Join the new world

Beidzot jauns air rank...gaidu daavanas par taam neliela humora deva🙂

Vīrs jautā sievai:
– Nu, ko teica ārsts?
– Viņš ieteica atpūtu pie jūras. Uz kurieni brauksim?
– Pie cita ārsta.

Šadhens atved jaunam cilvēkam līgavu. Līgavainis uzaicina viņu uz teātri. Nākamajā dienā draugs jautā līgavainim:
– Kā tev ienāca prātā doma iet uz teātri ar Rozu Štemu?
– Tā ir mana līgava.
– Tu neesi pie pilna prāta! Ar viņu gulējusi puse pilsētas.
Apvainotais jauneklis aizdrāžas pie šadhena kliegdams, ka neprecēs sievieti, kura gulējusi ar pusi pilsētas.
Šadhens:
– Tad ta pilsēta! Nieka septiņi tūkstoši iedzīvotāju!

Mazais Haims pārnāk mājās no skolas un paz­iņo:
– Viss, mainu tautību. Turpmāk būšu krievs.
Tēvs:
– Tad uz skolu iesi kājām.
Māte:
– Par džinsiem pat nedomā.
Vecmāmiņa:
– Vistiņu turpmāk nedabūsi, ēdīsi maizi ar ūdeni.
Vakarā Haims sēž kaktiņā, grauž maizes garoziņu un sūrojas:
T- ikai pusi dienas esmu krievs, bet cik daudz no tiem žīdiem jau esmu dabūjis ciest!

– Haimovič, kur jūs tā skrienat?
– Neesmu drošs, vai Abramovičs nenakšņo pie manas sievas!
– Tagad taču ir diena!
– Ak, jūs nepazīstat Abramoviču! Viņš var pārnakšņot arī dienā.

– Veči, man tāda sajūta,
ka šodien beidzot laimēšu!
– Mans tēvs arī tā teica,
kad mums vēl bija dzīvoklis.

Vīrs un sieva skatās šausmu filmu.
Uz ekrāna parādas briesmonis.
Sieva iekliedzas: “Ak mammīt!!!”.
Vīrs saka: “Jā, tiešām līdzīgs tavai mammītei.”

– Sāras tante, vai tu drīz iesi projām?
– Kāpēc to jautā, bērniņ?
– Tētis teica:
kamēr tu neaiziesi, pusdienas neēdīsim.

Skolā mazajam Semam jautā:
– Kur strādā tavs tētis?
– Prostitūcijā.
– Ko tu runā?
– Nu jā. Pirms iešanas uz darbu tētis vienmēr saka:
Atkal eju uz to bardaku.
” Bet māte atbil😛
„Kaut nu tās stervas tev kaut cik maksātu!”

Pie Galperina aizsēdējušies viesi.
Saimniece izliecas pa logu un saka:
– Rabinovičiem jau gaisma nodzēsta.
Arī pie viņiem bija ciemiņi.

Blondīne sāk strādāt skolā par psiholoģi.
Pirmajā dienā viņa pa logu pamana zēnus kuri spēlē bumbu.
Tikai viens zēns stāv vientuļš malā. Blondīne pieiet pie viņa un vaicā:
– Kāpēc tu te stāvi? Viens pats … bez draugiem? Jūties pamests?
Vēlies par to parunāt?
– Atvainojiet, bet es esmu vārtsargs!

Stāv ielas malā policists un briesmīgi lamā 8 gadīgu puisīti.
Garām iet onkulītis, galīgi sašutis:
– Kā jūs tā varat tā runāt un ar tādiem vārdiem? Jums tak jābūt visiem par piemēru!!!
– Es to vienkārši vairs nevaru izturēt! Un ko jūs darītu? Viņš jau trešo dienu nāk pie manis un ī😛 policista kungs, pārguliet ar manu sunīti, nu lūdzu, es tā gribu policijas suni!!!

Mārketinga speciālista
ģime­nes fotogrāfijā priekšā
parasti stāv paši glītākie bērni.

– Tevī ir kāda rozīnīte?
– Manī ir daudzas rozīnītes!
– Tad jau Tu esi baigais kekss!

Kāda večiņa stacijas tunelī tirgo lociņus
– viena buntīte maksā vienu eiro.
To ierauga kāds jauns cilvēks – samaksā eiro,
bet lociņus nepaņem.
Nākamajā un aiznākamajā dienā atkārtojas tas pats.
Ceturtajā dienā jauneklis atkal
pasniedz večiņai eiro un grasās doties prom.
Bet viņa stingri sagrābj aiz piedurknes.
– Jūs droši vien vēlaties zināt,
kāpēc es jums maksāju, bet lociņus neņemu?
– Nē, – atcērt večiņa.
– Kopš šodienas vienas buntītes cena ir divi eiro!

– Kā jūs uzzinājāt par šo vakanci?
– Jūs pats mani vakar atlaidāt!

Nodokļu inspektors,
izlasījis Kārļa Marksa darbu,
savās atziņās dalās ar draugiem:
“Visas šīs idejas jau sen novecojušas!
Lai uzbūvētu komunismu,
strādniekiem nevajag sagrābt varu un nacionalizēt uzņēmumus.
Lai kaut ko atņemtu un pārdalītu,
vajag nevis revolūciju, bet gan ko citu!”
“ Ko tieši?”
“Progresīvā nodokļa sistēmu!”

Izplētņlēcēju mācības. Instruktors:
– Pirmais – aiziet.
– Otrais – aiziet.
– Tā, izpletnīšus, luudzu, neaizmirstam. Trešais – aiziet.

“Visas šīs zvaigznītes es dāvinu tev!”, teica Pēterītis
un ievilka Anniņai pa galvu ar dzelzs spainīti.

Meitenīte pilda mājas darbus.
Tur jautājums:
Kas atdala galvu no ķermeņa?
Meitenīte pasmejas par vienkāršo jautājumu un atbil😛
– cirvis.

Slavens amerikāņu hipnotizētājs
uzstājas divu tūkstošu skatītāju lielas auditorijas priekšā.
Viņš paskatās uz zāli un saka:
– Dance!
Visi dejo.
– Cry!
Visi raud.
– Laugh!
Visi smejas.
Pēkšņi viņš paklūp un nosaka:
– Shit!
… Zāli tīrīja divas nedēļas.

Sarunājas divi antisemīti:
Paklau, vai tu nezini, kāpēc ebrejiem tik lieli deguni?
Tāpēc, ka gaiss ir par velti.

Jauna ebreja sieva ierodas pie sekspatologa.
– Palīdziet, dakter. Mums nekas nesanāk no harmoniskas tuvības,
jo vīrs visu laiku domā par savu māti,
domā par viņu pat intīmajos brīžos…
– Bet jūs pirms tam apģērbieties labi seksīgi – piemēram,
melnā krūšturī, melnās mežģīņu bik­sītēs, īsā, caurspīdīgā melnā peņuārā,
– un kā vīrs pārnāk no darba, tūlīt nometiet halātiņu
– bet tālākais atkarīgs no situācijas, pati saprotat..
Vakarā vīrs noguris pārnāk no darba, zvana pie durvīm,
sieva tās atver, nomet halātiņU…
– Ak Dievs! Tu viscaur melnā… kas NOTICIS AR MATI?!

Ābramiņš pārnāk mājās no ebreju skolas un saka mātei:
– Mamm, skolā rīko teātra izrādi, un man tajā iedeva lomu!
– Lieliski, dēliņ! Un ko tu tēlosi?
– Ebreju vīru!
– Dēliņ, ej atpakaļ uz skolu un prasi lomu ar vārdiem.

Ebreju jauneklis satraukts stāsta mātei,
ka ir iemīlējies un domā precēties.
– Māt, joka pēc es uzaicināšu mājās uz vakariņām trīs meitenes,
un tu uzminēsi, kura ir mana iecerētā.
Nākamajā vakarā dēls pārnāk mājās kopā ar trim skaistām meitenēm,
visi apsēžas pie galda, paēd vakariņas, parunā.
Pēc tam dēls paiet ar māti malā un dēls jautā:
– Nu, vai uzminēji, kura būs tava nākamā vedekla?
Māte atbildēja, ne mirkli nedomājot:
– Tā rudmatainā, kas sēž pa vidu.
– Brinums, kā tu uzreiz tā uzminēji.
– Man viņa tūlīt nepatika.

Ksendzs, pops un rabīns strīdas par to,
kad sakas dzīve.
– Ieņemšanas brīdī, – saka ksendzs.
– No piedzimšanas brīža, – saka pops.
– Nu nē, – saka rabīns.
– Dzīve sākas, kad sieva paņem bērnus un
kopā ar viņiem aizbrauc uz vasarnīcu.

– Vīrieši tikai izliekās,
ka nesaprot sievietes.
– Viņiem tā sanāk lētāk.

Gadu pēc kāzām pie savedējas atnāk bijušais līgavainis:
– Ziniet, esmu bezgala laimīgs,
ka sievu man izvēlējāties jūs.
– Kāpēc?
– Tikai no domas,
ka esmu viņu izvēlējies pats, es nomirtu.

– Ciperovič, jūsu savaldība mani pārsteidz.
Kā jums izdodas būt tik savaldīgam?
– Ikdienas treniņš. Mājās man ir sieva, sievasmāte,
četri bērni, divi suņi un šķiltavas, kas nedarbojas.

Sieva uzzina, ka vīram ir mīļākā.
Vakarā viņa sadomā noskaidrot attiecības.
– Fima, saki, vai viņa ir skaistāka par mani?
– Ko tu, Sāra! Tu esi pati skaistākā.
– Vai es slikti gatavoju?
– Labāk par tevi neviena negatavo.
– Kas tad par lietu?
– Saproti, kad mēs mīlējāmies, viņa tā kliedz, tā kliedz…
– Kāpēc neteici man to ātrāk? Es arī kliegšu. Ne sliktāk par viņu.
Tajā pašā naktī viņi nolemj pamēģināt. Sieva jautā:
– Nu, vai sākt kliegt?
– Nē, vēl par agru.
– Un tagad?
– Pagaidi, es pateikšu.
– Tagad kliegt?
-Jā.
– Oi-oi! Mājās nemaz nav naudiņas! Oi, bērni nav ēduši!

Ceļu policists:
– Iepūtiet trubiņā!
Vadītājs:
– Nevaru, slimoju ar astmu.
– Labi, tad veiksim asins analīzes.
– Arī nedrīkstu. Man ir asins nerecēšana.
– Vismaz paiet pa to līniju varat?
– Nevaru, esmu dzēris.

Jauna ebrejiete brauc uz plastisko operāciju.
Kupejas kaimiņiene painteresējas:
– Kāpēc jūs uzreiz nenopirkāt biļeti atceļam?
– Kas to lai zina? – domīgi saka ebrejiete.
– Varbūt operācija būs tiks veiksmīga,
ka mājup varēšu braukt ar bērnu biļeti.

– Rabinovič, stāsta, ka jūs esot kaislīgs sēņotājs.
– Jā.
– Un kur jūs parasti lasāt sēnes?
– Uz kaimiņa Haimoviča balkona.
– Viņš audzē uz balkona sēnes?
– Nē, kaltē.

– Haim, ar ko tu patlaban nodarbojies?
– Pērku tirgū olas, desmit olas par desmit rubļiem, vāru un pārdodu.
– Par cik?
– Par desmit rubļiem desmit olas.
– Kāds tev no tā labums?
– Pirmkārt, man ir darbs, otrkārt – vienmēr svaigs buljons.

Tirgus.
– Cik maksā vistiņa?
– Piecus rubļus.
– Bet lētāk?
– Es teicu: piecus rubļus!
– Bet ja četrus?
– Nekādus, ja”!
– Labi, te būs pieci. Uzreiz vajadzēja teikt,
ka vistiņa maksā septiņus rubļus.

Programmētājs atnācis ciemos pie pianista.
Viņš nopēta klavieres un saka:
– Klaviatūra tev nekas sevišķs – 89 taustiņi.
Bet tas, ka Shift jāspiež ar kājām, gan ir reāla fiška!

Ryanair direktors Maikls O’Līrī ierodas Dublinas hotelī,
viņš iet uz bāru, un prasa pinti Guinness alus.
Bārmens saka:
“Tas būs 1 Eiro, mister O’Līrī!”
Tomēr drusku pārsteigts O’Līrī atbil😛
“Tas gan ļoti lēti”, un iedeva naudu.
“Mēs cenšamies būt sacensības priekšgalā”, teica bārmenis.
“Un mēs dodam pinti alus bez maksas, katru Trešdienas vakaru no
plkst. 18:00 līdz 20:00. Mums ir lētākais alus Īrijā!”
“Tā ir ievērojama cena!” Maikls atbild.
“Es redzu, ka jums nav alus glāzes?
Tātad jums, iespējams, vajadzēs mūsu glāzi! Tie būs papildus 3 Eiro.”
O’Līrī drūmi paskatījās, bet samaksāja.
Viņš paņēma savu dzērienu un gāja pie galdiņa apsēsties.
“Ā, jūs gribat apsēsties?” teica bārmenis.
“Tas būs vēl 2 Eiro. Jūs varējāt iepriekš rezervēt sēdekli,
tad jums tas maksātu tikai 1 Eiro.
Un es domāju, ka jūs varētu būt pārāk liels šim sēdeklim.
Vai varu jūs palūgt apsēsties šajā rāmī?”
Maikls mēģina apsēsties, bet rāmis ir pārāk mazs, un,
kad viņš nevar iespiesties, viņš sūdzas:
“Neviens nevarētu pielāgoties šim mazajam rāmim!”
“Man ļoti žēl, bet ja jūs nevarat pielāgoties šim rāmim,
jums vajadzēs maksāt papildus 4 Eiro par sēžamvietu.”
O’Līrī pie sevis lamājās, bet samaksāja.
“Ak, es redzu, ka jūs paņēmāt līdzi savu portatīvo datoru?” bārmenis pievienoja.
“Un, tā kā tas netika iepriekš rezervēts, tie būs papildus 3 Eiro.”
O’Līrī bija tik sakaitināts, ka viņš atnāca atpakaļ pie bāra,
cirta savu glāzi uz letes, un kliedza:
“Tas ir smieklīgi, es gribu runāt ar menedžeri!”
“Ā, es redzu, ka jūs vēlaties lietot bāra leti, tie būs papildus 2 Eiro, lūdzu.”
O’Līrī seja bija naida pilna.
“Vai tu vispār zini, kas es esmu?!”
“Protams, ka zinu, mister O’Līrī.”
“Man pietika! Kas tas vispār ir par hoteli?!
Es te ienācu iekšā, lai ātri iedzertu, un jūs tā izturaties pret mani?!
Es uzstāju, es gribu runāt ar menedžeri!”
“Šeit ir viņa e-meila adrese, vai, ja jūs vēlaties,
jūs varat sazināties ar viņu laikā no plkst. 9:00 līdz 9:10 katru rītu,
no Pirmdienas līdz Otrdienai, pa viņa bezmaksas telefonu.
Saruna ir par brīvu, līdz brīdim, kamēr atbild,
tad būs jāmaksā sarunas maksa, tikai 10 centi par sekundi.”
“Es vairs nekad nenākšu uz šo bāru!”
“Protams, ser, bet atceraties, mēs esam vienīgais hotelis Īrijā,
kurš pārdod alus pintes par 1 Eiro!”