Un kā Artexso iet? [010]

Day 3,305, 07:42 Published in Latvia USA by Artexso

Šīs vēlēšanas kārtējo reizi man ir pagājušas paliekot aiz vajadzīgo balsu strīpas. Mani aicina nepadoties ciešākais draugu pulks eRepublik, bet man tas pat nekad vel nav ienācis prātā. Jā žēl, ka mani apsteidz kandidāts bez kampaņas vai vispār publiskas uzstāšanās iepriekš. Es saprotu, ka man nav paveicies ar konkurentiem – visi ir veterāni, kas gadiem ir pildījuši savu pilsoņa pienākumu. Acīmredzami darbi runā skaļāk par vārdiem!

Tas tikai nozīmē, ka man ir jādodas un jāķeras pie darbiem. Tuvāko nedēļu laikā jūs sagaidīs daudz patīkama materiāla un, kas vel zin kādi pārsteigumi jūs vel sagaida.

Paralēli vēlos izmantot iespēju palielīties ar manis iesākto „Baby Boom” Nebija īsti plānos meklēt jaunas sejas, kas cīnīsies par eLatviju, bet tā nu ir sanācis, ka manā datora ekrānā eRepublik nav palicis nepamanīts un nu mums ir jauns eLatvietis, kas ir izrādījis interesi par šo spēli. Ko lai saka – Prieks!

Drīz iepazīstinās sevi pats, bet pieteikšu arī te.


Šajā tekstā ir savs zemteksts – tie kas seko notikumiem un citem, tie acīgākie sapratīs.

Mani atbalstītāji - jaunie spēlētāji, ar rokām bija sazīmējuši plakātiņus un sagādājuši uzlīmes. Tās visas sapakoju savā lielajā somā, izdzēru kafiju un steidzos pa Rīta pūču partijas ēkas durvīm ārā.

Uz ielas valdīja atkusnis, no māju jumtiem draudīgi uz mani lūkojās lāstekas, ietves bija slidenas! Es nevarēju gaidīt, kamēr tās tiks nokaisītas ar smiltīm. Man ir jāsteidzas, jo laika nav daudz. Soma ir pasmaga, tā spiež manu plecu nost un slidenās ietves... bet tās nespēj mani nobiedēt!

Visi uz mani atskatījās! – „Kur šis tā skrien ar savu lielo somu un vēl piedevām pa ledu - Trakais!’’ Jā, skrēju kā traks, jo bija vēl jāpaspēj uzrakstīt prezidenta uzrunu un tiksties ar saviem atbalstītājiem!

...Te pēkšņi sadzirdēju blīkšķi! Es no pārsteiguma nožāvos ... veikala skatlogs lauskās uz zemes man visur apkārt. Es izkliedzu – „Mana soma!’’ ... tā aiz inerces aizlidoja un viss saturs, ar uzlīmēm un plakātiem, ko sarūpēja mani palīgi, izbira dubļos...

Kas notika!!??? ... Pamanīju, kā strauji garām nobrauca vieglā automašīna ar tumšiem logiem un bez numura zīmēm...

Pie sevis es noteicu: "Es zinu, kas jūs esat! Jūs mani neiebiedēsit!"