Vasara aiz letes

Day 2,422, 21:09 • Published in Latvia Latvia • by VASALS Bro


Nav tā,ka vasara klāt,
Šajos gados vairs nelido tauriņi,
Vēderu rotā riepas-
Tas skan amizanti.
Vēji nopūš putekļus,
Stumjot lietus mākoņus man tuvāk,
Prom no Tevis.
Lai vai cik labi nebūtu,
Man pret Tevīm gadi
Un mūza atkal izgaisīs.
Nav tās divas dzīves,
Kurās Tevi jāapsteidz
Vēl grūtāk ir darīt,
Ejot pa apli momentos,
Atmiņas dalās spilgtās krāsās,
Līdz norimst pie kapu kopas.
Esot ar Tevi,man ir Labi!
Smaids,prieks,
Bet sāpes nespēj sasniegt Līdz.
Tas šķiet esam ideālisms,
Kaut gan jaunības trakums rimis,
Un kredīt-eklērs baudīts,
Jūtos brīvi berot vārdus pār lūpu,
Tavas ausis to saprot,acis pasniedz,
Smaids paķer un laicīgi nelaiž vaļā.
Man prāts atkal dalās,-Tajās daļās,
Viena vēlas,bet otra zin tā nevar,
Pietiek!
Es nespētu pieradināt,
Ne tas,ka alimentu nasta.
Bet kas cits šoreiz nomāc,
Sajust,Baudīt un dodot pretī,
Liesma nesaprot,ka saule
Nav viņas māsas daba,
Caur lūpām zobi sakož,
Tās miesas pikantās daļas,
Izklīst mākoņi,dodot mēnesim
Redz laiku paspīdēt,
Un tas šķiet relatīvi
-Izgaistošs...
Smaids,lietus un prieks,
Aiz nespējas beigt,
Pat ja pūš:
"Dienvidu vējš".
Tur tas nav tik dziļi,
Kā visuma centrs,
Kurš NAV šeit centrēts.
Ja Tās Būtu tur laukā,
Es ticētu esot daļa blakām,
Nav ceļojums beidzies,
Lai spētu dzimteni sasniegt.
Katru dienu jūtot,
To knudoņu sarunās plašās,
Bez atrunām nepaspert.
Nav vērts saprast,
Tā teikt - neizprotošo,
Līdz pasaka galā,
Kā ar kļūdas metot malā,
Es lēcienā lidoju,
Jo eiforijja sastapta,
Bet tagad cīgai laiks.