Vēstures brīnumi 1

Day 2,809, 08:11 • Published in Latvia Latvia • by remotettl

Bez šaubām pasaulē notiek daudz dažādu notikumu, gan labu, gan ļaunu. Tomēr, ir daudz atgadījumu, kur... cilvēciskais faktors nostrādā ne uz to labāko pusi. Šoreiz par dažiem pārpratumiem, kas vēsturē iegājuši, radot cilvēkiem izbrīnu, smaidu, pārsteigumu.

Meikaps nogalina!


Lēdija Koventrija vēsturē iegājusi kā skaista, jauna dāma. Viņa iegājusi vēsturē ne tikai sava skaistuma pēc, bet gan arī ar to, ka uz sejas uzklāja ļoooti lielu daudzumu sejas meikapa krēma (kā to mūsdienās teiktu). Nekas traks jau tas nebija, lai gan neparasts tam laikam, bet viss tas ļoti nepatika viņas vīram, kurš pat ļoti centās viņu dažādos veidos no tā atturēt. Tomēr viņas spītība ņēma virsroku. Viņa turpināja ieradumu pildīt ik dienu, neklausot vīra aizrādījumiem. Un žēl, jo 27 gadu vecumā viņa nomira. Par nāves iemeslu tiek minēts sejas krēms (meikaps vairāk), kurā bija pārāk liels svina daudzums.

* ja atcerēsimies stāstus par Romu, tad nekāds brīnums, ka daži karavadoņi aizgāja bojā, pēc 3 Hērakla kausu (ar vīnu pildītu) izdzeršanas. Iemesls - saindēšanās ar svinu, jo tolaik vīnu bija pieņemts glabāt svina traukos. Ha!

Napoleona klepus pārpratums.


Klīst baumas, ka Napoleona klepus pēc reiz 1200 ieslodzītajiem esot izpildīts nāvessods. Virsnieki stāv, gaida viņa pavēles, kā rīkoties, un imperatoram uznāk klepus "lēkme", kuras laikā viņš pa vidu izdveš vārdus "Ma sacre toux" (Mans sasodītais klepus). Viņa padotajiem šie vārdi izklausās citādāk, nekā domāts: "Massacre-tous", kas nozīmē "nogalināt visus". Protams, patiesu ziņu, ka notika pārpratums tieši šādi, nav un, arī vēsturnieki arvien strīdas par to, vai tā bija, vai nē. Līdz ar to, ka nav īstenu pierādījumu, šī ir tikai viena no teorijām par tēmu... bija vai nē.

Jo pliks, jo traks jeb degošo veču balle.


1393. gada 28. janvārī Francijas toreizējais karalis Čārlzs VI, sarīkoja balli. Karalim radās ļoti ekstravaganta ideja: viņš un pieci viņa draugi pārģērbsies par mežoņiem. Viesus izklaidēt vienmēr ir laba doma, taču, viņu idejas turpmākā attīstība, laikam, neizdevās kā iecerēts.

Lai izskatītos vairāk pēc mežoņiem, viņi sevi iezieda ar darvu un nokrāmēja ar putnu spalvām (lai tās turās klāt kailajiem ķermeņiem). Lieki teikt, ka elektrības toreiz nebija, un par telpu apgaismošanu izmantotas tika sveces un lāpas.

Un tā nu visa kompānija "mežoņu" dodas balles telpās, piedevām vēl saķēdējušies viens ar otru. Notiek nelaimes (vai muļķības) faktors: viens no balles visiem izdomā tuvāk aplūkot mežoņus un dodas tiem tuvāk, rokās nesot lāpu. Mežoņi uzliesmoja momentā. Karali izglāba Žana de Boulogņa uzmetot tam savus... apakšsvārkus. Kāds cits pamanījās atrast ūdeni un tajā apremdēt uguns apetīti. Tomēr, vakars izdevās ar skumju izskaņu: divi no mežoņiem sadega dzīvi, divi pārējie nomira no apdegumu radītajām komplikācijām pāris dienas vēlāk.

Gan jau būs cilvēki, kas teiks, ka es pārāk daudz rakstus cepju pēdējā laikā. Visiem tie, jau iepriekš atvainojos, pārējiem - lai izdevusies nedēļas atlikusī daļa!