Join the new world

Parapsihologi jau kādu laiku uzsver vienu niansi: cilvēks spēj komunicēt ne tikai verbālā līmenī, bet arī izmantojot tā saukto „sesto maņu”. Ar to iespējams ne tikai nodot informāciju, bet arī ietekmēt citus cilvēkus.

Jau kopš Otrā pasaules kara laikiem (ja nekļūdos) pazīstams placebo efekts. Toreiz lauka ārstam pietrūkās morfija, bet lai veiktu operācijas, tas nepieciešams. Tā nu viņš pacientam teica, ka injicē morfiju, un tik tiešām, pacients pārcieta sarežģītu un smagu operāciju nejūtot sāpes. Bet ārsts, morfija vietā injicēja parastu sāls šķidrumu. Tā nu arī ieviesās placebo efekts, kas, praktiski simbolizē to – ja cilvēks kaut kam notic, tad tas... kaut kādā veidā notiek. Te varētu minēt daudz gadījumus arī no ārstu prakses, kad pēc paziņotas diagnozes par neesošu slimību, cilvēks sevī atrod tās simptomus, sajūt apdegumus mirklī, kad tam pieskaras ar aukstu priekšmetu (to neredzot).

Var minēt vienu piemēru, kas labi atspoguļo situāciju. Šādu „pīli” tik tiešām var atrast vēstures arhīvos. ASV iznāca avīze, kas paredzēta krievvalodīgajiem imigrantiem. Tās redaktors uz pirmās avīzes lapas izvietoja foto, kurā redzams sirms onkulītis, kurš pēc apraksta esot slavens mags un tautas dziednieks, nācis no Sibīrijas. Pēc redaktora sacerētās viņa leģendas, jaunībā šis dziednieks strādājis par ģeologu – meklējis taigā zeltu un urānu. Reiz, ekspedīcijas laikā viņu helikopters cietis avāriju un visi, izņemot viņu, gājuši bojā. Tā arī nonācis pie vietējiem šamaņiem un drīz vien iemācījies paredzēt nākotni un ieguvis arī vēl citus brīnumainus talantus.

Tie lasītāji, kuri vēlas, lai viņš tiem palīdz, tika piedāvāts uz redakciju nosūtīt savu foto un tādejādi tika solīta bezmaksas palīdzība no attāluma. Ja pēc trīs mēnešiem cilvēks jutīsies labāk, tad viņš var atsūtīt uz redakciju materiālu atlīdzību – 50 dolārus, lai tādejādi pateiktu paldies Sibīrijas burvim.

Viss stāsts bija pilnīgākā izdoma: gan leģenda, gan arī foto, kuru redaktors pats izveidoja, izmantojot foto apstrādes programmas, par pamatu ņemot pats savu foto.

Bet.... uz redakciju tik tiešām sāka nākt vēstules ar fotogrāfijām. Bet... pēc trīs mēnešiem, kas ir pats, pats dīvainākais, sāka pienākt arī vēstules ar bankas čekiem, kā pateicība par ārstēšanu. Izrādās, burvis palīdzēja!

Negatīva enerģētiskā iedarbība uz cilvēku (noskaušana, lāsts, ļaunā acs) ir viens no galvenajiem strīdu tematiem starp psihologiem un parapsihologiem. Ierastās psiholoģijas pārstāvji uzskata, ka ļauna acs (lāsts) ir nekas cits, kā pašiedvesma, kura darbojas tikai uz tiem, kas tam tic un zina, ka viņiem varētu (vai ir) uzlikts lāsts. Tādejādi viņi negatīvu iedarbību arī paši sev piesauc un sevi zemapziņas līmenī, ieprogrammē.

Afrikāņu tautu vidū sen jau ir pazīstams enerģētiskās kontroles mehānisms – viņi spēj nodot energoinformāciju ar domu spēku. Šeit var pieminēt voodoo maģiju un arī dažādos ar to saistītos, pat mūsdienu, aprakstus, ka kāds līderis, cilvēks, politiķis, valsts vadītājs, gājis bojā no burvja lāsta, iedarbības uz to. Dažas ciltis pasaulē arvien piekopj masveida rituālus – visa cilts piedalās rituālā, kuru vada burvis, kopīgi koncentrējoties uz nepieciešamo rezultātu. Parasti šādi rituāli tiek veikti, lai kādam attālumā nosūtītu „nāves signālu”. Mistiski vai nē, bet cilvēks tik tiešām iet bojā...

Viens īpašs gadījums minams no Krievijas plašumiem: tur kādā ciemā esot dzīvojis kāds vīrietis, kuru dēvējuši par Ivanu (Jānis), kuram devuši iesauku Ieslodzītais, kurš 60 gadus neizgāja no savas mājas. Viņš nomira pirms... aptuveni 25...28 gadiem. Varētu domāt, ka viņš bija invalīds vai cīnījās ar veselības problēmām, bet – nē. Par mājās tupētāju viņš kļuva... pēc lāsta. Kā viss notika? Tas bija jau sen, vēl bērnu dienās, kad Ivans dauzoties ar kaimiņu bērniem vienam sejā iemeta smilšu sauju. Bet cietušajam vectēvs bija burvis. Vectēvs iznāca uz lieveņa, paskatījās uz pāridarītāju un pateica tikai vienu teikumu: „Tu sēdēsi mājas!” Kopš tās dienas Ivans neizgāja no mājas.

Vēl viens piemērs. Vīrietis sastrīdējies ar kaimiņieni par to, kur iet viņu dārzu robežas. Abi esot bijuši karstasinīgi un strauji, pēc dabas, cilvēki, un strīds pārvērties kautiņā (!). Vīrietis, protams, tajā uzvarējis. „Kaut tev rokas un kājas izkalstu,” viņam pēc kaujas noteikusi kaimiņiene uz atvadām. Vīrietis gardi nosmējies un viss.

Nākamajā dienā viņa meita ievēroja – kaimiņiene stāv tajā pat vietā, kur vakardien notika cīniņš un kaut ko čukst pie sevis. Viņa to pastāstīja tēvam, bet tas viņu tikai norāja – sak, esot pārāk māņticīga! Drīz vien vīrietis sajuta – viņam tirpst rokas. Iegāja pirtī, relaksācija palīdzēs! Bet nekā. Vēlāk ārsts viņu ārstēja no ostriohondrozes, bet tas neko nelīdzēja, kļuva vēl sliktāk. Viņš ar grūtībām pārvietojās, rokas un kājas pamazām kļuva arvien tievākas un tievākas. Pēdējā diagnoze: „Augšējo un apakšējo muskuļu atrofija!”

Ārstēšanās noveda pie psihoterapeita. Tas neko citu kā konstatēt faktu nespēja: slimībai ir psihosomatisks cēlonis. Nekāda iespēja palīdzēt nebija.

Tomēr, beigu beigās vīrieša radiniekiem izdevās atrast speciālistu, kurš darbojās ļoti specifiskā nozarē. Pēc gada rokas un kājas atkal atguva savu formu, tomēr, laiku palaikam vīrietis juta ekstremitāšu vājumu un dažkārt tās nejuta vispār. Sakritība vai nē, bet tajā pat dienā, kad vīrietis sāka atkal staigāt, kaimiņieni, ar kuru bija strīds, atrada mirušu. Diagnoze – saindējusies ar dzeramo ūdeni...

Vēl piemērs. Policijas vienība devās sagūstīt bīstamu noziedznieku. Kļūdas pēc viņi ielauzās neīstajā dzīvoklī. Dzīvoklī uz gultas guļ cilvēks; kāds no policijas darbiniekiem iekliedzas: „Piecelties!” Guļošais ignorē. Policists uzsita pa matraci. Guļošais kā lode piecēlās, pāris soļus paspēra un... nokrita. Piecēlās un atkal nokrita. Negaidot istabā ienāca tantiņa un saka: „Redz, jums viņš staigā, lai arī pirms tam divus gadus paralizēts gulēja gultā!” Kas tad kalpoja par iemeslu, lai paralizēts cilvēks negaidot pieceltos? Bailes, stress? Te jāsaka, ka paši par savu organismu un sevi kā būtnēm, mēs arvien maz ko saprotam un zinam.

Nekāds noslēpums ir arī tas fakts, ka ar psihisko iedarbību var izmainīt cilvēka apziņu. Var to izdarīt tiktāl, ka tiek atslēgti visi galvenie cilvēka pašsaglabāšanās instinkti. Totalitāru sektu vadītāji aktīvi izmanto hipnozes metodes un vēl dažādas tehnikas, lai zombētu savus sekotājus. Piemērs ir diezgan dramatisks: naktī no 18. uz 19. oktobri 1978. gadā masveida pašnāvību Džonstaunā, Dienvidamerikā, izdarīja 911 sektas „Tautas templis” sekotāju. Sektas vadītājs – sludinātājs, evaņģēlists, Džims Džouns pamudināja sekotājus iedzert limonādi, kurai bija piejaukts kālija cianīds.

1993. gada februārī FIB darbinieki triecienā ieņēma sektas „Dāvida zars” mājokli „Mount Karmel”. Tās vadītājs Devids Korešs, kuru pirms tam apsūdzēja nelikumīgā ieroča glabāšanā, bija atteicies padoties labprātīgi. Tanks „M-60” sāka lauzt īpašuma sētu, īpašuma teritorijā tika izplatīta arī asaru gāze. Sektanti tajā pat mirklī aizdedzināja īpašumu. Liesmās dzīvību zaudēja 86 cilvēki, tajā skaitā gan sievietes, gan bērni. No visiem mājā esošajiem izdzīvot izdevās tikai deviņiem. Pēc viņu liecībām kļuva skaidrs – īsi pirms uzbrukuma sākuma Korešs saviem sekotājiem bija licis (!) pašadedzināties. Izrādās, šādam iznākumam, finālam, viņš tos bija gatavojis jau kādu laiku iepriekš. Rančo, kurā viņi uzturējās, ne velti bija nosaukts diezgan interesantā vārdā – „Apokalipses rančo.”

Tajā pat gadā varas iestādēm ar grūtībām, tomēr izdevās, novērst masveida pašnāvību, ko centās paveikt „Baltās brālības” locekļi, kuru Kijevā vadīja Marija Cvinguna un Jurijs Krivonogijs. Te jāmin vēl arī tas, ka Jurijs agrāk nodarbojās ar psiholoģisko cilvēku kodēšanu...

Interesanti eksperimenti tika veikti ar cilvēka runu un tās pārraidi un iedarbību uz augiem. Cilvēka ierunātos vārdus pārvērta elektromagnētiskajos viļņos. Šos viļņus sūtīja uz konkrētiem augiem. Kad tika ierunāts (oriģinālajā cilvēka balsī, pirms konvertācijas) lāsts, draudi vai negatīvas lietas, augi pēc apstarošanas gāja bojā vai... mutēja. Bet, ja tika ierunātas uzslavas, labas lietas, augi pilnībā uzplauka, atdzīvojās, sasparojās. Te jāsaka, ka visticamākais, pašiedvesmai ar lāstiem nav nekāda sakara, bet gan tikai ar to, kādu enerģiju, vibrācijas mēs nosūtam – augi taču nespēj paši sev iedvest to vai citu lietu. Arī cilvēku valodu tie nesaprot (cerams).

Parapsihologi uzskata, ka patiesībā, īstā iedarbība uz psihofizisko cilvēka sfēru notiek enerģētisko vibrāciju un informācijas līmenī. Tas ir pavisam cits matērijas veids, kāds līdz šim nav vēl ne pētīts ne plaši aprakstīts. Ikviens vārds, doma, dvēseles stāvoklis vai noskaņojums savā veidā pastiprina šīs vibrācijas un beigu beigās, tās tiek izmestas materiālajā pasaulē. Ar to nākas secināt, ka domas un vēlmes tik tiešām var materializēties, tāpēc, jābūt uzmanīgākam ar tām.

Protams, arī sevis pašiedvesmošana ir līdzeklis, enerģijas veids, kuram ir savs vibrāciju diapazons. Tikai šeit galvenais mērķis ir pats cilvēks – gan cēlonis, gan domu, ideju saņēmējs. Tiek uzskatīts, ka domas un vēlmes tomēr nonāk līdz „adresātam” vai mēs to vēlamies vai nē – iespējams, ne tik tieši un labi/ļauni kā to vēlas to nosūtītājs, bet... iedarbojas.

Neviens līdz šim gan nav spējis ne aprakstīt, ne arī izpētīt domu ietekmi uz matēriju, vien zināms, ka cilvēks spēj ietekmēt matēriju ap sevi, vismaz baktēriju līmenī šādi eksperimenti ir bijuši.