Join the new world

Tēma veca kā pasaule. Laikam ne par vienu kuģi nav uzrakstīts tik daudz grāmatu, uzņemts tik daudz stundu kinolentēs kā par šo - Titāniku. Tomēr, šeit visam pamatā ir interesants fakts. Par to zemāk nedaudz!

Morgans Robertsons (nez kapēc citviet minēts kā Maikls) ķērās pie darba, kā rezultātā tapa stāsts „titāna nāve jeb veltīgu iedomu augļi.” (1898. gadā sarakstīts, publicēts). Tas bija daiļdarba formā ietverts vēstījums par visu laiku lielāko kuģa katastrofu, kas to piemeklēja kādā aprīļa mēneša bezmēness naktī pašā Atlantijas okeāna vidū. Četrpadsmit gadus vēlāk vēstījumam bija lemts kļūt par īstenību. Atrazdamies savā pirmajā izmēģinājuma braucienā, „Titāniks” šķēla okeāna viļņus Ņūfaundlendas tuvumā. Trīs dzenskrūves ļāva varenajam milzenim ar 66 000 tonnu celtspēju attīstīt 23 mezglu ātrumu stundā, ar katru brīdi vairāk tuvinot to savam traģiskajam liktenim – sadursmei ar neredzami aisbergu. Tā kā 883 pēdas garais okeāna laineris tika uzskatīts par praktiski nenogremdējamu, uz tā bija novietotas tikai divdesmit divas glābšanas laivas. Neraugoties uz kuģa konstruktoru pašapzinīgajiem apgalvojumiem par tā drošību, sadursmē ar aisbergu radās sūce trijos no sešpadsmit hermētiski noslēgtajiem nodalījumiem. Tas bija pārāk liels bojājums, lai kuģis spētu noturēties virs ūdens, līdz ierodas palīdzība. „Titāniks” un lielākā daļa no tā 2 224 pasažieriem aizgāja bojā stindzinoši aukstajos Atlantijas okeāna ūdeņos 1912.gada 14.aprīļa bezmēness naktī.