Telefona112 nedienas

Day 2,935, 15:58 • Published in Latvia Latvia • by Kristaps double T

Sanāca atrast aņuku, kuru izlasot, pēkšņi savilkās paralēles ar pēdējiem notikumiem eRepublikā. Tā rezultātā padalīšos ar šo Aņuku...🙂



Telefonu112 bija nomocījuši tarakāni (diktatūras piekritēji). Izmēģināja viņš visādus to izdzīšanas veidus, gan gudrās grāmatās lasītus, gan pārpildītā
trolejbusā saklausītus - nu nekā.
Bet reiz viņās satika savu veco draugu, kurš bija kļuvis par profesionālu pūšļotāju. Viņš ārstēja aizdusu, aklās un divpadsmitpirkstu zarnas iekaisumus un citus brīnumus.
Un šis draugs ieteica viņam līdzekli:
- Staigā pa visām istabām (eRepublikā tie varētu būt citu spēlētāju raksti) un īdi nožēlojamā balstiņā "nav ko ēst,
nav ko ēst". Tarakāni to izdzirdēs un aizies.
Telefons112 pateicās par padomu, aizgāja uz tirgu, nopirka vecas drānas, izvārtījās
sūdos, aizsprauda degunu ar knaģi, lai balss būtu žēlāka un sāka staigāt
pa māju murminādams:
- Nav ko ēst, nepavisam nav ko ēst, nu galīgi nav ko ēst.
Tā viņš nostaigāja vairākas stundas, aizmirsa aiziet uz veikalu un tiešām
palika bez ēdiena. Atbrīvojis degunu no knaģa un sevi no nodriskātajām drēbēm
Telefons112 sāka drudžaini skraidīt pa māju, ielūkojoties zem visiem galdiem,
ievārījuma burkām un citiem priekšmetiem meklējot tarakānus. Viņš pat
izjauca savu veco VEF radioaparātu, kurā tarakāni aukstos ziemas vakaros
parasti sildījās. Cik neaprakstāms bij viņa prieks, kad visu šo meklējumu
rezultātā viņš atrada tikai trīs tarakānu mirstīgās atliekas un vienu
ziemas guļā ieslīgušu zilo mušu.
Telofons112 tā nopriecājās, ka pat aizmirsa par izsalkumu un knaģa
nospiesto degunu, un ar padarīta darba apziņu devās pie miera. Pašā tumšākajā
nakts stundā viņš pamodās no maiga pieskāriena. Pagriezis galvu viņš
ieraudzīja tarakānu pūli ar svecītēm. Priekšā iznāca visresnākais tarakāns (Diktators)
un teica:
- Telefon112, celies, mēs tev ēst atnesām.