Join the new world

Sveiki, Tautieši! o7

Arī Tu sev noteikti esi uzdevis jautājumu, kā cilvēki izdomāja, ka vajadzētu sākt sisties ar olām. Vēstures lappuses stāsta, ka vistas pirmo reizi parādījušās Indijas džungļos. Senie ēģiptieši un persieši savu pavasara festivālu laikā izkrāsoja un ēda vistu olas. Olu viņi uzskatīja par auglības un jaunas dzīves simbolu.
Kristieši pārņēma olu kā jaunas dzīves un atdzimšanas simbolu. Savukārt Ķīnā vistas pazina jau pirms 3500 gadu!
Kad romieši sāka virzīties uz Ziemeļiem, viņi ieraudzīja vistas Anglijā, Gallijā un ģermāņu cilšu apdzīvotajās vietās.
Rietumu puslodē vistu nebija līdz Kolumba otrajam braucienam 1493.gadā. Kristiešiem jau kopš seniem laikiem ir tradīcija pirms Lieldienām ieturēt gavēni. Pēc gavēņa beigām cilvēki bija priecīgi atkal redzēt un lietot uzturā olas, tāpēc arī parādījās tradīcija ēst olas Lieldienu svētdienā.



Lieldienas rītā jāvelkot gluži jauns krekls mugurā,
tāds, kas vēl esot nevalkāts un vēl gluži zaļš (nebalināts). /H. Skujiņš, Smiltene./

Lieldienas rītā puiši ceļas mazā gaismiņā augšām, iet mežā pēc kadiķu zariem,
ar ko tie rudzu sēju izpušķo, un pāris jaunas eglītes jūrmalī uz kāpu iemejjo,
ap kurām tad meitas sanāk lēkāt un dziedāt, it kā ap kādu elku, un ar pīrāgiem,
ko līdz atnesušas, puišus ciena. Atpakaļ nākdamas, nolauž no bērziem rīkstes
un ar tām graizīdamas visus māju ļaudis pieceļ. Saimnieks ar rīkstēm stallī zirgus pieceļ un saimniece ar sievām laidarā citus lopus tāpat.
To pirmo svētku dienu vēl gan puslīdz tā kā lenc; bet no tās nākošas nakts
un otras svētku dienas var būt to vienu daļu Dievs no mums dabū,
bet tās septiņas tiek velnam ar dzeršanu, plītēšanu, dancošanu, kāršu spēlēšanu
svinētas. Tie vecie dzer un spēlē kārtes, tie jaunie danco un tie mazie to visu
līdz brangi mācās un ātri visus tādus stiķus tik labāk prot. /No Kolkas jūrmalas.
"Ziņas un stāsti par Dieva valstības lietām." 1852. IV. Aizliegts izd./



Savukārt, kad esi aktīvi pavadījis laiku ārā ar draugiem vai ģimeni, tad noteikti ir kaut kas jāuzliek arī uz kārā zoba. Piedāvāju gardu smilšu cepumu recepti, kas gan skaisti spēs rotāt galdu, gan arī labi garšos.

Sastāvdaļas:

250 g kviešu miltu.
50 g sasmalcinātu mandeļu.
50 g cukura.
1 ēdamkarote vaniļas cukura ar dabisko vaniļu.
1 ola.
150 g sviesta vai margarīna.
Pildījumam: 200 g augstas kvalitātes baltā vai piena šokolāde. 50 g sviesta vai margarīna.
Dekorēšanai: 300 g baltā pūdercukura vai pūdercukura ar šokolādes garšu 15 ml izkausēta margarīna vai augu eļļas; 30 ml ūdens vai augļu sulas.

Pagatavošana ir pavisam vienkārša:
1. Sajauc visas mīklas sastāvdaļas. Ieliec mīklu plastmasas maisiņā vai aptin ar pārtikas plēvi un atdzesē ledusskapī vismaz 30 minūtes. Apkaisi darba virsmu ar miltiem un izrullē mīklu 2-3 mm biezumā. Izspied vai izgriez no mīklas figūriņas un liec tās uz cepamās plāts, kas izklāta ar cepamo papīru. Cep krāsns vidusdaļā 200°C apmēram 15 minūtes. Atdzesē istabas temperatūrā. Cepumus sadala divās daļās.
2. Uz lēnas uguns izkausē sviestu vai margarīnu, pievieno sadrupinātu šokolādi un ļauj, lai izkūst. Atdzesē apmēram stundu, tad ar mikseri sakuļ atdzesēto masu. Uzklāj to pusei cepumu, tad otru pusi cepumu viegli uzspied pirmajiem virsū.
3. Sajauc dekorēšanai paredzētās sastāvdaļas un dekorē cepumus. Šajā brīdī ir jāieslēdz sava fantāzija.
4. Cepumus var pasniegt arī bez pildījuma. Dažos cepumos var izspiest caurumus un izmantot cepumus kā piekarināmas Lieldienu dekorācijas.



Ja vēl nezini, kā krāsosi olas, tad lūk - mēs izmantosim šo mazo špikerīti, lai tās ar dabas krāsām iekrāsotu. Ja arī Tu nolem šo izmantot, tad atceries - vārot katliņā, pievieno vismaz ēdamkaroti etiķa un pēc novārīšanas nesteidz ņemt tās laukā - ļauj vēl dabai pusstundu darboties!



Cieņā
mirannda