudz, bet objektīvi skatoties priekš mūsu mazās eLatvijas, tas ir gana liels skaitlis!
102 Weapons uzņēmumi - vienkārši nesaprotu, laikam esam karot griboša tauta, mums gandrīz 1/3 daļa eTautas uzņēmēju nodarbojas ar ieroču biznesu! Tas vēl būtu saprotami, bet mums taču nav nekāds Iron reģions, kas ražotu izejmateriālus - tātad sanāk, ka mēs te vienkārši savām vajadzībām ikdienas iztērējam iespaidīgu summu, lai priekš eLatviešiem saražotu ieročus, bet izejmateriālu (Iron) iepērkam tonnām! Nu šis man liekas ne pārāk loģiski!
82 Food uzņēmumi - Ņemot vērā High Grain reģionu un izejmateriālu (Grain) pieejamību mūsu eLatvijā, tas ir loģiski, ka šo uzņēmumu joma sasniedz 22,97% no visas eLatvijas uzņēmumiem!
22 Moving Ticket uzņēmumi - visai loģiski un saprotami, ja mums būtu tik pat daudz ieroču uzņēmumi, tad mūsu makroekonomika būtu loģiska un saprotama kā pieci pirksti! (Vismaz šajā ziņā esam gudri un loģiski, jo mums nav kā, piemēram, Spāņiem Q2 un ja nemaldos arī Q3 Moving Ticket uzņēmums... (cik zinu atšķirība nekāda no Q1). Lai gan jāsaka, ka šis bizness kaut kā plaukst un zeļ tieši pirms kongresa vēlēšanām!
16 House uzņēmumi - priekš tā, ka mums ir Medium Wood reģions - gribētos teikt, ka pamaz, lai gan par House biznesa nišu varētu teikt, ka to norok valsts nodokļi! Lai gan tikko pēc Visu Latvijai aicinājuma tie tika samazināti, tomēr, kurš no House tirgotājiem gribētu Q5 māju biznesā legāli tirgū pārdot Q5 māju pa 40 zelta gabaliem (~2000 LVL), ja melnajā tirgū šādu māju var pārdot labāk un ietaupīt uz nodokļu rēķina ? (piemēram, par 40 pārdodot māju VAT (PVN 5
😵nodokļos vien aiziet 2 zelta gabali (~100LVL)) Loģiski, ka neviens netaisa eLatvijā Q5 House biznesu!
8 Gifts uzņēmumi - ļoti maz, eLatvijas tirgū pat trūkst vietējo giftu ražotāji (ir dzirdēts, ka eLatvijas valdība pat esot aicinājusi veidot tieši gift uzņēmumus, bet ņemot vērā, ka eLatvijas nodokļi ir tādi, kādi tie ir - nebrīnos, jo vietējie ražotāji nespēj apmierināt pieprasījumu, tāpēc šajā nozarē pelnoši ir pat importētāji, kuri pat ar 20% imoporta nodokli šeit spēj pelnīt!
5 Wood uzņēmumi - diezgan maz, un informācijas ar tā diezgan pamaz par šo preču pieejamību, bet vai šie 5 uzņēmumi vispār funkcionē un vai apgādā mūsu 16 House uzņēmumus pilnvērtīgi - stipri šaubos!
3 Slimnīcu būves uzņēmumi - jāsaka kā ir - valstij ir Q5 šada veida uzņēmums un tas ir vienīgais valstī, pirmo slimnīcu valsts jau ir uzbūvējusi (cik nu par ziedotāju, cik par valsts naudu) bet nu fakts kā tāds - nez vai 3 ir vajadzīgi, jo pilnīgi pietiek ar šo vienu Q5!
2 Aizsardzības sistēmu uzņēmumi - pēc iegūtās info viens ir Q1, otrs ir Q2 kvalitātes - cik nu var noprast valsts pavisam nesen iegādājās Vidzemei Q1 Aizsardzības sistēmu, tātad, kādam ir krutāks uzņēmums - kāpēc gan valstij vajadzēja tērēt naudu, lai taisītu savu nevis pasūtīt šim uzņēmumam - nezinu, bet nu katram savas darba metodes, tik pie mums izrādās kapitālismā valsts gatavo visu sev nepieciešamo!
3. Secinājumi un ieteikumi investoriem un jauna biznesa uzsācējiem
Secinājums ir pavisam vienkāršs - labāk ir sekot līdzi protams ePasaules tendencēm un rādītājiem un sekot tiem, bet eLatvija ir savdabīga ar to, ka tā nav pārāk loģiska, jo piemēram Gift tirgū trūkst uzņēmumu, tieši augstas kvalitātes, bet tai pašā laikā Weapons uzņēmumu sarakstā ir visu veidu un liels skaits uzņēmumu, lai gan teorētiski no attīstības viedokļa šīm nozarēm vajadzētu iet vismaz attiecībā 1:5, lai gan Latvijā šī attiecība ir tuvāka 1:10!
Ja man prasītu, kurā biznesā tagad iet ir vislabāk - es atbildētu, lai paskatās uz zemāk esošajiem skaitļiem un ja tad man vēl neziņā jautātu, tad es teiktu, ka biznesā labāk neiet!
Uzņēmumu skaits attiecīgajā nozarē: (Uzņēmuma tips --- Q1 --- Q2 --- Q3 --- Q4 --- Q5)
Food --- 56 --- 17 --- 6 --- 2 --- 1
Gifts --- 6 --- 2 --- 0 --- 0 --- 0
Weapons --- 76 --- 19 --- 5 --- 1 --- 1
Moving Tickets --- 22 --- 0 --- 0 --- 0 --- 0
Grain --- 39 --- 51 --- 23 --- 4 --- 0
Wood --- 3 --- 1 --- 1 --- 0 --- 0
House --- 9 --- 3 --- 3 --- 1 --- 0
Hospital --- 1 --- 1 --- 0 --- 0 --- 1
DS --- 1 --- 1 --- 0 --- 0 --- 0
Diamond, Iron, Oil uzņēmumu mums nav!
Nu ja pēc šiem skaitļiem un augstāk esošās informācijas vēl nevar izvēlēties kurā nozarē iet iekšā, tad biznesu labāk nesākt!
Tas nu šai reizei viss! Ceru, ka biju sagatavojis interesantu lasāmvielu un kā jau teicu - nebūs regulārs laikraksts, bet kad būs sakrājies pa ko rakstīt - rakstīšu!
Comments
"Diamond, Iron, Oil uzņēmumu mums nav!"
Tapēc ka nav vajadzīgi, šeit pat Latvijā.
Labs Raksts Vote 🙂
Cik saprotu faktu ka ražot medium wood ir 2x neizdevigāk kā highwood tu esi palaidis garām.
Underteiker - acīmredzot, lai gan tad man jājautā eRepublik administrācijai - nafig vajadzīgi tādi medium un low reģioni ???
Voted, labs aksts, prieks, ka beidzot arī pie mums kas līdzīgs "The Economist" veidojas.
Medium un low reģionu sakarā - pati ideja ir pareiza, diemžēl administrācija nav iekļāvusi spēlē transporta izdevumus (legālajam un pelēkajam tirgum), tirdzniecības licenze ir tikai vājš šo izmaksu atvasinājums, kas aizvieto tās izmaksas realitātē, kas rodas ieejot jaunos tirgos (tigus izpēte, likumdošanā noteikto normu izpilde, reklāma, ofiss etc.).
NPP
Vienkārši iznīcina manu pirmo statistiku. Iespaidīgi! 🙂
par aizsardzības sistēmām... cik sapratu tad valsts nepirka to sistēmu, viņu uzražoja valsts treniņ uzņēmums.
Ar ātru aci pārskērju cauri tekstam, bet.. gribās vairākās vietās komentēt.
1) tas ir tikai apsveicami, ka Latvijā ir mazs wood uzņēmumi. Dibināt izejvielu uzņēmumu medium reģionā 70%-80% gadījumos nozīmē bankrotu;
2) Latvijas tirgus ir par mazu, lai pastāvētu vairākas darbojošas dāvanu (un arī aviobiļešu) uzņēmumi - preces noiets ir niecīgs;
3) viss efektīvāk ir izmantot Q1 dāvanas. Q2+ dāvanas nespēj konkurēt ar Q1.
Nepiekritīšu īsti par nodokļiem House uzņēmumiem. Šo biznesu "norok" lēnā kapitāla aprite un Q5 gadījumā arī mazā pašu kapitāla atdeve. Nedrīkst aizmirst, ka ieguldītie 300 gold, lai tiktu pie Q5 uzņēmuma ir arī jāatpelna. Kā arī pats produkts pēc eRepublik mērauklām ir salīdzinoši ekskluzīvs.
Kāpēc vajadzēja Q1 aizsardzības sistēmu?
To ražo celtniecības treniņuzņēmums, no celtniecības neko nesaprotošie pilsoņi tur mācās atšķirt ķieģeli no lāpstas. Un ko lai dara, ja viņiem sanāk būvēt Q1 nevis Q5 aizsardzības sistēmas?
@ tadziks
Jā... valsts treniņuzņēmums ir Q1... bet pēc statistikas valstī ir 2 Aizsardzības sistēmu uzņēmumi - viens Q1, otrs Q2... valstij pieder Q1, jautājumu, ko es cenšos pacelt - kas tas par Q2 ? Vai man tikai ož pēc neefektīvuma ?
@ Wilhelms
Piekrītu, ka tas ir visai ekskluzīvi, bet man piemēram ir Q5... spēlēju no 630. dienas jaunajā pasaulē... Vai 70 dienu laikā dabut Q5 māju ir ekskluzīvi ? Tomēr saki, ko gribi - šie nodokļi ir diezgan lieli īpaši tāpēc, ka tā ir ekskluzīva prece un līdz ar to tā ir dārga manta, bet kāpēc maksāt ~100 LVL nodokļos, ja šos ~2 gold var iebāzt kabatā ? (Es uz to skatos kā es rīkotos, ja man būtu Q5 māju firma...)
Jā - bet visā laikā ko pavadīsi spēlē tev būs vajadzīga tikai 1 māja... Arī pieprasījuma puse nav rožaina.
Q5 māju pieprasījums nav rožains, bet daudzi arī nezin, ko tādas vispār dod 🙂
Sorry. Ļoti daudz komentāru, iebildumu. Tā kā pats domāju rakstīt par ekonomiku, tad ar interesi lasīju, bet, jo dziļāk mežā, jo vairāk ...
Lielākās kļūdas:
1) No Medium reģiona nav nekāda labuma, ja valstī ir kaut viens High reģions. Land skill darbinieku algas nosaka High resursa ražotāji. Līdz ar to arī Medium resursa uzņēmumam ir jāmaksā tādas pašas algas, taču produktivitāte ir 2x mazāka. Līdz ar to pašizmaksa šim resursam būs krietni, krietni augstāka. Ņemot vērā, ka cilvēks ar ražošanas uzņēmumu, bez problēmām var aizsūtīt savu organizāciju izejvielu iepirkšanai uz vislētāko valsti ePasaulē, Medium resursa uzņēmumiem valstī, kur ir kaut viens High resurss pilnīgi noteikti ir nolemts bankrotam.
No uzņēmumiem Medium reģionos neliela jēga ir valstīs, kur nav neviena High reģiona. Līdz ar to Land skill darbinieku alga ir zema un pat ar reizinātāju 0,5 var būt lētāks nekā High reģionā ar augstu algu. Tie gan ir reti izņēmuma gadījumi.
2) 102 weapon uzņēmumi eLatvijā. Loģiski, ka viņu ir tik daudz, jo daudzi spēlētāji arī treniņkaros izmanto ieročus, lai ātrāk paceltu savu pakāpi. Protams, ir pārprodukcija tāpat kā visur, taču Q1 ieroču uzņēmumi ir tik pat vajadzīgi kā Q1 maizes ražošanas. Resursu iepirkšana ārzemēs arī ir pilnīgi loģiska - nu neražosim taču mēs dzelzi, ja nav mums High iron reģiona. Starptautiska resursu tirdzniecība ir pilnīgi normāla eRepublikas sastāvdaļa.
3) 22 Moving tickets uzņēmumi. Pēc biļetēm pieprasījums ir praktiski tikai pirms kongresa vēlēšanām. Pārējā laikā viņš ir minimāls. Un nav nekāda jēga pēc augstāka līmeņa biļetēm. Tāpat visi izmanto Q1, jo ieguvums no augstāka līmeņa pilnīgi noteikti neatmaksājas. Wellness zaudējumu daudz lētāk ir atjaunot ar giftiem vai (kā notiek visbiežāk) ar dalību treniņkarā.
4) House uzņēmumi. Jā - domāju, ka te ir vieta izaugsmei. Ne tāpēc, ka mums ir Medium wood, jo koku tāpat jebkurš saprātīgs uzņēmējs iepērk ārzemēs, bet tāpēc, ka mums ir salīdzinoši lēts Construction skila darbaspēks tieši Māju, slimnīcu un defence sistēmu uzņēmumu mazā skaita dēļ. Domāju, ka nodokļu izmaiņas īpaši neko nemainīs, jo tāpat praktiski viss mājokļu tirgus ir caur Donate sistēmu. Varam jau mēģināt noteikt 1% nodokli un cerēt, ka visa pasaule brauks iepirkt savas mājas uz eLatviju, taču nedomāju, ka tas notiks.
5) 8 Gifts uzņēmumi. Kamēr būs treniņkari, no giftiem praktiski jēgas nav. Reāli vienīgais, kur viņas tiek izmantotas, ir jaunajiem spēlētājiem, ja wellness ir nokritis zem 40 pirms pirmās cīņas, lai paceltu wellnesu līdz 40. Otrā lieta, kad pa retam izmanto giftus, ir, lai nokarotu 6 reizes dienā 5 vietā (ar giftiem var pacelt wellnesu par 10 dienas laikā), taču šaubos vai Latvijā kāds to aktīvi izmanto. Trešā lieta - vēl retāka - varētu būt, ja kāds ir nokļūdījies un kļūdas pēc nokarojies zem 40 un aizmirsis tajā dienā aiziet uz slimnīcu. Citu iemeslu izmantot giftus nav un līdz ar to giftu uzņēmumu skaits arī loģiski, ka ir neliels.
6) Slimnīcas. Vienīgais reālais ir valsts Q5 slimnīcu uzņēmums. Otrs jau 100 gadus tiek pārdots un par trešo es pat nezināju, bet arī viņš ir tukšs.
7) Aizsardzības sistēmas. Valsts Q1 aizsardzības sistēmu uzņēmums ir treniņuzņēmums, kurā tiek trenēti Construction skill cilvēki. Q2 DS uzņēmums ir miris. Terra&Co Q1 DS uzņēmums, izskatās, ka ir jauns uzņēmums, kuru izveidojis VL biedrs martinsg75. Baidos, ka viņš pilnīgi nav papētījis spēli un ātri vien nobankrotēs.
Komentāri par secinājumiem.
1) No augstāka līmeņa Giftiem nav pilnīgi nekādas jēgas, līdz ar to ir tikai loģiski, ka nav arī augstāka līmeņa giftu uzņēmumu.
2) Ļoti gribētu zināt, kādā nozarē, tad tu ieteiktu uzsākt uzņēmumu.
3) Piedod par uzbraucienu, bet, rakstā diezgan daudz, kas ir garām un parāda neizpratni par daudzām ekonomikas lietām. Labāk neraksti kādu laiciņu vairs rakstus par ekonomiku, jo savādāk vari dezinformēt citus spēlētājus un viņi izveidos kādu pilnīgi neefektīvu / nevajadzīgu uzņēmumu.
Atzīstu, ka nebiju informēts par medium reģiona jēgu (bezjēdzību)... bet VIP_Toms - tu esi mazliet savādāk uztvēris manu domu!
Domāju, ka ar to giftu noietu nav nemaz tik bēdīgi, gan jau diezgan daudzi, kas strādā pie ranka pacelšanas, izmanto šo iespēju uzkarot papildus reizi.
@archa
Nu bet ir viņi bezjēdzīgi izņemot minēto gadījumu - ja valstī nav neviena High reģiona. Ja biji domājis ko savādāk - pastāsti.
@Saimnieks
Ereptools diemžēl pašlaik nestrādā un nevaru paskatīties cik ir uzkrājums giftiem. Bet jā - iespējams, ka Q1 (un noteikti ne augstākiem!!!) giftiem ir potenicāls. Kaut gan jāsaka, ka nav eLatvijā pārāk daudz pietiekami bagātu cilvēku, lai katru dienu nopirktu 6xQ1 ieročus un 10x giftus. Tas tomēr maksā 6 x 5.23 + 10 x 2.29 = 54.28 Ls = apm. 1 zelts dienā. Ne daudziem ir tādi ienākumi. Es, piemēram, vidēji izmantoju 4 ieročus treniņiem dienā un tas jau man liekas pabiezi.
Domāju, ka attīstoties eLatvijai un viņas pilsoņu bagātībai, sākoties nopietnākiem kariem vai sākoties jaunam babyboomam pieprasījums pieaugs. Potenciāls ir, bet jārēķinās, ka, pieauguma brīdi gaidot var paspēt nobankrotēt.
@VIP_Toms
Mana doma bija uzrakstīt iekšējās ekonomikas atspoguļojošu rakstu no manas (vidējā eLatvieša) skatu punkta... Tas ir labi, ja tu daudz kam nepiekrīti, bet tā šeit viss ir parādīts... un es vēl piemetu vienkārši dažus savus novērojumus un secinājumus, kas radušies! Tagad vajadzētu mazliet apstāties un padomāt - uz ko eLatvija vispār savā saimnieciski ekonomiskajā darbībā vispār iet ? Vajag kārtīgi nozīmēt prioritātes! Piemēram, es tikai caur kaut kādām baumām rizonā esmu dzirdējis, ka eLatvijas valdība kā prioritātes esot atzīmējuši Gift un celtniecības jomas... a kur tas ir rakstīts ? Kur ir informācija par to, ko valdība darīs un ko atbalstīs ? Vienkārši mana doma ir tāda, ka eLatvijā makroekonomika ir haotiska un balstās uz katru pašu, bez jebkādām prioritātēm un norādēm!
Domāju, ka eLatvijā ir normāls brīvais tirgus. Katrs izvēlas nozari, kurā grib darboties ar uzņēmējdarbību. Nedomāju, ka vajadzētu atbalstīt kādu vienu un, ja arī vajadzētu, tad tādu, kur mēs varētu būt konkurētspējīgi pasaules līmenī.
Un ko nozīmē "atbalstīs"? Kredīti tāpat tiek izsniegti, ja vari pierādīt, ka spēsi nopelnīt un atdot aizņemto ar procentiem. Nodokļi tāpat ir visai zemi un reāli ietekmē tikai tos, kas eksportē - tos, kuri var būt ar pasaulē zemāko cenu, lai cilvēkiem no ārzemēm būtu interese sūtīt savu organizāciju uz šejieni un iepirkt attiecīgo preci. Jēga tam ir lietām, kuras patērē katru dienu (maize, ieroči) vai, kur atmaksājas biļete - Q3-Q5 mājas. Pie tam viena vai dažu procentu atšķirība nodokļos ir visai minimāla. Lielāko atšķirību rada darba algas nevis nodokļi.
Šaubos vai būs kādas norādes - tagad visi ražosim to un to, bet to ne un domāju, ka to arī nevajadzētu norādīt.
Labs raksts bet ar dažām neprecizitātēm un bišķi pa daudz savs skatījums!