Dabas ģenētikas paraugstunda

Day 2,299, 06:23 Published in Latvia Latvia by remotettl

Mūsdienu pasaule jo dienas, jo paliek mistiskāka un neparastāka. Tas nekas, ka esam tikuši pie lieliskām tehnoloģijām, kas atvieglo mūsu dzīvi, tas nekas, ka esam uzveikuši daudzas slimības. Tomēr, ģenētiski mēs neko nevaram ietekmēt. Šoreiz – par Siāmas dvīņiem. Ģenētika saka – tie dzimstot 1 gadījumā no 100 000. Un dažkārt tie tik ļoti biedē savus vecākus, kad no tiem atsakās jau uzzinot par šo faktu.

Mūsdienās kopā saauguši bērni nav nekāds retums. Bet mēs esam civilizēti – nepametam tos mežā vai nenometam no klints – ķirurgi spēj līdzēt ļoti bezcerīgos, uz pirmo skatienu, gadījumos. Lieki teikt, ka vēsturē ir minami daudzi gadījumi, kad medicīna nespēja neko darīt, un kopā saaugušie dvīņi tā arī dzīvoja – esot kopā ar kādu no ķermeņa daļām. Kā vienu piemēru var minēt francūžus – Lazāru un Džonu-Baptistu Kolloredo, kas piedzima 1617. gadā. Mātes miesās viņu saaugšana notika īpaši interesanti – no viena indivīda vēdera it kā izauga otrs, piedevām seja bija pagriezta uz otra brāļa pusi (skatoties tam virsū). Barības pārstrādes orgāni abiem brāļiem bija vieni, bet elpoja katrs ar savām plaušām.
Un vēl kāda interesanta nianse - brālis, kas izaudzis no vēdera novecoja ātrāk nekā otrs (no kura vēdera tas izaudzis). Viņš nevarēja patstāvīgi ne ēst, ne dzert, ne arī runāt, tikai šad tad izdvesa kādu savdabīgu skaņu.

Lieki teikt, ka ģimene jutās šokēta, pat atstumta no sabiedrības šīs brāļu īpatnības pēc, bet, tieši tas kalpoja par iemeslu, lai viņi sev uztaisītu, tā sakot, karjeru (tolaik!). Par dīvainajiem brāļiem uzzināja pat karalis Ludviks XIII un brāļi nonāca karaļa galmā. Daži runā, ka vecākajam (galvenajam) brālim piemita divu cilvēku prāts, un viņš vienmēr spēja sasmīdināt karali, kas, visticamāk, bija par iemeslu, lai tas kļūtu par viņa favorītu (mīluli).

Mūsu laikmeta 18. gadsimts bija arī diezgan produktīvs ģenētikas jomā – pasaulē nāca divi ragaini cilvēki – Franciss Truiljo un Maršas kundze. Pirmajam raga garums sasniedza 30 cm, bet kundzei 78 gados rags bija izaudzis jau 46 cm garumā. Lieki teikt, ka toreizējie pasaules un reliģiskie uzskati abus uzskatīja par sātana bērniem. No tādām atziņām arī vēsture nekaunas.

Viena no visdīvainākajām ģenētikas anomālijām bija sievietei, kas piedzima 19. gadsimtā Islandē – viņai deguna vietā bija cūkas šņukurs. Mūsdienās Portugālē dzīvo sieviete – ēzelis, jo viņai mute atrodas uzreiz zem deguna. To šejienes arī līdzības ar dzīvnieku.

Arī Krievijā ir novērojamas līdzīgas anomālijas. Par piemēru var minēt Fomu Ignatjevu, kurš dživoja 17. un 18. gadsimta mijā. Viņam bija ģenētiska anomālija, kas saistījās ar fiziskajiem defektiem: roku, pēdu un pirkstu kauli viņam bija divreiz garāki nekā parastam cilvēkam. Piedevām, pirksti bija saauguši kopā – pa divi, pa trīs. Vizuāli tas atgādināja vēža spīles. Viņam bija tā iespēja satikties ar Krievijas caru Pēteri I, kurš, ieraugot viņu, līdz mūža galam viņam nodrošināja 100 rubļu algu gadā un dzīvošanu Mākslas kamerā. Piedevām vēl arī oficiāli atzina, ka viņš ir ļoti vērtīgs mākslas priekšmets (paraugs, elements). Tur arī Foma nodzīvoja līdz sava mūža beigām.
Te vēl pieminēt varu to, ka Āfrikā šāda – vēža spīļu – slimība ir diezgan izplatīta. Kāpēc? Tā iemesla pēc, ka tur mīt vesela cilts, kurā ikvienam indivīdam ir šāda ģenētiska patoloģija.

Ģenētiskas patoloģijas ar ekstremitātēm ir bieža parādība, tāpat kā ar galvām. Tā 1790. gadā Indijā piedzima puisēns ar divām galvām. Vecāki bez ilgas domāšanas bērnu uzreiz sāka izrādīt tirgū, par to prasot naudu. Ironiski, bet vecāku peļņa ātri vien beidzās – puisēns divu gadu vecumā gāja bojā: viņu sakoda kobra, kas bija aizbēgusi no čūsku vārdotāja (dziesminieka).

Arī meksikānis Paskuale Pinons piedzima un dzīvoja ar divām galvām. Viņam bija viena normāla galva, bet otra – virs tās, izmēros daudz mazāka. Otrā (mazākā) galva nespēja runāt, bet varēja mirkšķināt un kustināt lūpas, neizdvešot ne skaņas. Šis cilvēks vēl ievērības cienīgs ir ar to, ka viņš nekautrējās no savas ģenētiskās īpatnības, bet ar to, tā sakot, lepojās un vienmēr to uzsvēra.

Divgalvainais Januss piedzima 19. gadsimtā. Viena galva viņam bija kā visiem cilvēkiem, bet otra – pakausī. Galvas dzīvoja tā sakot, katra savu dzīvi – kad viena smējās, otra skuma un otrādāk. Tomēr, viņš nespēja ilgi izturēt šo dabas kaprīzi un beigu beigās nošāvās.

Jasaka, ka 19. gadsimta otrā puse patiesībā bija ļoti bagāta ar ģenētiskām patoloģijām jaundzimušo vidū. Mistiķi gan uzsver, ka viss esot saistīts, proti – aptuveni šajā pat laikā piedzima tādas personas kā Hitlers, Staļins, Ļeņins, Mussolīnī, Rasputins....

19. gadsimta beigās 20. gadsimta sākumā populāri kļuva arī cirki un šovi, kuros uzstājās cilvēki ar dažādām ģenētiskās anomālijām, defektiem. Lielu popularitāti ieguva cilvēks – vilks, kura ķermenis viss bija klāts ar spalvām. Un... sakritība vai nē, viņš piedzima 1870. gadā – vienā gadā ar Ļeņinu.
Ar šo cilvēku-vilku saistās vēl kāds interesants gadījums. Viņu no mazāk dienām vadāja pa cirkiem, izrādīja par naudu, ceļojot pa visu pasauli. Kad puisēns paaugās, tā saimnieki atklāja, ka viņam ir talants – puisēns runāja daudzās valodās – visās tajās, kuras bija dzirdējis savos ceļojumos un kurās valstīs pabijis. Poliglota īpašība viņam bija izteikta – īsā laikā pusaudzis (tolaik vēl) iemācījās 18 dažādas valodas. Vēlāk cilvēks-vilks aizrāvās ar filoloģiju un izdeva pat dažādus zinātniskus darbus. Tomēr, dabai bija savi plāni un cilvēka-vilka dzīve aprāvās negaidīti – 33 gadu vecumā viņš nomira no... plaušu karsoņa.

19. gadsimta beigās bagātā aristokrātu ģimenē piedzima meitenīte. Priecīgs notikums, ja vien nebūtu divi bet – meitenītei nebija ne roku, ne kāju. Vecāki, šokēti par savu atvasi, steidzīgi to atdeva invalīdu patversmē. Tur meitenītei iedeva vārdu – Violeta. Fantastiski ir tas, ka neskatoties uz ģenētiskām īpatnībām, meitenīte ne tikai izdzīvoja, bet arī iemācījās pielāgoties dzīvei. Viņa iemācījās gleznot, izmantojot zobus. Beigu beigās, viņas gleznas kļuva arī diezgan populāras.

1911. gadā Amerikā piedzima Džons Ekharts – puisēnam nebija rumpja lejasdaļas un abu kāju. Tomēr, daba kaut kā, laikam jau, kompensēja viņam šo trūkumu, jo puisēns bija ļoti enerģisks. Jau bērnībā viņš sāka filmēties kino, vēlāk kļuva par cirka akrobātu – izpildīja trikus tikai uz rokām. Vēlāk iemācījās spēlēt saksofonu un tika uzskatīts par vienu no desmit labākajiem ASV. Vēlāk viņš absolvēja Augstāko saimniecisko akadēmiju un pēc pāris gadiem – kļuva par miljonāru!

Dažkārt, ģenētiskas anomālijas izdalās īpaši specifiski. Tā, piemēram, Anglijā 19. gadsimtā populārs bija cilvēks, kuram bija četras acis – divi pāri, viens virs otra. Viņš pelnīja naudu ar to, ka cilvēkiem demonstrēja savas spējas – grozīt katru aci uz savu pusi.

Toties amerikānis Maikls Perrijs, kuram bija 3 acis, tā sauktā „zaķa lūpa” un divi deguni ar šiem dabas untumiem nesadzīvoja – nošāvās.

Un vēl kāds gadījums: cilvēks – spāre ja var ticēt vēsturniekiem, labi sadzīvoja ar savu īpatnību, neskatoties uz to, ka viņam acis bija vidēji 3 reizes lielākas nekā parastam cilvēkam. Fantastiski ir vēl tas, ka viņš apkārtējo pasauli varēja vērot daudz labāk nekā parasts cilvēks – viņa redzes leņķis bija..... 320 grādi – viņš redzēja visu, kas notiek viņam aiz muguras nepagriežot galvu. Šī īpašība viņam deva iespēju strādāt cirkā un... labi nopelnīt.

Pats resnākais, pilnīgākais, cilvēks uz planētas bija naftas magnāta vienīgais dēls – Basters Simkuss. 36 gadu vecumā viņš svēra 970 kilogramus, bet vēl pēc gada – 1141 kg!! Visu savu dzīvi viņš praktiski nekur nepārvietojās un ik dienas apēda ievērojamu daudzumu pārtikas – 8-10 kg gaļas, 8 vistas, izdzēra 6 spaiņus sulas un 4 spaiņus alus.

37 gadu vecumā Basters iemīlējās un izlēma notievēt. Lai to izdarītu, viņš bija nolēmis doties uz klīniku, bet lai tur nokļūtu, vajadzēja vispirms tikt laukā no mājas. Lai tiktu laukā no mājas – vajadzēja izlauzt durvis. Klīnikā viņš pavadīja 8 mēnešus, kuru laikā zaudēja.... gandrīz 1 tonnu sava svara!! Tomēr, novājēšana deva arī savus mīnusus – pārlieku daudz liekās ādas. Tā nu viņš gūlās zem skalpeļa un pēc vairākām operācijām kļuva par parastu cilvēku. Tomēr, laikam mīlas lietās kaut kas nesanāca un meitene viņu atraidīja, tā nu Basters atkal nodevās vecajiem untumiem – ēšanai. Pēc pāris gadiem viņš bija „atguvis formu” un atkal svēra vairāk nekā tonnu. 2005. gadā viņš nomira. Nāves brīdī viņš svēra.... 1600 kilogramus.

vairāk rakstu blogā.