Par ekonomiku (darbiniekiem)

Day 1,034, 13:43 Published in Latvia Latvia by University of Latvia

eRepublik Jaunajā pasaulē visu ekonomikas sistēmu var iedalīt trijos lielos ekonomikas sektoros – Militārais, Labklājības un Izejvielu ieguves sektori.
Atbilstoši sīkāk pa nozarēm iedalījums būtu sekojošs:

1. Militārajā sektorā:
1.a. Militārās būves (slimnīcas un aizsardzības sistēmas)
1.b. Ieroči (šautenes, tanki, artilērija, helikopteri)

2. Labklājības sektorā:
2.a Pārtikas ražotnes (pārtika)
2.b Dzīvojamās mājas
2.c Transports (ceļojumu biļetes)

3. Izejvielu ieguves sektorā:
3.a Graudu ieguve (pārtikas ražošanai)
3.b Būvmateriālu ieguve (akmens mājām un militārajām būvēm)
3.c Metālu ieguve (dzelzs un titāns ieročiem)
3.d Naftas ieguve (ceļojumu biļetēm)

Visa veida rūpniecība sākas ar resursu ieguvi. Ieejot eRepublik pasaules kartē sadaļā Info->World map var apskatīt, kādi resursi kurā pasaules reģionā ir pieejami. Resursu daudzums reģionā var būt zems, vidējs vai augsts. Jo augstāks ir resursu līmenis reģionā, jo ražīgāka ir šo resursu ieguve noteikta reģiona uzņēmumos. Resursus var iegūt arī zemāka līmeņa reģionos, bet tas reti kad attaisnojas, jo resursu pašizmaksa sanāk pārāk augsta.

eLatvijā resursu ražīgums ir sekojošs:
Augsta līmeņa graudu ražība Zemgalē
Vidēja līmeņa graudu ražība Vidzemē
Vidēja līmeņa akmens ražība Kurzemē

Tas arī viss. Naftu transportam kā arī Dzelzi un Titānu ieročiem nepieciešams importēt.

Augstas ražības reģioni uzlabo valsts ekonomikas stāvokli, jo tajos iegūtos resursus ir iespējams izdevīgi pārdot ne vien vietējā tirgū, bet arī eksportēt, tadā veidā panākot zelta ieplūšanu no ārzemēm.
Lētāki resursi iekšējā tirgū dod iespēju saražot arī lētāku gala produktu, kuru arī var veiksmīgi tirgot ārzemēs.

Visumā stabilitāti ekonomikā nodrošina tikai viens – piedāvājuma un pieprasījuma likums.

Gadījumā, ja valstī veidojas kādu preču iztrūkums, pieaug to cenas un valsts iekšējā tirgū aktivizējas arī ”iesaldētie” uzņēmumi, kuriem nepieciešams aizpildīt darba vietas, tādēļ darba algas sāk pieaugt, jo uzņēmumi cenšas pārvilināt labākos speciālistus no citiem. Šāds algu pieaugums noved pie preču pašizmaksas pieauguma un uzņēmumu peļņas līmenis iekšējā tirgū samazinās. Gadījumā, ja valsts iekšējā tirgū veidojas produkcijas pārpalikums, preču cenas iekšējā tirgū sāk kristies un uzņēmumiem, kuriem nepieciešami brīvie līdzekļi darbības turpināšanai rodas nepieciešamība pārdot produkciju pat zem faktiskās pašizmaksas. Šādas dempinga cenas jebkurš uzņēmums var izturēt tikai ierobežotu laiku. Pēc tam uzņēmums tiek „iesaldēts” un darba vietas tiek likvidētas, no kā tālāk izriet darbinieku piedāvājuma palielināšanās valstī un algu pakāpenisks kritums.
Protams, dempinga cenas iekšējā tirgū rada iespēju preci tirgot uz ārzemēm ar labu peļņu.
Galvenais ierobežojošais faktors, kādēļ visi uzņēmumi netirgo preces pa visu pasauli ir nepieciešamība pēc eksporta licences. Ja par kārtējo sasniegumu var saņemt dārgumu karti ar ~5 zelta vienībām, tad uzņēmuma dibināšana prasa 40 zelta vienības (no kurām 20 ir uzņēmuma apgrozāmie līdzekļi – izejvielu iegādei un algu izmaksai), bet eksporta licence normālā gadījumā izmaksā vēl 20 zelta vienības.

Tādā gadījumā, ja rodas (šobrīd kļūdaina) pārliecība, ka valstī nebūs iespējas nopelnīt pietiekami daudz, lai veiktu jelkādus uzkrājumus, tad var izmantot iespēju paceļot pa pasauli, tikai jāņem vērā, ka pārcelšanās nav bezmaksas pasākums – tam ir nepieciešama ceļojumu biļete. Pirms pārcelšanās obligāti jāpārliecinās, vai jaunajā mītnes zemē algas ir pietiekami augstākas, lai spētu segt arī jaunās valsts vispārējā cenu līmeņa atšķirību un pietiktu naudas arī atgriešanās biļetei.

Pirmajās dzīves dienās un kamēr nav iegādāta māja, katru rītu veselība pazeminās par 4 vienībām. Strādājot pirmā kvalitātes līmeņa uzņēmumā un trenējoties, dienas gaitā tiek zaudēti vēl 2 veselības punkti, veselības atgūšana ir jāveic ar pārtikas palīdzību.

Gadījumā, ja veselība netiek laicīgi un pietiekami atgūta, krītas darbības efektivitāte un darba devējs var izvēlēties atbrīvoties no darbinieka, kurš ar savu darbu nenopelna algu. Lai palīdzētu jaunajiem spēlētajiem pirmajās dzīves dienās, vēlams vērsties pie Labklājības ministrijas.


Izglītības ministrs: Spirtins