Esmu atgriezies!

Day 1,780, 11:42 • Published in Latvia Latvia • by Hugh M.Ongus Junior


Ievads

Iespējams, ka daudzi mani atceras, iespējams, ka daži mani pazīst labi, jo esmu uzturējis kontaktus... Iespējams, ka daudzi par mani pat dzirdējuši nav! Bet domāju, ka mans stāsts ir gana interesants, lai to pastāstītu visiem, sak tāda taka e-biogrāfija, kurai datējums tomēr būs pēc reālās dzīves. (Diezvai iekļaušos vienā daļā, tāpēc mēģināšu kaut cik hronoloģiski un pa daļām)

1.DAĻA - e-dzīve pirms visa



Tas bija 2009. gada augusts - kāds parasts cilvēks pirmo reizi atvēra erepublik.org... Šis parastais cilvēks līdz oktobrim bija iepazinis šo spēli tā, ka nopelnija pirmo kongresa amatu! Bet ne par tik seniem laikiem ir šis stāsts, jo tad erepublika varēja lepoties ar 90-to gadu dizainu.

Stāsts ir par to, kā viens parasts eLatvietis pārcēlās uz dzīvi citur, cīnijās un atgriezās! Kopš 2009.gada augusta aktīvāk un mazāk aktīvi līdz 2010.gada decembrim šis parastais eLatvietis bija ieguvis ebiedrus, bija vairākkārtējs partijas prezidents un nebaidīšos pat teikt, ka dažu cilvēku acīs autoritāte, lai gan bija arī gadījumi, kad daži indivīdi ļoti aktīvi centās nomelnot, notroļļot un apmelot. Bet arī ne par apmelnošanu ir šis stāsts, lai gan šī pieredze eLatvietim ļoti noderēja šī stāsta turpinājumā. Tomēr tājā pašā 2010.gada decembrī pirmo reizi eLatvietis aizdomājās, ka gribētu mēģināt doties prom, iegūt kādas citas evalsts pilsonību, bet tobrīd vēl tas netika īsti pat nopietni izskatīts! Vēl vairāk - ja nemaldos, tad tieši Janvārī tika iegūta vieta valdībā pie tobrīdējā prezidenta Kurzemes Karaļa Kristapa, un tikai tāpēc, ka piedāvāja! Prezidentu toreiz impīčoja un palika sajūta, ka īsti nedeva jau iespēju izpausties un kaut ko izdarīt lietas labā, tāpēc tika apdomāta iespēja atkal kaut kur aizmukt, bet variantu bija daudz un dikti - idejas par Norvēģiju, Beļģiju - gribējās uz mazu valstiņu kaut kur!

Un tad nāca Marts, kad tika pieņemts lēmums, ka viss pietiek... Jā nebija smuki, ka pametu kongresu pirms zināju, kur gribu doties, bet tur arī notika dažas izcili stulbas darbības. Atceros, ka Kaspars09 toreiz bija pretīgs un pateica diezgan daudz sliktu vārdu un nevarēja paklusēt ne reizi, kad es kaut ko publiski izteicu! Tobrīd aizejot no kongresa termiņa vidū ar tekstu "es braucu prom no eLatvijas" uzradās arī pirmie varianti. Var teikt, ka Skazis manu tekstu ņēma nopietni un padalijās ar tobrīd diezgan slepenu informāciju par jau iefiltrējušos eLatvieti kādā pavisam mazā āzijas valstiņā ar vienu e-reģionu - eSingapūru !!!

2.DAĻA - Laiks pārvākties!



Daudz nedomājot iesaistijos! Informācija no lokāla spēlētāja bija vairāk nekā noderīga. Ātra avatara maiņa un pareizo forumu apciemošana un pareizo formu aizpildīšana (ne erepublikā) un voilā! Pēc 24 stundām jau biju eSingapūrietis ar vietējā imigrācijas ministra tekstu, ka izskatās, ka šis spēlētājs spēlēs lielu lomu turpmākajā valsts dzīvē! Jāpiebilst, ka nesenā aiziešana no eLatvijas kongresa termiņa vidū man gandrīz arī sabojāja iespēju kļūt par eSingapūras pilsoni, jo daži labi komentāri pie shoutiem un avīžrakstiem bija tādi, par kuriem man nācās pēc tam paskaidrot, ka latviešiem ir tāda tieksme - noēst latvieti, lai viņš tālāk nekur netiktu. Nezinu vai tas izdevās tāpēc, ka tur bija saprotoši cilvēki vai kāda cita iemesla dēļ, bet mani uzņēma kā savējo!

Mazliet par tā brīža eSingapūras sabiedrību un daži fakti:
Reģions - viens vienīgs, ar ik pa brīdim aktīvu karadarbību ar eMalaiziju kā arī ik pa brīdim daži draudzīgi un daži naidīgi konflikti ar eIndonēziju, kas tomēr arī ir tā reģiona smagsvars.
Iedzīvotāji - pavisam maz - aptuveni 50 aktīvu un vēl tikpat neaktīvu, protams svārstīgs skaitlis, kas lielāko skaitu kopā reti pārsniedza 200, bet reāli Singapūrieši tikai kādi 3-4, pārējie dažādu tautību iedzīvotāji. Pat varētu teikt tāda internacionāla kopiena, kas par spīti savai dažādībai bija ļoti vienota!
Pārvalde - šeit bija vislielākais pārsteigums un sastapos pirmo reizi ar TĀDU demokrātiju... Ja esi aktīvs un komunikabls - mierīgi varēja tēmēt augstu, ko kā vēlāk uzzināsiet arī izmantoju. Kopumā ņemot lielākā atšķirība bija, ka pat par spīti dažādajiem viedokļiem visi tika izdiskutēti un visi bija vienoti un palika pie kopējā - reti kad kādam salija urīns galvā un palika pats par sevi! Īsāk sakot - izcili vienota, liela komanda, kas nereti arī pierādijās kā ļoti spēcīga.

Protams tāda valstiņa ar tik maz iedzīvotājiem nebija diez ko bagāta, toties regulāri bija kur karot, jo MPP bija vienmēr un daudz!

Pēc uzņemšanas kā savējam ātri man tika paskaidrots, ka jārunā ar cilvēkiem un jāveido reputācija - visa komunikācija notika nevis caur skype, kā tas ir ierasts eLatvijā, bet rizon irc`ā, kur pa lielam arī apgrozas galvenie erepublikas vadītāji, spēlētāji, tirgoņi, mahinatori (par maniem mahinatora darbiem varbūt kādreiz uzrakstīšu atsevišķu stāstu) un algotņi. Pirms tam biju arī bijis eLatvijas oficiālajā kanālā, kur regulāri bija labi ja 6-7 eLatvieši, kas salīdzino t ar eSingapuras kanālu bija smieklīgi un tajā pašā laikā pat mazliet nožēlojami.

Par to cik labi sanāca ievākties jaunajā valstī laikam var minēt to, ka 2011.gada jūlijā jau biju eSingapūras kongresā un tā kā bija tikai 11 kongresmeņu, tad tiku intervēts un iztaujāts. Laikam, ka pat lieki teikt, ka tas bija kaut kas jauns, jo eLatvijā par kongresmeni vispār neviens nelikās ne zinis... Laikam arī paveicās, ka manas atbildes eSingapūrai patika un ieguvu diezgan labu reputāciju.

3.DAĻA - kā viens latvietis kļuva par Singapūras prezidentu



Ap to laiku, kad pirmoreiz varēju saukties par eSingapūras kongresmeni, eSingapūrai sākās grūti laiki, jo vasaras beigās Singapūra palika pat bez kongresa (tobrīd, ja nebija neviena reģiona, tad kongresu neievēlēja) apkārtējās karadarbības rezultātā. Tomēr Singapūrieši uzvedās ļoti interesanti... tā vietā lai gaidītu, kad lielie sadalīs visu savā starpā - valdība visu laiku meklēja kur sadabūt ieročus un kā iekost kādam kas gājis pāri vienīgajam eSingapūras reģionam... Ticiet vai ne, bet dmg drains Indonēzijai toreiz sanāca tik liels, ka bijām vieni no galvenajiem palīgiem tobrīd dienvidāzijā iemaldijušajies Serbijai... Septembrī beidzot tika atgūts reģions un pakļauta Malaizija. Singapūrai beidzot bija 3 reģioni un pirmo reizi mēģināju kandidēt uz prezidentu. Bet Singapūrā prezidents jau ir skaidrs aptuveni 2. datumā, kad ir beigusies lojālo pilsoņu balsošana, kurā septembra sākumā tomēr zaudēju vienam citam leģendāram eSingapūrietim. Bet es nepaliku tukšā man piedāvāja uzreiz kļūt par Singapūras viceprezidenta amatu.

Interesanti bija tas, ka Vice-prezidentam bija veto tiesības valdības lēmumos un padomdevēja loma. Sapratu, ka tā ir lielā izdevība mēģināt sasniegt politikas augstāko punktu - kļūt par prezidentu kādā eRepublikas valstī! Cītīgs darbs, diskutēšana, iesaistīšanās dažādu jautājumu risināšanā un dažādi citi darbi un galvenokārt komunikācija rizonā visu to arī nodrošināja, jo tajā mēnesī aktīvi uzturēju kontaktus ar kādiem 80% no aktīvajiem/lojālajiem cilvēkiem eSingapūrā!

Pateicoties tam, ka Septembra prezidents jau uzreiz pateica, ka viņš tur ir uz vienu termiņu - nebija daudz variantu, kuram uzticēt eSingapūras prezidenta amatu - arca7.

Nepilna pusgada laikā bija sasniegts pietiekams uzticības un lojalitātes līmenis, lai tiktu uzticēts kļūt par prezidentu. Lai gan šeit lasot, tas varbūt izskatās pavisam vienkārši, tomēr jāatzīst, ka melnais darbs tomēr bija jādara pirmskandidēšanas diskusijās runājot ar cilvēkiem kā arī vācot komandu, kas vadīs valsti. Protams, netīras lietas tur bija kā jau politikā, toties neviens tur neuzdrīkstējās mazgāt netīro veļu publiski, kas manāmi arī vairoja uzticību un lojalitāti valstij, vadībai un līderiem. Gribu vien citēt tobrīd 3kāršo eSingapūras prezidentu: "If you are not active in country discussions then even dont think to speak bad words about CP or his team" - skarba taisnība tobrīd, tur un toreiz!

4.DAĻA - Prezidentūra Singapūrā, cīņa ar Rumāņiem un iešana prom!



Šeit mazliet vajadzīga atkāpe... tajā pašā mēnesī, kad es ierados eSingapūrā, tur ieradās arī daži Rumāņi, nerunājot par to vienu, kas bija jau bezmaz goda pilsonis eSingapūrā. Diemžēl, ne ar tādiem pašiem labākajiem plāniem draudzīgajai un saliedētajai eSingapūras komūnai. Līdz Septembra beigām šie daži rumāņi jau bija iedabūjuši Singapūrā pietiekami daudz savējo, lai vēl prezidents pirms manis atklātu, ka turpmāk galvenā cīņa Singapūrā būs par "takeover" nepieļaušanu kā arī to, ka tas vairs ir tikai laika jautājums, kad Singapūra tiks pārņemta.

Singapūra izturēja ilgi - mans galvenais uzdevums bija samazināt līdz minimumam ļauno rumāņu iekļūšanu kongresā un līdz ar to pilsonības izdāļāšanu vēl vairāk rumāņiem. Pirmo reizi, sanāca darboties ne tikai kā CP, bet arī kā ārlietu ministram un vēlāk atklājot arī naudas pazušanu (starp citu publiski neviens netika apvainots, jo tā tur lietas kārtoja) nacionālajā bankā arī par Singapūras bankas pārvaldītāju.

Nebija viegli, bet pirmo reizi, kopš biju Singapūrā - tika slēgti MPP ar eLatvijas sabiedrotajiem (toreiz tas pats Kaspars09 atļāvās skaļi izmuldēties/izblamēties, ka redz - nelojāls prezidents, jo pretējā aliansē, bet tas jau laikam viņam vairs nebija svarīgi, ka tie MPP bija mantojumā no iepriekšējā prezidenta). Kā arī kongresā iekļuva tikai 1 rumānis, lai gan tobrīd tā likās jau kā traģēdija! Pa lielam neuzskatu, ka slikti novadiju valsti, iztikām bez lieliem konfliktiem ar kaimiņiem un arī bagātību pavairojām iespaidīgi pateicoties dažām nodokļu izmaiņām mana termiņa laikā!

Tā kā uz CP amatu bija arī citi kandidāti un tomēr bija sajūta, ka varēju labāk - tā arī paliku pie vienīgā termiņa ar noteikumu, ka nākamā prezidenta valdībā būšu kā padomdevējs! Tobrīd pat vēl nenojautām, ka tā būs pēdējā ne-rumāņu valdība eSingapūrā! Oktobris, Novembris un Decembris pagāšgad ap šo laiku aizgāja cīņās pret TO akcijām un strīdiem. Tobrīd daudzi saprata, ka Singapūra grimst un pameta grimstošo kuģi - daži devās uz eĪriju, citi uz eAustrāliju, citi uz eHorvātiju... Pats paliku partizānos ar pēdējiem padsmit lojālajiem. Partizānos gāja grūti, jo rumāņi ātri ieguva tādu pārsvaru, ka kongresā vairs netikām vispār. Sapratām, ka atbalstam vairs viņus tikai finansiāli! Bija laiks pamest eSingapūru.

eSingapūras laikus atcerēšos kā interesantāko šajā spēlē, kopš viņu spēlēju!

5.DAĻA - atgriešanās eLatvijā ar mazo līkumiņu



Pēc šādas pieredzes vēl negribējās atgriezties eLatvijā, bet palikt dienvidāzijas reģionā... Kā glābiņš tobrīd nāca ex-singapūrietis, kurš jau bija iekļāvies eAustrālijas valdībā! Pārcēlos tur un nu jau es biju mazliet aktīvākā un mazliet lielākā e-valstī. Ar aktivitāti atkal varēja tālu tikt, bet diemžēl vai par laimi pārtraucu sēdēt rizonā un līdz ar to mana vienīgā reize eAustrālijas kongresmeņa amatā arī palika pēdējā, lai gan mani uzņēma ar prieku un sapratni, ka mūku no eSingapūras. Īpaši nesocializējos vairs un to vien dariju kā situ Jaunzēlandi n-tajos treniņkaros. Tā nu pēc pusgada dirnēšanas eAustrālijā sapratu, ka nav jēga divklikot tur - pārcēlos uz eLatviju. Lai pārbaudītu vai kāds mani atceras pat pieteicos kongresa vēlēšanām - un mani iebalsoja! Paldies vēlētājiem, bet ja kongresā esot mani tikai otrajā termiņa pusē uzaicināja uz kongresa čatu, tad tas jau likās bezjēdzīgi salīdzinot ar to kā viss notika Singapūrā vai tajā pašā Austrālijā. Bet nu, lai nebeigtu uz tik bēdīgas nots - tomēr esmu beidzot mājās!

Pēcvārds

Ko gan tur daudz - uzreiz varu pateikt, ka atgriezos partijā, kuru savulaik pametu (tobrīd gan saucās Banānu reformu partija), tagad Andrejs Volmārs panorāma. Vēl skatos vai vēlos palikt esošajā militārajā vienībā, jo esmu progresējis pamatīgi šajā jomā. Bet viscerīgāk skatos uz žurnalistiku, jo šajā spēlē vēl neesmu izbaudijis tā kārtīgi tikai šo daļu!

Tāds nu ir mans stāsts ar ko vēlējos padalīties! Nezinu vai visu varējāt izlasīt, bet nu - kam interesēs, tas izlasīs.
Vēliet veiksmi un izpalīdziet varbūt man kādreiz sasniegt Media Mogul medāli nospiežot "Subscribe".