Join the new world

Laikam zemāk nekur vairs nav kur krist! Kamēr mēs paši pārdzīvojam savu iekšējo kaislību un intrigu kārtējo vilni tikmēr lēnām sadeg mūsu starptautiskais tēls, iesējas, potenciāls un mēs paši sevi tikai pazemojam un apkaunojam!


Esat sev uzdevuši jautājumu kāpēc neviens īsti vairs negrib TW ar Latviju, kamēr pārējā pasaule slīkst TW un gandrīz katru dienu feedā var redzēt, ka kāds meklē kaut kur TW iespējas? Esat, nopietni esat? Ak protams ka nē, es savulaik novērtēju Latviju par augstu, kad domāju, ka katram šeit rūp ne tikai Latvijas TW kauju skaits, bet arī mūsu tēls un viedoklis, kā mūs uztver pārējā pasaule, bet smagi es, ļoti smagi es kļūdījos. Es pamatoti domāju, ka mēs esam nedisciplinētu mežoņu bars! Kas vēl aiz vien atrodas attīstības posmā starp akmens un dzelzs laikmetiem.


Pirmkārt, cieņa pret mūsu TW partneriem. Ar uzskatu “Ātrāk par 12. raundu neredzu jēgu neko darīt”, vai, kad kāds feedā paziņo, ka airā jāaiziet uzsist uz pretējo pusi uzprasot “nahujam” vai vispār noignorējot nekur tālu neesam tikuši ne? Lai cik jums tas liktos pārsteidzoši, bet par vērtīgiem TW partneriem tiek uzskatīti tie, kas var uzsist pretējā pusē un mazliet airā sienu piestutēt spējīgi. Es nemaz par zemes kaujām nerunāju, jo tas jau būtu episki par daudz prasīts no Latvijas. Protams ir izņēmumi, kurus gribas izcelt, piemēram MrAniman2, kas vienmēr uzsitīs air pretējā pusē, ja vajag un Vimbu, kas vismaz pretinieka pusē iedot sitienu un pa retam, tiešām retam kādus citus var redzēt pretējās pusēs, kas tiek pasniegts kā heroic gājiens vēlāk. Atcerieties tikai, kā jutāmies mēs paši TW pret Rumāniju pēdējās dienās, tad kāpēc mēs nevaram iztēloties, kā jūtas piemēram Zviedrija vai Nīderlande TW pret mums tagad?


Otrkārt, mūsu pašu sasodītā alkatība… kad nolāpīta BH un vēl jo vairāk CH dēļ kaujās kurās jāzaudē tiek nenormāli pārsistas viens…, no vienas puses nekas īpašs, it kā jau tikai zaudēti 5 punkti pretiniekam, domā lielākā daļa Latvijas, bet tas ko neredz, ir tas, ka kādam tur otrā pusē ir batoni jādedzina, jo gribējās paņemt šo kauju noslēdzot kampaņu un mierīgi iet gulēt, vai palikt vēl 2h augšā un gaidīt nākošo raundu cerot, ka neviens umņiks neizdarīs tāpat kā iepriekšējā raundā un atļaus nobeigt kampaņu. Pāris dienas atpakaļ jau bija viens nesmukums, kad pa dienu paši sačakarējām TW kauju ar Lietuvu, un protams, pa nakti jau neviens no Latvijas nepalika augšā un par Lietuvu neviens nesita! Itkā nekas īpašs, bet varbūt kādam tas būs jaunums, bet šādi TW partneri par vērtīgiem NETIEK uzskatīti. Tāpēc tādās valstīs kā piemēram Vācija, Dānija u.c. lielākā daļa pasaules valstu mums nebūs TW, jo mūs tur negrib tādus neviens redzēt. Tāpat nodokļi ir jāatgriež laikā un bez prasīšanas, par laimi ar šo mums sanāk maz aizķeršanās. Ja tuvojas vakars un nav enerģiju kur likt un visas kaujas ir aiņemtas, būtu labi, ja pieteiktos un uzsistu nākošajā kaujas raundā kaujā kurā jāuzvar, nevis parādīt sevi no negatīvās puses un izlikties zaudējamā kaujā. Vēm viena iespēja ir uzsist kādā no Polijas gaisa kaujām – nekur nav jāceļo un ir air ranga pieaugums – kāpēc sevi ir jārāda no negatīvās puses? Kāpēc? Uz šo jautājumu būtu jāatbild katram pašam un šeit akmens metams ne tikai aktīvo un pakoto spēlētāju dārziņā, tikpat liels akmens veļams arī divklikeru pagalmā.


Treškārt, kopīgs darbs Latvijas celšanā, kas sākas ar kaut vai tik vienkāršu lietu kā epiku rīkošanu, vai kādu citu kopīgu lietu darīšanu. Kamēr būs sitēji, kas sit epikā no pirmajām minūtēm, lai būtu epiks, bet citu glumekļi tikai gaida gatavu epiku aizbildinoties, ka nevar, bet tajā pat laikā feedā darbojas aktīvi un līdz ar epika sākumu ierodas tikmēr mēs arī dzīvosim alā un mūsu darba rīks būs akmens cirvis. Neviens jau neliek dedzināt EB, tikai uz uzkrātā ff rēķina palīdzēt noorganizēt epiku.


Ceturtkārt, ko jūs domājat, kad dzirdētu, ka Latviju kāds sauktu par zagļu valsti? (Man personīgi gribētos bēgt no šīs valsts, bet kur es gan varu, kā XX vairs aizbēgt?) Jā, tieši tā, tāpat kā agrāk Peru uzskatīja par bandītu valsti, tāpat pamazām formējas viedoklis par Latviju. Ir divi svešvārdi lielākajai daļai Latvijas, kas vispār nav dzirdēti vai palikuši sveši, tas ir respekts un arī cieņa. Patiesībā es brīnos un mani pat nedaudz pārsteidz, kad kāds paziņo, ka kaut kur skrienas ar kādu, labi savu iekšējo kaislību gadījumā laikam te gandrīz visi ir ar citiem latviešiem skrējušies Latvijā, bet tas ir cits… Kad es sāku sist air un kāds ārzemnieks sāk sist ar mani reizē, tad Latvijas kaujā ārzemnieks apstāsies. Princips vienkāršs, es neeju citās nacionālās kaujās nekacinu citus tāpat manā nacionālajā kaujā nekacina mani. Vēl vairāk tas izpaužas ar mūsu draugiem un TW partneriem. Man ļoti patīk viena spēlētāja pieeja šai lietai, kad viņš ir garlaikot vai visas kaujas ir aizņemtas vakarā pirms gulētiešanas viņš aiziet papisināt mūsu nedraugus un noceļ SH piemēram kādam horvātam, ar kuru viņam ir kašķis, nevis ceļ nost medaļas mūsu draugiem un TW partneriem, kas uzsituši mūsu vai viņu pašu TW, kad kauja bija brīva un neviens nesita vai sākuši sist ar viņiem vienā laikā tikai ar dažu sekunžu starpību. Tas nav smuki no mūsu puses un neko labu par mums neliecina.


Tas šoreiz no manis viss, es ceru, ka mēs izdarīsim secinājumus, ja nē es sākšu nodarboties ar publisko kaunināšanu un šādas ievirzes raksti parādīsies angļu valodā. Tikai no mums katra ir atkarīgs, kad beidzot mēs kopā varēsim iznākt no alas, jo viens vienīgs pats par sevi neko neizmainīs.