Kā būtu, ja būtu noticis viss savādāk... [2]

Day 2,810, 22:02 Published in Latvia Latvia by remotettl
Kas būtu, ja Dienvidamerikas kontinents būtu atsevišķs kontinents?

Juras laikmetā (aptuveni pirms 3,5 miljoniem gadu) Ziemeļu un Dienvidu Amerikas kontinenti sāka atdalīties viens no otra, pa vidu veidojot ūdens šķēlumu.
Kopš tiem laikiem līdz par 20 (šauruma izveidošanās laiks, aptuvenais) miljonus gadu pirms mūsu ēras, Dienvidamerikas kontinents, principā, ļoti maz ko ieguva no Ziemeļamerikas kontinenta augu un dzīvnieku valsts. Un nebija arī daudz iespēju, kā vien Karību jūras salas, kas izveidojās pirms aptuveni 80 miljoniem gadu. Vēlāk, šī apmaiņa kļuva reālāka, jo parādījās tā sauktais Centrālamerikas šaurums.

Dienvidamerikā un Austrālijā (līdz šauruma rašanās brīdim) dominēja dzīvnieku tipi - somaiņi, līdztekus tam eksistēja dažādi bruņnešu paveidi. Principā, dzīvnieku daudzums šeit bija daudz plašāks nekā Ziemeļamerikā, Eirāzijā un Āfrikā, kur tobrīd mita mamuti, kuri gan, līdz mūsdienām nespēja izdzīvot.
Tiek uzskatīts, ka visi dzīvnieki, kas pieskaitāmi somaiņu tipam, cēlušies tieši no Dienvidamerikas. Pat ķenguru un oposumu dzimtene esot Dienvidamerika, jo ģenētiķi atraduši to gēnos radniecības pazīmes, pēc kurām izriet, ka tiem visiem bijuši vieni senči.

Brīdī, kad divi Amerikas kontinenti savienojās, Ziemeļamerikā mītošie zīdītāji sāka izplatīties arī pa Dienvidamerikas kontinentu, tādejādi apspiežot somaiņu sugas. Dzīvnieki, principā, apmainījās ar saviem dzīves areāliem - kamēr zīdītāji devās uz dienvidiem, reptiļi, putni un mazāku izmēru radības ceļoja uz ziemeļiem.

Ja abi kontinenti nebūtu savienojušies, pastāv uzskats, ka izdzīvojušo somaiņu sugu skaits būtu krietni augstāks un daudz bagātīgāks. Protams, šeit tiek minēts vēl kāds faktors - cilvēks. Tam ir ieradums visu neparasto paņemt līdzi, no kā pētnieki secina: pat ja kontinenti nebūtu savienojušies dabiskā veidā, cilvēks vēlākos laikos tāpat būtu dzīvniekus pārvadājis pēc saviem ieskatiem, ļaujot to daudzveidībai izmirt vēl ātrāk, nekā tas notika dabiska procesa ietvaros.

Kas būtu, ja Pangeja nekad nebūtu sadalījusies?


Links oriģinālvalodā

Aptuveni 300 līdz 200 miljonus gadus pirms mūsu ēras, pasaulē esošie kontinenti bija saspiedušies draudzīgi, vienā lielā masā, ko sauc par Pangeju. Tomēr, kā būtu tad, ja kontinenti nebūtu sākuši sadalīties, un lielo kontinentu arvien apskalotu tikai viens okeāns - Pantalasa?

Pirmais, kas kļūst skaidrs - pasaulē dzīvnieku daudzveidība būtu daudz mazāka. Bioloģiski ir noteikts tā, ka katrai sugai ir sava teritorija, vide, kuru tā apdzīvo, īsti netraucējot citām, nenonākot konfliktā par teritoriju, pārtiku. Tieši ģeogrāfiskā izolācija dod daudzveidību šajā sakarā. Tāpat arī tiek teikts, ka klimats būtu daudz citādāks, jo iekšzemē karstums būtu ļoti augsts, jo mākoņi nespētu tikt līdz kontinenta vidusdaļai, tādejādi to dzesējot, ļaujot lietum nolīt. Vēl arī ģeofiziķi lēš, ka šāda zemes masa, kas būtu koncentrēta vienuviet, radītu arī iespaidu uz Zemes rotācijas ātrumu un spēju rotēt (23 grādu ass). Līdz ar to, vairums masas būtu vienkārši karsti ekvatoriālie reģioni.
Tas ietekmētu arī vidējo temperatūru uz Zemes. Ja nebūtu notikusi dalīšanās, pasaulē būtu par 20 grādiem Celsija karstāks.... vasaras periodos. Viesuļi un vētras spēks būtu daudz lielāks, jo nebūtu mazo okeāna salu un kalnu, kas to spēku tomēr nedaudz ierobežo. Milzīgs okeāns, platība... radītu vētras, viesuļus, tornado, kas savā spēkā būtu daudz reizes spēcīgāki par mūsdienu versijām.

Ja Pangeja būtu palikusi kā bija, šodien tās dzīvnieku valsts izskatītos krasi savādāka. Pirmkārt, dzīvnieku daudzums būtu mazāks, bet to sadalījums - citādāks nekā mēs to iedomājamies šodien. Tropus apdzīvojošo zīdītāju sugu būtu mazāk, zīdītāju sugu un to paveidi vairāk apdzīvotu tikai karstos un mitros pasaules reģionus, kamēr reptiļi un to paveidi vairāk uzturētos sausos reģionos, kur temperatūra nav tik karsta.

Šeit tiek minēts vēl kāds apstāklis: inteliģenta būtne (cilvēks), nebūtu spējis izveidoties. Evolūcija to vienkārši nepieļautu. Pat ja būtu iespēja, ka kas tāds evolūcijas šūpulī tomēr rastos, šīs būtnes ietekme uz pasaules ekosistēmu būtu ļoti katastrofāla (līdzīgi kā arī mūsdienās; sanāk, evolūcija pieļauj iznīcinošas sev apkārtni, sugas, rašanos).