Join the new world

eRepublik politisko sistēmu veido Pilsoņi, kuri savu interešu pārstāvēšanai ievēl Prezidentu un Kongresu. Politisko darbību kadā valstī var veikt tikai šīs valsts pilsoni.

Pieredzes līmeņi, no kuren parādās iespēja veikt politisko darbību ir šādi:
9. līmenis – var iestāties partijā
10. līmenis – tiek saņemtas tiesības balsot vēlēšanās par Partijas prezidentu, Kongresa deputātu, Valsts prezidentu.
15. līmenis – ir tiesības kandidēt uz Kongresu
16. līmenis – ir tiesības izveidot pašam savu partiju vai kandidēt partijas prezidenta vēlēšanās
18. līmenis – ir tiesības kandidēt valsts Prezidenta amatam

Ārpus spēles paredzētajām pamata politiskās pārvaldes institūcijām vēl pastāv Ministru kabinets, kuru veido valsts prezidents. Katrs Valsts prezidents nosaka, cik un kādas ministrijas pastāvēs. Galvenās ir Kara/Aizsardzības ministrija, Labklājības ministrija, Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija.

Spēlētāja kāpšanu pa politiskās karjeras kāpnēm var attēlot sekojoši:

1) Bezpartejiskais – sākot no 10. līmeņa ir tiesības balsot Kongresa vēllēšanās un Valsts prezidenta vēlēšanās.
2) Partijas biedrs – ir tiesības balsot Partijas prezidenta vēlēšanās, pēc 15. līmeņa sasniegšanas ir tiesības kandidēt Kongresa vēlēšanās un pēc 16. līmeņa sasniegšanas ir tiesības kandidēt arī Partijas prezidenta vēlēšanās.
3) Kongresa loceklis – ir tiesības balsot par citu ierosinātajiem likumprojektiem, pašam pilnvaru laikā ierosināt divus likumprojektus kā arīpiešķirt pilsonību ieceļojusajiem ārzemniekiem.
4) Partijas Prezidents – dienu pirms Kongresa vēlēšanām ir tiesības apstiprināt partijas kandidātus Kongresa vēlēšanām, ir tiesības apstiprināt partijas atbalstu kādam kandidātam Valsts Prezidenta vēlēšanās.
5) Valsts Prezidents – ir tiesības ierosināt neierobežotu skaitu likumprojektu sekojosos jautājumos: Jauno spēlētāju apsveikuma vēstule, Slimnīcu vai Aizsardzības sistēmu iegāde, Tirdzniecības embargo, Alianses līgums (MPP - Savstarpējās Aizsardzības Līgums), Kara pieteikums, Miera pieteikšana. Kā arī Valsts Prezidentam ir tiesības „Nospiest sarkano pogu”, lai uzbruktu kādas kaimiņvalsts reģionam.

Jebkurš, kurš ir sasniedzis noteikto pieredzes līmeni var iestāties jebkurā partijā pēc savas izvēles, vienīgais ierobežojums – tikai tajā valstī, kuras pilsonība ir saņemta. Šī brīža politiskais modulis nepieļauj iespēju kādu izmest no partijas.

Kongresa vēlēšanas notiek katra mēneša 25. datumā. Kongresa vēlēšanās savus kandidātus var izvirzīt tikai katras valsts piecas lielākās partijas. Partijas biedriem ir iespēja pieteikties kongresa vēlēšanām savā reģionā laika posmā no mēneša 16. līdz 23.datumam. Mēneša 24.datumā Partijas prezidents apstiprina Kongresa vēlēšanu kandidātu sarakstus katram valsts reģionam. Vēlēšanas norisinās 25. datumā un pēc vēlēšanu pabeigšanas ir 6 stundas, kamēr notiek balsu skaitīšana. Pec balsu skaitīšanas rezultātu apkopošanas vecie Kongresa deputāti zaudē savas pilnvaras un to vietā stājas jaunie. No katra Latvijas novada tiek ievēlēti 9 kandidāti, kuri novadā ir savākuši visvairāk balsu un vēl 4 kandidāti, kuri savā novadā ir palikuši „aiz strīpas”, bet citā novadā ar šādu balsu skaitu viņi noteikti būtu iekļuvuši kongresā.

Partijas prezidenta vēlēšanas notiek katra mēneša 15. datumā un tām var pieteikties jebkurš partijas biedrs, kurš ir sasniedzis 16. pieredzes līmeni. Balsot var tikai par savas partijas prezidentu.

Valsts prezidenta vēlēšanas notiek katra mēneša 5. datumā, bet sagatavošanās tām notiek jau iepriekš. Kandidātam ir jāpiesakās pirms mēneša otrā datuma un jāizvirza nacionālie mērķi, ko viņš plāno sasniegt savas prezidentūras laikā. Mēneša otrajā datumā ir pēdējais brīdis, kad kandidāts var palabot savus nacionālos mērķus, bet piecas lielakās partijas var izteikt atbalstu kādam no kandidātiem. Trešajā un ceturtajā datumā vēlētāji var iepazīties ar Valsts Prezidenta kandidātu mērķiem nākamajam mēnesim un visbeidzot piektajā datumā notiek pašas vēlēšanas.
Iedzīvotājiem ir iespēja nobalsot par tiem prezidenta kandidātiem, kuri ir saņēmuši vismaz vienas no TOP 5 partiju atbalstu. Pēc balsošanas beigām notiek 6 stundas ilga balsu skaitīšana un pēc balsu skaitīšanas beigām amatu iegūst jaunais Valsts Prezidents.

Ja gadījumā Prezidents nespēj sastādīt rīcībspējīgu valdību vai vienkārši nepatīk Kongresa locekļiem, tad jebkurš Kongresa loceklis ir tiesīgs ierosināt Prezidenta atstādināšanu. Prezidenta atstādināšanai ir nepieciešams savākt 66% no kongresa locekļu balsīm. Ja Prezidenta atstādināšana izgāžas un netiek savākts nepieciešamais balsu skaits, tad vēl 7 dienas nav iespējams ierosināt atkārtotu Prezidenta atstādināšanas pieteikumu. Ja prezidenta atstādināšana tiek apstiprināta Kongresā, tad Valsts Prezidenta amatu iegūst pēc Prezidenta vēlēšanās iegūto balsu skaita nākamais kandidāts. Ja no amata tiek nomesti visi pēdējās valsts prezidenta vēlēšanās kandidējušie, tad valsts paliek bez prezidenta līdz nākamajām prezidenta vēlēšanām