Nodokļi un preces
Governor of eLatvia
Informācija par nodokļiem un precēm, kas atrodamas tirgū. Ja ir vēl ieteikumi, par ko vajadzētu informēt sabiedrību vai vismaz tās daļu, jo nekur nav atrodama informācija vai tā ir neskaidri dota, lūdzu rakstīt Labklājības Ministrijai.
Nodokļi
Nodokļus var apskatīt sadaļā Info/Economic stats. Nodokļu (konkrētai precei) maiņas likumprojektu var ierosināt kongresā jebkurš tā dalībnieks maksimums divas reizes viena termiņa laikā.
VAT (Value Added Tax)
Jeb PVN (Pievienotās Vērtības nodoklis) ir tirgus nodoklis, ar ko tiek apliktas visas manufacturing (rožošanas) un construction (celtniecības) nozares preces. Katrai precei var būt savs VAT nodoklis, land (izejmateriālu) nozarē iegūtajām precēm nepastāv šāds nodoklis.
Ja uzņēmējs uzliek savas maizes cenu tirgū 1,5 LVL un VAT ir 10%, tad īstā tirgus cena būs 1,65 LVL (1,5 + 10%no1,5 = 1,5 + 0,15 = 1,65). Tātad 0,15 LVL aiziet valsts kasē, bet uzņēmējs saņem 1,5 LVL.
Income tax
Ienākuma nodoklis tiek piekārtots uzņēmējiem un viņu darbiniekiem.
Kad darba devējs grib izņemt naudu vai zeltu no savas kompānijas, tad tiek piemērots ienākuma nodoklis šai summai, respektīvi, noņemts nost un ieskaitīts valsts kasē.
Darbinieku gadījumā – uzņēmējs nosaka darbinieka algu, bet, kad darbinieks nospiež pogu Work, viņš patiesībā saņem algu, no kuras ir atrēķināts ienākuma nodoklis.
Ja uzņēmējs izņem 300 LVL no graudu kompānijas, ievietojot to savā kontā vai organizācijās kontā, bet ienākuma nodoklis graudiem ir 10%, tad patiesībā viņš saņems 270 LVL (300 - 10%no300 = 300 - 30 = 270LVL). Šie 10% (30LVL piemērā) aiziet valsts kasē.
Ja darbinieks saņem 10 LVL no graudu kompānijas, bet ienākuma nodoklis graudiem ir 10%, tad patiesībā viņš saņems 9 LVL (10 - 10%no10 = 10 - 1 = 9LVL). Šie 10% (1 LVL piemērā) aiziet valsts kasē.
Import tax
Importa nodoklis ir visām precēm. Ar to tiek apliktas preces, kas no citām valstīm tiek importētas mūsu valstī. Šis nodoklis summējat ar VAT nodokli.
Ja ieroču uzņēmums no Itālijas eksportēs savus ieročus uz mūsu tirgu Latvijā, tad, ja viņš uzliks ieročiem cenu 10 LVL, VAT ieročiem būs 10% un to importa nodoklis 15%, tad patiesā cena tirgū būs 12,5 LVL (10 + ( 10% + 15% )no10 = 10 + 25%no10 = 10 + 2,5 = 12,5 LVL ).
Preces tirgū
Ēdiens (food) un māja (house)
Gan ēdiena, gan mājas ietekme uz wellness pieaugumu ir vienāda, tomēr māja maksā krietni dārgāk. Mājas efekts pazūd, ja netiek lietots ēdiens.
Ēdiens un māja palielina pilsoņa wellness pēc šādas formulas:
Y = (1,5 – X/100)*(q_ēdiens + q_māja), kur
Y – par tik pacelsies wellness;
X – pilsoņa wellness tieši pirms 10:00;
q_ēdiens – ēdiena kvalitāte;
q_māja – mājas kvalitāte;
Piemēram, ja pilsonim wellness ir 60 (X=60), inventārā ir q2 maize (q_ēdiens=2) un q1 māja (q_māja=1), tad
Y = (1,5 – 60/100)*(2+1)
😞1,5 – 0,6)*3=0,9*3=2,7 wellness punkti.
Biļetes (Moving tickets)
Tiek izmantotas, lai manītu reģionu (un iespējams valsti). Ar vienu biļeti var aizlidot tepat pie kaimiņiem vai pat uz Brazīliju. Tas notiek caur My places/ Profile/ Change residence. Jāatceras, ka iekšzemes lidojumos (tikai pa valsti, kur atrodies) nav jāpamet darbs un partija, lai nomainītu reģionu, bet lidojumos uz ārzemēm ir jāpamet gan darbs, gan partija, ja tādā esi, un tikai tad var veikt lidojumu (vienmēr momentāns).
Kongresmenim, kamēr ir savā amatā, nav atļauts pamest valsti. Arī nevar veikt lidojumu uz valsti, ar kuru ir kara stāvoklis, piemēram, šobrīd nevar aizlidot pa tiešo no Latvijas uz Poliju.
Biļetes kvalitāte, ceļojot ietekmēs arī wellness:
q1 -2 Wellness ceļojot
q2 -1 Wellness ceļojot
q3 Nav efekta
q4 +1 Wellness ceļojot
q5 +2 Wellness ceļojot
Ieroči (Weapon)
Palielina cīņā izdarīto bojājumu (damage). Viens ierocis ir viena cīņa, cīņā tiks izmantots labākās kvalitātes ierocis, kas atrodas pilsoņa inventārā. Sīkāk par bojājuma formulu lasīt šeit.
Dāvanas (Gift)
Dāvanas ir paredzētas wellness pacelšanai. Nosaukums principā ir maldinošs, jo parasti tomēr tās netiek izmantotas kā dāvanas. Otram cilvēkam dāvanu no sava inventāra uz viņa inventāru var pārsūtīt ar Donate funkciju. Offer a gift nozīmē, ka šo dāvanu otram cilvēkam gribi uzdāvināt, lai paceltu wellness.
q1 dāvana dod +1 wellness
q2 dod +2 wellness
q3 dod +3 wellness
q4 dod +4 wellness
q5 dod +5 wellness
Dienā (eRepublik) ar dāvanu palīdzību var pacelt maksimums 10 wellness, tāpēc ir vienāds efekts no 10q1 dāvanām vai 2q5 dāvanām. Vairāk principā nevar dabūt wellness ar dāvanu palīdzību. q1 dāvanas Latvijas tirgū var iegādāties par ļoti pieņemamu cenu - ap 4,5 LVL šobrīd. Treniņkaru laikā dāvanām ir samazināta nozīme sakarā ar slimnīcas efektivitāti, tomēr tās veiksmīgi var izmantot, ja kāds ir pakritis zem 40 wellness un nevar iesākt treniņkaru ciklu.
Shēma ir apmēram šāda (pilsonim A ar 34,6 wellness):
1) Nopērk 6q1 dāvanas tirgū;
2) Atrod uzticamu pilsoni B. Sarunā, ka noziedos dāvanas ar nolūku, lai pašam uzdāvina
3) Ar donate noziedo dāvanas pilsonim B;
4) Pilsonis B ar offer a gift tās uzdāvina pilsonim A;
5) Pilsonim A tagad ir 40,6 wellness un viņš var piedalīties treniņkarā vienu reizi, pēc tam izārstēties un attiecīgajā eRepublik dienā vairs nekarot;
Slimnīca (hospital)
Prece, kas nevar piederēt pilsonim. Katrā reģionā var atrasties tikai viena slimnīca. Tikai un vienīgi valsts prezidents var piedāvāt nopirkt slimnīcu no tirgus. Šis piedāvājums nonāk kongresā – ja tas lemj apstiprinoši, tad slimnīca nonāk prezidenta izvēlētajā reģionā. Izmantot var tikai sava reģiona slimnīcu (ja tāda tur ir) un tikai tad, ja pilsonis ir vismaz vienu reizi dienā cīnījies. Sīkāk par slimnīcas izmantošanu lasīt šeit.
Aizsardzības sistēma (Defense system)
Šī prece tāpat kā slimnīca nav pieejama pilsoņiem, lai pirktu, bet to priekšlikumu pirkt var izvirzīt prezidents. Ja kongress to apstiprinās, tad aizsardzības sistēma nonāks vēlamajā reģionā. Tās mērķis ir reģiona aizstāvēšanas gadījumā palielināt aizsardzības sienu (aizsardzības punktus), ko pretiniekiem ir jāpārvar un jānotur 24h laikā. Q1 aizsardzības sistēma dos +10 % sienu, q2 dos +20% utt. Pamata aizsardzības sienu reģionam aprēķina pēc formulas populācija*100. Tāpēc arī aizsargi (zaļā krāsā) ir ar +damage, jo cenšas sienu atjaunot vai pat pacelt, bet uzbrucēji (sarkani) ir ar –damage, jo cenšas sienu nojaukt.
Atlikušās preces ir izejmateriālu preces, kas domātas augstākminēto preču ražošanai vai būvēšanai. Tās pirkt var tikai kompānijas vai organizācijas:
Labība (grain) – maizei;
Dzelzs (iron) – ieročiem;
Dimanti (diamonds) – dāvanām;
Nafta (oil) – biļetēm;
Koks (wood) – mājām, slimnīcām un aizsardzības sistēmām.
Informācijai:
Ceļrādis pirmajai nedēļai.
Noderīgi linki.
Treniņkaru pamācība.
Uzņēmējdarbības pamācība.
Veselība (welness).
Par kongresu un kongresa vēlēšanām.
Sastādījis Skazis,
Pārpublicējis un rediģējis Izglītības un labklājības ministrs hariboss.
Ja jums ir:
-kādi jautājumi par erepublik
-ieteikumi ministrijas darbībā
-vēlme redzēt rakstu par kādu konkrētu tēmu
-veselības problēmas
Sazinieties ar Labklājības Ministriju.
Comments
Esmu pabraukājis pa citām valstīm, pašlaik apmetos Krievijā, kur gandrīz viss ir 2x lētāks nekā Latvijā. Par savu dienas algu varu atļauties katru dienu pirkt pa 4-5 Q1 ieročiem, kad Latvijā par dienas algu varēju atļauties tikai 2. Vismaz ar plikām rokām nav jādauza mūri katru otro cīņu.
"Katru dienu 10:00 (pēc mūsu laika) tiek patērēts viens labākās kvalitātes ēdiens no inventāra un piešķirts 1 pieredzes punkts (exp. point)." vai nu tā būs taisnība?
Paldies, ka norādīji uz kļūdu, lūgums visiem lasītājiem, ja kādā no ministrijas rakstiem saskatāt kļūdu, ziņojiet par to ministrijai.
tempijsyoyo, Krievijā nekas nav 2x lētāks kā Latvijā. Cenas ir līdzīgas, lielāka ir tava alga.
Šajā sakarā jāsaka, ka Latvija nekad nebūs pasaules bagātākā valsts. Mūsu algas nekad nebūs visaugstākās, jo mūsu rīcībā nav nedz dzelzs, nedz dimantu vai naftas resursi. Vai tas 1 papildus ierocis ir iemesls kļūšanai par emigrantu? Ārzemēs dzīvojošie strādnieki nedod nekādu ieguldījumu Latvijas attīstībā. Tikpat labi var nomainīt arī pilsonību.
Nameisi, vēl iekļauj valsts nodevēju sarakstā, vai uz sārta sadedzini... Latvijā ekonomika ir dibenā, un tas ir fakts.
McAnder -> Nedramatizē. Šajās spēlē vienmēr ekonomikas uzplaukums (darbaspēka pieplūdums, utt.) būs valstīm ar daudziem high reģioniem, it īpaši ar high Iron. Atceries kaut vai Indonēziju dažus mēnešus atpakaļ. Tāda ir spēles mehānika, tur neko nepadarīsi, bet tas nenozīmē, ka tagad vajag mest plinti krūmos un vāvuļot , ka "ekonomika ir dibenā". Mūsu ekonomika nav ne starp stiprākajām, ne vājākajām iekš eRep.
NPP
Par LNS Partiju
Spamot un uz nerviem krist
@Nameisis
Alga man tur ir par aptuveni par 1 vienību augstāka nekā tā bija Latvijā. Ap to laiku, kad emigrēju, ierocis man bija diezgan svarīgs, lai uzbūstotu pakāpi, tagad, kad plus-mīnus par pakāpi vairs nebūtu iemesla sūdzēties, varētu tā kā uz mājām taisīties, bet kas mani tur sagaida? Dārgākas preces un maķenīt mazāks atalgojums. Šodien vien iepirku krievu tirgū 15 Q1 pistolītes pa 2.88 rubļiem gabalā, Latvijas tirgos kādreiz, ja pamanīju kādai noslīdam cenā zemāk par 5.50 LVL, centos izgrābt cik vien varēju atļauties, Krievijā iepērku tik, cik inventārs atļauj panest. Necenšos pateikt, ka Latvijas tirgum jābūt absolūtam līderim, bet nu tā atšķirība ar citiem tirgiem ir pārāk liela.
tempijsyoyo, iesaku iepazīties ar tādu jēdzienu kā "valūtas kurss". 1 rubli var iegādāties par 0,035g, 1 latu - par 0,02g. Rublis ir vērtīgāks.Lai gan 1 ierocis maksā 2,92 rubļus Krievijā un 5,25 latus Latvijā (tirgus cenas, rakstot šo komentāru), cenu atšķirība nav vienāds ar 5,25/2,92 reizēm. 2,92 RUB ir vienāds ar 2,92*0,035 zelta vienībām, bet 5,25 LVL ir vienāds ar 5,25*0,02 zelta vienībām. Tātad Krievijā ierocis maksā 0,1022 zelta vienības, Latvijā - 0,105. Cenas atšķirība ir 2,6% jeb 37,5 reizes mazāka kā to piedēvēji.Turklāt 5,5 LVL par q1 ieroci uzkāpj tikai pēc pilnas apgādes armijā. Cenas parasti ir zemākas.
Labs raksts.
Par cenu/algu atšķirībām dažādās valstīs. Valstīs ar High Iron (pašlaik Brazīlija, Ķīna, Grieķija, Ungārija, Peru, Krievija, Spānija, Ukraina, ASV, vēl nesen bija arī Indonēzija un Irāna) algas VIENMĒR būs lielākas nekā pārējās. Pārējiem High resursiem ir mazāka ietekme, jo viņi ir vairāk reģionos. Ja valstij nav neviena High reģiona, algas ir vēl zemākas kā Latvijā. Tāda ir spēles mehānika un neko tur nevar mainīt.
Kā labu piemēru kā attīstīties var ņemt to pašu mūsu ienaidnieku Poliju. Viņiem oriģināli nav NEVIENA High resursa, taču pateicoties nesenajam baby-Mega-bumam viņi ir kļuvuši par vienu no spēcīgākajām valstīm eRepā un pašlaik iekarojuši divus High grain reģionus un vienu High wood.
Patiešām manus rakstus der pārlasīt, pirms tie tiek pārpublicēti, jo spēle arī mainās. Īpaši tik ilgā laika posmā.
Labs raksts
@Nameisis
Jaa bet ja straadaa pa lielaaku algu un preces peerk no eLV tad gan valstii iepluust naudinja 😉
plumz, es, protams, runāju par tipisko emigrantu. Diez vai ir daudzi, kas iepērkas Latvijā, atrodoties ārzemēs.