Join the new world

Šīs dienas māksla ir prozas darbs Melnā Gvarde.
Autors ir kāds eLatvijā zināms politiķis, kurš savu identitāti vēlējās paturēt slepenībā.
________________________________________ ________
Tomēr pēc raksta publicēšanas, autors cienot lasītājus un godīgumu pret tiem, tomēr izteica vēlmi atklāt savu vārdu- WernerSS
________________________________________ ________



Ir rudens. Gaiši dzeltenās bērzu lapas un aizlidojošie gājputnu kāši to tikai apstiprina. Arvien biežāk smidzina lietus un tumšāki paliek vakari. Arī šovakar ielas ir vientulīgi klusas un šalcošais vējš kustina puskailos koku zarus. Tumši oranžās laternu gaismas rada ērmīgas ēnas uz asfalta. No tāluma atskan suņu rejas.
Nesteidzīgā solī, pa ielu, iet kāds jauns vīrietis garā mētelī ar atlocītu apkakli un kabatās sabāztām rokām. Tas ir jaunizveidotās Latvijas Armijas X bataljona komandieris, kurš dodas uz apspriedi pie virspavēlnieka, veca un jau savu laiku nokalpojuša vīra, kurš ir palicis paranojiski aizdomīgs un ļoti vājš. N-tie gadi, kuri pavadīti cīnoties par Latvijas izaugsmi ir likuši viņam priekšlaikus nosirmot un palikt slimīgam, vājam. Arvien tuvāk nāk tā diena, kad viņa vienā nāksies strādāt kādam citam.

Jaunais cilvēks nonāca pie tumšas un drūmas ēkas. Gari un auksti gaiteņi veda pie virspavēlnieka. Vairāki kareivji pārbaudīja identitāti, atņēma ieročus un tikai tad ielaida pie valsts līdera.
Kamīnā deg bērzu malkas pagales. Uguns liesmas izgaismoja tumšo telpu un piepildīja to ar omulīgu siltumu. Krēslā pie kamīna sēdēja vecs vīrs, kurš lūkojās uguns liesmās. Mārtiņš domāja, kā pārtraukt šo klusuma mirkli, jo virspavēlnieks viņu nebija sadzirdējis un nepievērsa nekādu uzmanību. Ievilcis elpu viņš drošā un pārliecinoša balsī teica:
"Virspavēlniek, X bataljona komandieris ir ieradies!

Vecais vīrs nedaudz pagrieza galvu uz ienākušā pusi un sausā, vājā balsī aicināja viņu apsēsties blakus esošajā ādas krēslā. Kamēr Mārtiņš ieņēma viņam ierādīto vietu, vecais vīrs atkal turpināja lūkoties kamīnā un tikai pēc ilgāka mirkļa nopūtās un jautāja:
-Kāda ir situācija Ziemeļu frontē?-
-Apvienotie PEACE GC spēki turpina ofensīvu un ieņem reģionus vienu pēc otra. Krievijas un Ungārijas tankiem naidnieki nespēj izrādīt pretsparu. Tuvākajā laikā Somija un Zviedrija tiks noslaucītas no pasaules kartes...-
-Jā, lieliski.. bet mūsu vienības? Latviešu puiši?-
-Varonīgi un droši cīnās, bet protams ir savi izņēmumi...- komandieris saviebjas, kā sāpīgo vietu aizskāris. Viņam nepatīk runāt par sliktām lietām ar virspavēlnieku.
Vecais vīrs prasīja detalizētāku informāciju.
-Redz, kāds vada komandieris ir veicis sabotāžu un aktīvi izplata naidīgu pret PEACE vērstu propagandu. Sava vada puišus viņš aizsūtīja uz kādu Āfrikas valsti, no kuras ir ļoti problemātiski izbraukt un visus ieročus, zeltu un valūtu ir nodzēris ar vieglas uzvedības sievietēm, bet galvenais, ka viņa raksti demoralizē tautu un rada problēmas. Viņam pievienojas līdzīgi personāži un tas rada problēmas.-
-To vajag novērst! Vai Jums ir cilvēki, kuri spētu tikt galā ar šo nelieti?-
-Jā, es jau zinu, kam šo darbiņu uzdot- Mārtiņs viegli pasmaidot teica.
-Lieliski! Tad tieciet ar to galā.-


Harijs un Gustavs ir veci ieroču biedri jau no Zemgales kaujas. Pēc Zemgales atbrīvošanas viņi pievienojās PEACE armijai un tās rindās esot viņiem nācās karot pret agresīvajiem somiem, nožēlojamiem poļiem, kanādiešiem, žīdiem, jeņkiem un visiem citiem PEACE pretiniekiem, kurus sastapa kaujas laukā. Šajā laikā viņi ieguva daudz kontaktu, draugus un nelabvēļus, ievērojamu pieredzi un zināšanas, kuru dēļ eLatvijas armijā viņi tika pieņemti ar lielāko prieku.
Tas būtu savādi, ja eLatvijai uzticamos ārzemju armijas kareivjus nevēlētos pieņemt. Pašlaik viss komandējošais sastāvs ir no rūdītiem ārzemju armijā dienējušiem letiņiem. Daudzi nāk no franču ārzemnieku leģiona, citi atkal no Krievijas tanku brigādēm.

Ņemot vērā viņu pieredzi, prasmes un spēju efektīvi izpildīt jebkuru uzdevumu, Mārtiņš viņiem uzticēja "nokārtot rēķinus" ar Krišu un "nodod viņam sevišķu sveicienu no PEACE."
Harijs vēl ilgu laiku uzjautrinājās par to, ka beidzot varēs izmēģināt savu jauno kasteti.

Piebraukuši pie ēkas, viņi strauji devās iekšā.
-Hallo Krišh, ciemiņi ir ieradušies!- Harisj skaļā un dārdošā, bravūrīgā balsī iesaucās, ienākot šajā greznajā, bet ļoti netīrajā VecRīgas pieczvaigņu mājā. Uz grīdas mētājas pudeļu lauskas, izsmēķi. Uz masīvā koka galda stāvēja iesākta torte "Kaprīze" un pilna karafe ar Jagermeisteru.
-Paskat, Harij, tavs iecienītākais dzēriens! -
-Gan jau paspēsim to iemalkot, bet kur ir pats mājas saimnieks?-
Gustavs sāka pārmeklēt pārējās istabas un kādā no tām atrada Krišu, kurš izgulēja dzērumu.

-Nelieti, celies!
Gustavs piebakstīja ar automāta stobru aizmigušajam Krišam. Tas kaut ko noburšķēja un turpināja gulēt. Viegls sitiens ar laidni, to pamodināja. Apreibušais nejēga satrūkās un apmulsis šlupstēja:
- Kas? Ko? Kas tu tāds esi?!-
- AIZVER MUTI! un ej uz to istabu.

Krišs steidzīgi un paklausīgi steberēja norādītajā virzienā, atskatoties uz automātu, kurš bija draudīgi pavērst pret viņa muguru. Otrajā istabā viņu sagaidīja Harijs, kurš šo piesēja pie krēsla un sāka nežēlīgi dauzīt
-Tas par par visām publikācijām presē, kuras bija tik idiotiskas un sviestainas, ka cilvēki vienkārši vārījās dusmās. Tas par azartspēļu organizēšanu! Tas, par jēlajiem komentāriem! utt utjp...
Katram sitienam bija iemesls, bet Gustavs tikmēr to vēroja no malas un baudīja ķiršu torti.

________________________________________ ________ ________
Kultūras ministre Oktavia