Join the new world

Labdien, lasītāji!

Šodien 'Miera Kursa' viesojās prezidenta kancelejā, kur intervēja Gudrinieku. Pirmo reizi viņa vārds plašākā publikā izskanēja, šķiet, laikā, kad viņš darbojās Valsts kontrolē, kas bija krietni sen. Vēlāk viņš ir darbojies arī valdības posteņos, kongresā, īsāk sakot, viens no pieredzes bagātajiem spēlētājiem. Šobrīd Gudrinieks aizvada jau otro prezidentūras termiņu.

---

Redakcija — Reālajā dzīvē nereti par premjeriem, prezidentiem saka, ka 4 gadi termiņa ir kā 8 gadi ikdienas dzīves. Pietiek salīdzināt dažādu līderu bildes no termiņa sākuma un beigām, lai pamanītu, ka politiķis nereti ir iedzīvojies gan sirmās matu šķipsnās, gan jaunās grumbās uz pieres. Tu aizvadi prezidenta krēslā jau otro termiņu, vai iepriekšminēto varētu attiecināt arī uz eRepubliku, proti, spriedze, stress, noslogotība esot šajā amatā ir dubulta, katrs jaunais termiņš uzaudzē 'biezāku ādu'?

Gudrinieks — Ļoti labs jautājums. Nebiju par to līdz šim iedomājies, bet jāatzīst, ka daļa patiesības šajā apgalvojumā noteikti ir. Pirmajā mēnesī tika iesākta vairāku jautājumu risināšana, kuru atrisināšanai diemžēl nepieciešams ilgāks laiks, tā kā nolēmu kandidēt arī uz otro termiņu, lai pabeigtu iesākto un uzņemtos atbildību par to. Manā gadījumā pirmais termiņš aizritēja pavisam raiti un bez īpašiem starpgadījumiem lielāko daļu mērķu izdevās sasniegt. Savukārt, maijā vairāk darbojos jau ar aprīli iesāktajiem jautajumiem un pēdējā laikā esmu saņēmis arī nelielu kritikas devu par saviem pirmajiem nepopulārajiem lēmumiem un aktivitāti. Ir skaidrs, ka visiem nekad nevarēšu izpatikt, bet manā gadījumā valsts intereses ir pirmajā vietā un tikai pēc tam nāk atsevišķu indivīdu intereses. Esmu diezgan principiāla persona, tādēļ ar manis nospraustajiem mērķiem un lēmumiem nav tik viegli manipulēt. Katrā ziņā, esot prezidenta amatā atkārtoti strādāt ir vieglāk, jo es zinu kā rīkoties krīzes situācijās, ar ko un kad runāt, jo ir izveidojies savs kontaktu loks un āda arī laikam ir mazliet biezāka. 🙂

Redakcija — Kas būtiski atšķiras no tā prezidenta amata tēla, kas rodas skatoties uz to no malas? Vai tavs priekšstats par prezidenta pienākumiem, veicamajiem darbiem, prioritātēm pēc ievēlēšanas būtiski mainījās?

Gudrinieks — Kopumā priekšstats īpaši nemainījās, jo kādu laiku atpakaļ biju eEds35 valdības VK(Valsts kancelejas) vadītājs un koordinēju valdības darbu, kas arī šobrīd ir viens nomaniem pienākumiem. Jau tad saskāros ar to, ka ministri ir kārtīgi "jāpabaksta" īstajos brīžos, lai darbi ietu ātrak uz priekšu. Erepublikā kopumā prezidents patiešām ir galvenā persona un tādēļ tautai būtu ļoti rūpīgi jāizvēlas, kura kandidatūru virzīt un par ko balsot. Negribu nevienu sabiedēt, bet ir noteikti nepieciešamas labas angļu valodas zināšanas, labas komunikācijas spējas un augsta izpratne par erepublikas darbību, protams, arī ļoti daudz brīva laika. Ja kandidātam nepiemīt šīs 4 lietas, tas noteikti radīsies problēmas, jo katru dienu ir jārunā ar alianses pārstāvjiem, jāprot sarunāties arī ar ienaidniekiem, jāprot sarunu gaitā pārliecināt un daudz jākaulējas. Tieši tādēļ veidojot savu valdību izvēlējos arī veikt ārlietu ministra funkcijas, jo faktiski prezidents arī reprezentē valsti un deliģē tālākos uzdevumus, nav vajadzības pēc starpnieka.

Redakcija — Presē nesen parādījās spekulācijas par tavu klātbūtni spēlē. Manuprāt, tevi var redzēt katru dienu gan čatos, gan šautos. Vai publikācijas presē ir objektīvs klātbūtnes rādītājs? Pluss — cik ikdienā vidēji aizņem prezidenta pienākumu veikšana?

Gudrinieks — Kā jau vienā no saviem rakstiem atzinu, tad tik tiešām nebiju publicējis rakstus kādu laiku, bet tu pats minēji, ka čatos biju pieejams katru dienu, mpp ierosināju laikā un arī regulāri shoutoju. Loģiski, ka bez manas ziņas tas nenotika. Ar prezidenta amatu ir interesti, jo lielākā daļa pienākumu tiek veikti ārpus pašas erepublik.com lapas - skypā un ircā. Par cik rakstu veidošana man personīgi aizņem daudz laika, nolēmu šo saziņas līdzekli neizmantot, jo papildus erepublik bija arī jānokārto eksāmeni, bet tagad raksti ir atgriezušies. Grūti precīzi noteikti par patērēto laiku, bet tās varētu būt vismaz 4 stundas, dažreiz krietni vairāk.

Redakcija — Kāpēc mierizlīgums ar baltkrieviem e—latviešu vidū izsauca neviennozīmīgu reakciju? Vai tā pamatā ir spēlētāju pārāk vienpusīgais skatījums uz notikumiem, kas liek ignorēt gan situāciju ar sabiedrotajiem, gan pretinieku aktivitātes, vai kādu spēlētāju personīgās ambīcijas, vai arī ir kādi citi iemesli?

Gudrinieks — Manuprāt, sabiedrības reakcija ir tīri emocionāla, jo miera līgums paredz, ka ir nepieciešams atdot visus baltkrievu orģinālos reģionus. Tajā pat laikā racionāli skatoties uz šo jautājumu mēs neko nezaudēsim, jo augļu bonusu saņemsim no igauņu reģiona Louna-eesti, turklāt bez nomas maksas. Esam ABC alianses biedri un mums ir jārespektē arī savi sabiedrotie, lietuvieši visu šo laiku ir atļāvuši mums paturēt Samogitia, kamēr Latgale jau kādu laiku nav viņu īpašumā. Turklāt, Samogitia-Latgale swap līgums paredzēja, ka ja viena valsts atgūst savu orģinālo reģionu, tad otrai ir jāatdod arī otrs reģions. Uzsākot savu prezidentūru viens no maniem mērķiem bija iegūt Igauņu augļus, kuri būs tik pat stabili kā graudi Samogitia. Nav pamata šobrīd uzskatīt, ka kāds mums tos atņems, lielisks apliecinājums ir graudu reģions, kurš ir mūsu īpašumā ļoti ilgu laiku. Arī par patriotu medaļu zaudēšanu nav jāuztraucas, jo tās varēsim iegūt cīnoties abos sabiedroto reģionos - Louna-eesti un Samogita.. Sabiedrībai ir jāpaskatās mazliet globālāk, no TEDEN tika saņemti vairāki brīdinājumi par okupētajiem baltkrievu reģioniem un miera sarunu ceļā mēs tikai iegūstam, nekā pazaudējot visu agresīvā veidā.

Redakcija — Iepriekšējo kampaņu pieredze rāda, ka baltkrievu reģionus nav iespējams noturēt bezgalīgi ilgi, respektīvi, parasti šie iekarojumi ir zaudēti, kad konfliktā iesaistās trešie spēki. Kādas un vai vispār bija alternatīvas mierizlīgumam?

Gudrinieks — Pirmais visdramatiskākais alternatīvais rezultāts varētu beigties ar Latvijas un Lietuvas okupāciju. Otrs scenārijs varētu būt vienkārši reģionu zaudēšana un palikšana bez augļu reģiona, jo mēs nevaram tieši uzbrukt igauniem nezaudējot visus MPP, kā arī ļoti saspīlētas attiecības ar kaimiņiem Krieviju un Baltkrieviju. Trešais ceļs bija noslēgt miera līgumu, kur abas puses ir ieguvēji. Respektīvi, mums palīdz iegūt stabilus augļus no igauņiem un lietuvieši iegūst atpakaļ Latgali un mēs sev nodrošinām mierīgus kaimiņus uz kādu laiku.

Redakcija — Tavas prezidentūras laikā ir notikusi militārās struktūras transformācija, jo šobrīd militārais potenciāls ir konsolidēts militārajās vienībās, kas tālāk operatīvi tiek vadītas no militāro vienību komandieru čata. Kā notiek sadarbība ar militārajām vienībām, kādus plusus/mīnusus dod šis militārais modelis, vai ir kas vēl uzlabojams?

Gudrinieks — Šobrīd militārās pavēles lielākajiem Latvijas MU tiek nodotas caur skype saraksti, kas nodrošina maksimāli ātru iespēju nodot un saņemt pavēles MU komandieriem. Pavēles varam operatīvi mainīt un regulāri komunicēt ar komandieriem gadījumos, kad kāds no MU dalībniekiem nepilda pavēles. Jau ilgāku laiku ir skaidrs, ka pavēļu sniegšana caur KM laikrakstu nedarbojas. Gribētu pat teikt, ka manas prezidentūras laikā tieši kara jautājumos ir veiktas vislielākās izmaiņas, jo šobrīd ir atjaunotas ļoti regulāras NBS RA un SUV apgādes, kā arī privāto MU kareivji var saņemt 350Ls prēmiju par DO pildīšanu. Pluss beidzot arī tika izveidoti jauni un mūsdienīgi personificētie avatāri priekš NBS. Domāju, ka MU iekļaušana spēles modulī bija viens no retajiem administrātoru pareizajiem lēmumiem. Mīnuss varētu būt tāds, ka partiju nozīme sarūk un ir šobrīd grūti aizpildīt pat sarakstus top 5 partijām, manuprāt, nākotnē partijas varētu savā veidā mēģināt sasaistīt ar MU.

Redakcija — Pavisam nesen parādījās 'True patriot' medaļa. Vai tā neradīja negatīvo efektu, kas atspoguļojās militarajā jomā?

Gudrinieks — Medaļai ir gan negatīvā, gan pozitīvā puse. Pozitīvais ir tas, ka pirmās 6 medaļas ir relatīvi ātri iegūstamas, līdz ar to spēlētaji varēja papildināt savus kontus ar 30 goldiem, kurus pēc tam izmantot teiksim treniņu būvju pacelšanai. No otras puses, šobrīd cīņā ar Latgali vai vakar Vitebskaya vairaku spēlētāji argumentē, ka cinās par Latviju tikai dēļ True patriot medaļas. Vai tā ir pietiekama motivācija, lai atliktu valsts prioritātes otrajā plānā? Pilnīgi noteikti nē.

Redakcija — ABC aliansei ir bijuši daudz pretinieki, pareģi, kas solījuši tās īslaicību, tomēr pēdējie mēneši aliansei ir bijuši visnotaļ veiksmīgi. Kā tu vērtē mūsu attiecības, sekmes ABC un arī ONE alianses ietvaros?

Gudrinieks — Pilnīgi noteikti pēdējie divi mēneši ir bijuši ļoti produktīvi ABC ietekmes un attiecību sakarā. Ir izveidojušās ļoti draudzīgas attiecības un augsta savstarpējā uzticība, kas ir pamatprincips veiksmīgas alianses darbībai. Arī pasaulē ABC vārds ir izskanējis, līdz ar to varam atrast savu aliansi dažādos apskatos un topos un tas, savukārt, paaugstina respektu citu acīs. Iekš ONE šobrīd esam pārstāvēti arī viņu regulārajās sapulcēs, kas nebija pirms manas ievelēšanas. Ciešākie sabiedrotie iekš ONE mums ir Polija un Serbija. Vairākās svarīgās kaujās ABC valstis ir pierādījušas savu vienotību, spēku un izturību un kamēr vien nākamie ABC prezidenti varēs atrast kopīgu valodu un domu gājienu problēmām nevajadzētu rasties.

Redakcija — Kas, tavuprāt, izraisīja globālo cenu kritumu eRepublikā un cik spēcīgi tas atspoguļojas valsts ieņēmumos?

Gudrinieks — Vainīgo atrast nav grūti, jo visiem ir skaidri zināms, ka tirgus vairs pats par sevi nav spējīgs darboties kā tas bija agrāk. Šobrīd tirgū produktus iepērk administratoru veidots bots, kurš teorētiski spēj arī kontrolēt cenas un vairāk kā skaidrs, ka šīm cenu izmaiņām noteikti ir kāds iemesls, bet par to zina tikai administrācija. Valsts ienākumi ir aptuveni 40-60k dienā, tie katru dienu atšķiras, jo bots vienu dienu darbojas, bet citu nē. Pagaidām izmaiņas ienākumos nav novērotas, jo RAW cenā nav iekļauti nodokļi.

Redakcija — Daudziem iepriekšējiem prezidentiem komandā bija cilvēki, kuros prezidents ieklausījās vairāk kā citos, šie cilvēki dažkārt tautā tika dēvēti par 'pelēkajiem kardināliem'. Vai tev ir kāds padomdevējs, kurā ieklausies vairāk kā citos?

Gudrinieks — Teikšu tā, ka par lielāko daļu jautājumu apspriežos ar savu ministru kabinetu, kur atrodas gudri un pieredzējuši spēlētāji un arī ne tik pieredzējuši, bet ar citu skatījumu uz lietām. Divi mēneši ir ļoti ilgs laiks un esmu runājis ar daudziem erepublikāņiem un domāju, ka nebūtu īsti korekti man visus nikus tagad atklāt. Bet pavisam oficiāli savā otrā termiņā manai komandai ir pievienojies CarlZ, kurš ieņem mana asistenta vietu un palīdz man dažādos uzdevumos. Liekas arī, ka ABC valstu prezidentu starpā ir izveidojusies īsta draudzības nevis lietišķas attiecības, tādēļ vienmēr īpaši ieklausamies viens otra padomos un priekšlikumos.

Redakcija — Tuvojas nākamās prezidenta vēlēšanas, kas notiksies 5. jūnijā. Daudzus interesē — vai tu kandidēsi trešajam termiņam? Pluss — vai ir kāds spēlētājs/i, kuru tu labprāt redzētu kā savu pēcteci.

Gudrinieks — Esmu daudz domājis par šo jautājumu un pieņēmis lēmumu nekandidēt uz trešo termiņu. Varu atklāt, ka Vienoti Latvijai atbalstīs AVP prezidenta kandidātu Zeibis89, kurš šobrīd jau strādā manā kabinetā kā Kara ministrs. Zeibis89 sevi ir pierādījis kā aktīvu un uzticamu spēlētāju, tādēļ es novēlu viņam visu to labāko 5. jūnijā.

Redakcija — Lai gan vēl ir vairāk kā nedēļa līdz 5. jūnijam, tomēr varbūt vari dot īsu rezumējumu par pēdējiem diviem mēnešiem?

Gudrinieks — Es esmu izpildījis sev nospraustos mērķus un Latvija ir ieguvusi augļu reģionu no Igaunijas, ir reformēta apgāžu sistēma un veikti uzlabojumi NBS, ir nodrošināta aktīva kultūras dzīves, Latvija ir godam pārstāvēta visos forumos un sapulcēs, kā arī ir nostiprināta situācija ārpolitikā. Iespējams, ka kaut ko esmu piemirsis, bet kopumā ceru, ka tauta novērtē paveikto. Pie reizes gribu arī pateikties savam Ministru kabinetam par darbu, bet to es vēl izdarīšu savā atvadu rakstā. 🙂 Un, protams, pateikties koalīcijas partneriem AVP, kā arī RARA brīžiem par konstruktīvo kritiku un iedziļināšanos valstiski svarīgos jautājumos. Iespējams, pēc kārtīgas vasaras atgriezīšos un kandidēšu atkal.

Redakcija — Paldies par izsmeļošajām atbildēm! Nobeigumā vēlos lūgt kādu muzikālu novēlējumu e—latviešu kaujas gara celšanai!

Gudrinieks — Inokentijs Mārpls: Revolucionārs.

/Ar cieņu, Lorencs.