Join the new world

Sakarā ar nesenajiem notikumiem ir pašsaprotami, ka šāds raksts ir vajadzīgs latviešu valodā (milzīgs paldies šīs idejas autoram Vidvuds Riikste, kurš palīdzēja izdomāt raksta plānu un rediģēja rakstu, kad es to biju pabeidzis). Ja kaut ko vēl neesmu līdz galam apguvis eRepublikā, tad tas ir iebūvētais militārais modelis, tāpēc lūdzu norādīt uz kļūdām, ieteikt papildinājumus. Pirmajā daļā (The Art of War - part 1) varēja atrast informāciju par ieročiem, to izmantošanu, ietekmi uz izdarīto bojājumu (damage), informāciju par militārajām pakāpēm, spēku. Otrajā daļā, respektīvi, šeit atradīsiet (cerams) visu pārējo.

Raksts būs garš, tāpēc lūdzu bruņoties ar pacietību. Plāna punkti ir šādi:

1. Kara pieteikšana un miera slēgšana
---1.1. Kara pieteikšana
---1.2. Izmaksas
---1.3. Kara beigas, miera slēgšana
---1.4. Kara sekas

---

1.4.1. Pārvietošanās starp karojošām valstīm

---

1.4.2. Reģiona infrastruktūra

---

1.4.2. Uzņēmumi un licences

---

1.4.2. Kongresa dalībnieki
2. Reģiona iekarošana
---2.1. Uzbrukšanas iniciatīva
---2.2. Miera līguma (MPP) slēgšana ar sabiedrotajiem

---

2.2.1. Izmaksas un līguma termiņš

---

2.2.2. Līguma spēkā stāšanās nosacījumi
---2.3. Uzvaras nosacījumi

---

2.3.1. Siena

---

2.3.2. Aizsardzības sistēma
---2.4. Cīņas ilgums
3. Pretošanās kari
---3.1. Izraisīšana
---3.2. Izmaksas
---3.3. Norise un uzvarētājs
4. Populārākās kara taktikas
---4.1. Paņemšana uz masu
---4.2. Reģionu mainīšana
---4.3. Bloķēšana
---4.4. Uzbrukšana pirms 10:00 (eRep 00:00)
---4.5. RW izraisīšana un aizsargu dalīšana
---4.6. Last stand (masu koncentrēšanās pēdējos reģionos)
---4.7. Propaganda
5. Pāri palikušais
---5.1. Galvaspilsētas reģiona iekarošana
---5.2. Kas notiek ar kongresmeņiem, prezidentu iekarotā reģionā?
---5.3. Valsts okupēšana
---5.4. Valsts atbrīvošana
---5.5. Tanki

1. Kara pieteikšana un miera slēgšana

1.1. Kara pieteikšana
Karu pieteikt kādai valstij var tikai valsts prezidents, kongresā izvirzot piedāvājumu pieteikt karu, par kuru tad kongresa dalībnieki nobalso. Ir jābūt virs 50% apstiprinošu balsu, lai ierosinājums tiktu pieņemts. Kā jau jebkurā likumprojektā, tad arī šoreiz jāgaida 24h kopš izvirzīšanas brīža, lai rezultāti stātos spēkā. Tas nozīmē, ka nav iespējams pilnīgi pārsteigt līdz šim neitrālu kaimiņvalsti ar pēkšņu un strauju uzbrukumu.

1.2. Izmaksas
Ja tiek sākts karš, tad no valsts kases tiek atskaitīts zelts (pazūd no aprites vispār) saskaņā ar šādu formulu:
zelts=200+0,1*(cilvēku populācija agresora reģionos ar vismaz level5)
Piemēram, ja karu sāk valsts, kurā ir 10’000 iedzīvotāji ar vismaz level5, tad par kara pieteikšanu būs jāmaksā 1200gold.

1.3. Kara beigas, miera slēgšana
Kara stāvoklis pastāvēs līdz brīdim, kad karojošās valstis noslēdz miera līgumu vai viena no valstīm tiek iznīcināta. Miera līgumu otrai valstij var piedāvāt tikai prezidents, bet par šī miera līguma akceptēšanu balso otras valsts kongress. Piedāvājot miera līgumu, prezidentam ir iespēja prasīt no otras valsts konkrētu zelta daudzumu pēc paša izvēles (zelts tiek ieskaitīts valsts kasē).
Par iekarotu valsti lasīt punktā 5.1.
Spēles īpatnību dēļ arī līgumi par reģionu atdošanu vai apmaiņu tiek īstenoti ar kara vai RW palīdzību.

1.4. Kara sekas
Kara sekas var ietekmēt jebkuru sfēru. Piemēram, ja tiek ieņemts kāds reģions:

1.4.1.Tad šajā kaujā zaudējušās valsts pilsoņi, kuri brīdī pirms sakāves atradās šajā reģionā, automātiski atradīsies ienaidnieku pusē, bez balsstiesībām un pakļauti iekarotāju nodokļu likumiem. Evakuācija uz savu valsti, lai turpinātu uzbrukumus vai aizsargātos, prasīs divas biļetes, jo tieša ceļošana starp divām karojošām valstīm nav iespējama: viena biļete jāizmanto, lai tiktu uz valsti, kura nav kara stāvoklī ne ar vienu no abām konfliktā iesaistītajām valstīm, bet otra - lai tiktu no neitrālās valsts atpakaļ uz savu. Pilsonība šādi nevar tikt zaudēta.

1.4.2. Tad šajā reģionā tiek iznīcināta visa infrastruktūra, t.i., slimnīca un aizsardzības sistēma tiek pilnībā iznīcinātas. No valsts, kas zaudēja, kases tiek uzvarētājiem pārskaitīts X% zelts, kur X tiek aprēķināts šādi:
X=100/(zaudējušās valsts reģionu skaits)
Zelts, kas ir pārskaitīšanas procesā, netiek ņemts vērā, kad aprēķina procentus.

1.4.3. Tad uzņēmumi, kas atradās šajā reģionā, nonāks zem uzvarējušās valsts karoga , bet darbu turpināt varēs (tāpat kā zaudējušās valsts pilsoņi šajā reģionā). Esošajiem darbiniekiem būs iespēja turpināt maksāt algu vecajā valūtā, bet jaunus darba piedāvājumus varēs ielikt tikai tad, ja maksās ar jauno valūtu. Jāņem vērā, ka atrašanās kara stāvoklī ar bijušo reģiona pārvaldītājvalsti neļaus tur pārdot preces. Kā kompensācija uzņēmējiem tiek piedāvāta iespēja iegādāties licenci jaunajā valstī 5gold vērtībā (atšķirībā no 20gold, kas ir parastos apstākļos, kad uzņēmums neatrodas okupētā reģionā un nav kara stāvoklis). Protams, šīs neērtības var apiet ar melnā tirgus palīdzību, bet nepatīkami gan.

1.4.4. Šo stāstu pēc pieredzes. Kad somi ieņēma Zemgali, es tur atrados kā kongresa dalībnieks. Sekas bija tādas, ka, lai es paliktu kongresa dalībnieks, automātiski tiku pārsviests uz Vidzemi (šķiet, ka vispārīgā gadījumā tas ir galvaspilsētas reģions), jo kongresa dalībnieki nevar ceļot ārpus valsts un tātad kongresa dalībnieks var būt tikai valstī, kur tika ievēlēts. Es saglabāju darbu Zemgales uzņēmumā un varēju tur strādāt. Protams, saņēmu minimālo algu, lai nodokļos nekas somiem netiek.

2. Reģiona iekarošana

2.1. Uzbrukšanas iniciatīva
Valstu prezidenti var sākt uzbrukumu reģioniem (šoreiz jau bez kongresa apstiprinājuma), ja ir kara stāvoklis starp valstīm. Nosacījumi, lai varētu uzbrukt, pirmkārt, ir tādi, ka reģionam, kam prezidents grasās uzbrukt, ir obligāti jābūt robežai ar prezidenta pārstāvēto valsti (eKartē, kas ne vienmēr ir loģiska). Otrkārt, valstij atkarībā no dažādiem apstākļiem var būt priekšroka uzbrukšanai (iniciatīva), ko centīšos šeit aprakstīt:
2.1.1. 24 stundas kopš kara pieteikuma tikai karu pieteikušās valsts A prezidents var veikt uzbrukumu valsts B atļautajiem reģioniem
2.1.2. 24h paiet
2.1.2.1. Ja šajā brīdī ir kāda aktīva kauja, tad tās izraisītājs var uzbrukt arī citiem atļautajiem reģioniem
2.1.2.2. Ja šajā brīdī nav neviena aktīva kauja un
2.1.2.2.1. ja ir kāda beigusies kauja
2.1.2.2.1.1. un 24 stundas ir pagājušas kopš pēdējās kaujas, tad jebkurš no prezidentiem var uzbrukt
2.1.1.2.1.2. un ir mazāk par 24 stundām pēc pēdējās kaujas, tad uzbrukt var tikai tās uzvarētājs
2.1.1.2.2. ja karā nav bijusi neviena kauja, tad jebkurš prezidents var veikt uzbrukumu.
(Piemēram, Lietuva atkāpās pirmajās kaujās un Latvija varēja ātri uzbrukt atkal jauniem reģioniem, bet pēc atkāpšanās no uzbrukuma Mazlietuvai iniciatīvu atkal atguva lietuvieši.)
Piņķerīgi sanāk (šeit var aplūkot vizualizēti), bet es ceru, ka var saprast. Svarīgs fakts ir tāds, ka, ja valstij uzbrūk (ir aktīva kauja), tad tās prezidents nevar veikt uzbrukums nevienam uzbrūkošās valsts reģionam vai reģionam citā karā. To mēdz dēvēt par ‘’bloķēšanu”.
Par katru uzbrukšanas reizi no valsts kases ir jāmaksā zelts saskaņā ar šādu formulu:
zelts=50+0,25*(reģiona, kam uzbrūk, populācija)

2.2. Miera līguma (MPP- Mutual Protection Pact no angļu valodas) slēgšana ar sabiedrotajiem

2.2.1. Līgums darbojas 30 dienas. Līgumu valsts prezidents var piedāvāt otrai valstij, tajā brīdī no valstu kasēm tiek noskaitīti 30gold un notiek 24h kongresa balsojums (balso abās valstīs). Ja pieņem, tad līgums ir spēkā 30 dienas no brīža, kad tas tiek uzrādīts kā līgums starp valstīm, bet, ja nepieņem, tad valstu kasēs tiek ieskaitīti iepriekš samaksātie 30gold.
Līgumus var pagarināt jebkurā brīdī, kad vēl esošais ir spēkā. Viens no prezidentiem veic tikko aprakstītās darbības un, ja abi kongresi nobalso ‘’par”, tad līgums tiek pagarināt vēl par 30 dienām.

2.2.2. Līguma stāšanās spēkā nosacījumi:
2.2.2.1. Ja divām valstīm A un B ir MPP līgums, bet valsts C uzbrūk vienas no valstu A vai/un B oriģinālajiem reģioniem, tad visos gadījumos A un B kļūst par sabiedrotajām šajās cīņas, respektīvi, ja C uzbrūk B, tad A valsts pilsoņi varēs karot kaujās, kas nemaz nenotiek viņu valstī. Šādā gadījumā saka, ka MPP tika aktivizēts (MPP karošanas noteikumi stājas spēkā tikai pēc aktivizēšanas). Turpmākajā karā (starp B un C) B varēs uzbrukt jebkuram C reģionam ar visiem saviem MPP, t.i., valsts pretuzbrukumā, ja pretinieks ir uzbrucis tās oriģinālajam reģionam, var doties uz jebkuru reģionu (atļauto) un visi MPP, kas šai valstij ir, būs aktīvi šajā kaujā.
2.2.2.2. MPP var arī pazaudēt. Piemēram, ja A un B ir abām MPP ar C, bet A uzbrūk B, tad MPP ar starp A un C tiek lauzts.
2.2.2.3. MPP aktivizēts tiek tikai tajos reģionos, kur nav iespējams sākt RW (skatīt 3. nodaļu), respektīvi, tikai valstu oriģinālajos reģionos. Ja notiek aktivizēšana, tad šis MPP ir aktīvs līdz kara beigām (vai ja beidzas līguma termiņš).
2.2.2.4. Ja A ir MPP ar B, bet C uzbrūk B oriģinālajam reģionam, tad A iesaistās karā pret C. C un A ir iespēja noslēgt miera līgumu, kā rezultātā A vairs nebūs B sabiedrotais (ally in war) karā pret C, bet, ja C atkal uzbrūk B oriģinālam reģionam, tad A atkal tiek ierauta karā pret C kā B sabiedrotais.
2.2.2.5. Ja A un B ir MPP līgums, bet C uzbrūk B un A ir reģionāla robeža ar C, tad automātiski tiek uzsākts jauns (atsevišķs) karš starp A un C. Piemēram, situācija ar Krievijas karu - tas tika izraisīts tādēļ, ka mums ar viņiem ir robeža, bet treniņkaru nolūkam Krievijai bija MPP ar Lietuvu. Ir iespējams noslēgt mieru jaunizveidotajā karā, bet to tāpat var atkal izraisīt tālāki uzbrukumi (līdzīgi, kā aprakstīts punktā 2.2.2.4.)

2.3. Uzvaru kaujā nosaka abu pušu izdarītais bojājums (damage) un reģiona, kur notiek kauja, tā saucamā siena (wall). Uzbrucēju bojājums vienmēr tiek ņemts ar mīnusa zīmi, bet aizstāvjiem bojājums tiek ņemts ar plusa zīmi. Lai uzvarētu kaujā, uzbrucējiem ir jāpārvar aizsargu siena, kas ir dots kā damage handikaps ar pluss vērtību aizsargiem. Savukārt aizsargiem ir jānotur kopējais damage (uzbrucēju un aizsargu summārais damage) virs šīs sienas, kas pretēji uzbrucējiem - dabūt kopējo damage zem nulles, respektīvi, pārspēt sienu un to tā noturēt līdz kaujas beigām.
2.3.1. Siena tiek aprēķināta saskaņā ar šādu formulu:
Siena (+damage)=100*(reģiona populācija)*(1+Q(aizsardzības sistēma reģionā)/10)
Piemēram, reģionā ar q5 aizsardzības sistēmu un 1000 iedzīvotājiem būs 100*1000*(1+5/10)=150’000 aizsardzības punkti jeb „+” damage (atgādinu, ka uzbrucējiem ir „-„ damage).
2.3.2. Sienas vērtību ir iespējams palielināt ar aizsardzības sistēmu reģionā (defence system), ko tur novietot var valsts prezidents ar kongresa atbalstu, ja valsts tirgū tāda ir pieejama, maksājot no valsts kases. Parasti viss jau ir samaksāts ar donation palīdzību, un šī cena tirgū ir simboliska viena valūtas vienība.

2.4. Prezidenti var izlemt atkāpties no kaujas (arī uzbrucējs) jebkurā brīdī un tādējādi pārtraukt uzbrukumu vai atdot reģionu. Ja neviens no prezidentiem neveic šādu soli, tad kauja notiks 24h no tās sākuma brīža, izņemot gadījumus, kad šis reģions tiek iekarots citā karā, kā to redzējām karā ar Poliju (vienam reģionam patiešām var uzbrukt divas dažādas valstis, ja tas šajā brīdī ir iespējams), vai kad reģionā pirms kaujas beigām tiek uzvarēts pretošanās karš (lasīt 3. nodaļu), vai valstu starpā ir noslēgts miera līgums.
Ja pēc 24h kopējais damage (uzbrucēju+aizsargu) ir zem 0, tad uzvar uzbrucēji, bet, ja ir virs sienas vērtības, tad aizsargi uzvar. Ja kopējais damage ir starp 0 un sienas vērtību, tad kauja tiek pagarināta līdz brīdim, kad kopējais damage sasniedz 0 vai sienas vērtību. Šeit redzama bilde ar norādēm, kur un kas ir redzams kaujas laukā.

3. Pretošanās kaujas (RW - Resistance War no angļu valodas)

3.1. RW sākt var eRepublik pilsonis, kurš atrodas attiecīgajā momentā šajā reģionā (nekas netraucē tūlīt pēc RW sākšanas aizbraukt uz kādu citu) un kurš ir vismaz vienu reizi piedalījies kādā kaujā. Kari ir aizsākami tikai un vienīgi reģionos, kuri nepieder vēsturiskajiem īpašniekiem (valstij, kuras sastāvā šis reģions bija pašā sākumā).

3.2. Izmaksas RW sākšanai tiek atskaitītas no pilsoņa personīgā maka un ir saskaņā ar šādu formulu:
zelts=50+0,25*(reģiona, kur notiks karš, populācija)

3.3. No RW nevienam nav iespējams atkāpties. Tas notiks 24h un uzvarētāju noteiks pēc kopējā damage un sienas līmeņa (tas pats, kas kaujas „valsts pret valsti” gadījumā) . RW laikā nav iespējams sākt vēl citu RW šajā reģionā, toties ir iespējams valstīm, kam tas ir iespējams (skatīt 2.1 punktu) , veikt uzbrukumu šim reģionam.
Aizsargi (esošie reģiona īpašnieki) uzvaras gadījumā patur reģionu, bet, ja uzvar pretošanās kustības dalībnieki, tad reģions nonāk oriģinālās valsts īpašumā.
RW karā ir iespējams izvēlēties pusi, kuras labā karosi. Loģiski, ka pilsonim jāatrodas valstī, kur attiecīgajā brīdī atrodas reģions.

4. Populārākās kara taktikas

4.1. Paņemšana uz masu ir burtiska lielvalsts uzvara pār daudz mazāk apdzīvotu valsti. Nemaz tik bieži nav sastopama, jo valstis atrodas aliansēs, tām ir noslēgti dažnedažādākie MPP.

4.2. Reģionu mainīšana / atdošana - piemērs nesen no Polijas iebrukuma mēģinājuma Lietuvā. Latvijas atņēma (Lietuvas prezidents atkāpās no kaujās) vairākas Lietuvai piederošas teritorijas, lai poļiem nebūtu kopēja robeža ar Lietuvu un tādējādi viņi nevarētu uzbrukt (vai arī, ja uzbruktu šiem reģioniem, tad laika ziņā pēc Latvijas uzbrukuma).

4.3. Bloķēšana - valsts, kurai uzbrūk, nevar veikt uzbrukumus. Bieži kara frontē neiesaistītas valstis, bet kurām ir kara stāvoklis ar pretinieku un kopēja robeža, veic uzbrukumus, kas ir lemti neveiksmei, bet šādi uz diennakti apstādina pretinieku.

4.4. Uzbrukšana pirms 10:00 (eRepublikas laiks 00:00) - ja ir ļoti laba organizēta armija, vēl kādi tanki (skatīt 5.5 punktu), tad īsi pirms dienas maiņas var veikt uzbrukumu, lai pretinieks nespētu reaģēt un veikt pretuzbrukumu. Šādi var iegūt tiešām lielu pārsvaru, jo lielākā daļa pretinieku šajā kaujā izmantot slimnīcu varēs tikai vienu reizi. Jāpiemin, ka šādi tika atgūta Zemgale no somiem.

4.5. RW izraisīšana un aizsargu dalīšana noder uzbrukumā (protams, ja pretinieku valstī var izraisīt RW). Šādi panāk to, ka pretiniekam ir iespēja izvēlēties vairākas cīņas, kur karot. Protams, ka armija zinās, kur karot, presē būs raksti par viltus RW, bet ne visi ir armijā, ne visi izlasa presi uzreiz, kad tā iznākusi. Varbūt par vispār nelasa.

4.6. Masu koncentrēšanās pēdējos reģionos vai reģionos, kur pretinieks visticamāk uzbruks, palielina sienas lielumu un izmaksas uzbrukšanai šim reģionam.

4.7. Propaganda un mānīšanās - jebkāda rīcība medijos (pretinieku vai savējos), kas varētu dot maldīgus priekšstatus, ko patiesībā aiz propagandas stāvošie darīs, vai radītu apjukumu pretinieku rindās.

5. Pāri palikušais

5.1. Ja ieņemts tiek galvaspilsētas reģions un valstij vēl ir reģioni, tad jaunais galvaspilsētas reģions būs reģionā ar vislielāko populāciju.

5.2. Ja valstij vēl ir reģioni, tad no ieņemtā reģiona uz galvaspilsētas reģionu tiks pārvietots prezidents, kongresa dalībnieki, partiju prezidenti. Avīzes, kompānijas un citi iedzīvotāji šajā reģionā tagad būs zem iebrucēju karoga.

5.3. Ieņemot pēdējo kādas valsts reģionu, valsts tiek „iznesta” no pasaules kartes. Visi uzņēmumi, partijas un avīzes tagad atradīsies zem reģionu jauno saimnieku karoga.
Pēc pilnīgas valsts okupēšanas tās prezidents patur visas iespējas, kas viņam bija kā prezidentam piešķirtas. Pārvietošanās pa pasauli ir pilnīgā iespēja līdz brīdim, kad tiek atgūts kāds valsts reģions. Ja termiņš beidz un neviens reģions nav atgūts, tad neeksistējošā valsts pazaudē prezidentu.

5.4. Valsts atjaunošana var notikt tikai ar RW palīdzību. Ja spēki ir veiksmīgi organizēti un izdodas atkarot šo reģionu, tad reģions kļūst par galvaspilsētu, bet prezidenta amatu ieņem pēdējais prezidents un tiek automātiski pārvietots uz šo reģionu. Ja iepriekšējais prezidents ir beidzis savu termiņu, tad valstij nebūs prezidents līdz nākamajām vēlēšanām. Reizēm pēc vienošanās vai sev vien zināmu iemeslu dēļ okupanti var palīdzēt RW rīkotājiem.

5.5. Tanki ir spēlētāji, kuriem ir īpaši augsts spēks (strength). Ja militāro pakāpi var uzlabot diezgan ātri (man ar strength ~10 ir ~35k kopējais izdarītais damage un ģenerāļa pakāpe), ja wellness box iegādes iespējas ietekmē gandrīz vai tikai pieejamais zelts, tad spēku gan nevar ātri uzlabot, vienīgais veids – spēlēt ilgi un katru dienu trenēties. Atliek tikai pārbaudīt, vai var uzticēties, un tanks ir gatavs! Tankošana nozīmē, ka tiks izmantoti wellness box’i (maksā 2gold katrs un dod +10 wellness, no level15 var izmantot max 40 vienā eRepublik dienā) un, visticamāk, augstākās kvalitātes ieroči. Rezultātā ierasto ~9-11 cīņas reižu vienas kaujas vietā tanks spēs izdarīt ~89-91 cīņas reizes. Ņemot vērā, ka tiek izmantoti labākie ieroči, tad droši var ar vismaz 200 reizināt, kas jau ir ~18’000 damage no šī cilvēka. Protams, uztankot var kaut vai zaļš leitnantu un no viņa dabūt lielāku damage, nekā ģenerālis ar lielāku spēku dabūs, karojot 9-10 reizes, bet kāpēc lieki tērēt zeltu, ja ir pieejami spēlētāji ar lielāku militāro pakāpi, lielāku spēku?

---

Tas arī viss. Paldies par uzmanību. Apsveicu, ja tikāt līdz galam!🙂