Join the new world

Diskusijas par to, kas būtu ja būtu, ir daudz. Ir tēmas, kurās strīdi nerims nekad, un visticamākais, šādu tēmu paliek arvien vairāk, jo vienmēr jau atradīsies citāds viedoklis un skatpunkts no cilvēka, kas tikko ko par to uzzinājis. Šoreiz par tēmu, kas būtu, ja būtu noticis tā, nevis kā tagad ir...
Tēma: zemes vēsturiskais ģeoloģiskais veidojums.

Kas būtu mainījies pasaulē, ja ledus laikmetā būtu mazāk ledus/sniega.


Ledus laikmetā lielāko pasaules kontinentu daļu klāja ledus un sniegs. Pētnieki aprēķinājuši varbūtības teorijas, kuras ir visnotaļ interesantas. Skandināvijas un Skotijas ledus "cepures" kopēji izveidoja lielu ledāju ezeru, kurš pārplūšanas rezultātā sāka veidot Reinas un Temzas upes gultnes un visu pieteku sistēmu. Tādejādi laika gaitā radās Angļu kanāls. Ja šīs divas ledāju cepures nebūtu apvienojušās vienā, ūdens būtu tecējis uz ziemeļiem (nevis kā tagad tas noticis - uz dienvidiem), ļaujot starp Eiropu un Lielbritāniju saglabāt sauszemes ceļu. Lieki teikt, ka ar šo zemes ceļu angļu vēsturiskā neatkarība būtu mazinājusies, kā arī pilnīgi citādi ietekmējusi cilvēku migrāciju visos vēstures laikos.

Amerikā, ledus cepuru trūkums arī būtu radījis diezgan lielas pārmaiņas, kas nākotnē arī visu vēsturi pārrakstītu lieliem burtiem. Upju gultnes un visa ūdens sistēma Ziemeļamerikas kontinentā būtu pavisam citādāka. Niagaras upe saglabātu savu veco, vēsturisko gultni un tāda dabas skaistuma kā Niagaras ūdenskritums nemaz nebūtu. Visvieglāk pāriet pār Apalaču kalniem būtu gar Svētā Lavrenca upi, kas līdz ar visu pārējo, mainītu kolonizācijas ceļus un iespējas kontinentā. Tāpat arī Misūri upe būtu palikusi savā vecajā, pirmsleduslaikmeta gultnē, kas nozīmētu, ka tā arvien ietecētu Hudsona līcī. Tāpat arī Lielie ezeri un Ohaio upe nebūtu izveidojusies.

Ja Golfa straume nekad nebūtu radusies.


Links oriģinālvalodā

Golfa straume, neskatoties uz pēdējā laika izmaiņām, visu laiku ir bijusi pati svarīgākā no ziemeļu puslodē esošajām okeāna straumēm. Tā sākas pie Floridas krastiem un beidzas Eiropas ziemeļrietumos. Tā sevī nes silto Karību jūras baseina ūdeņus pāri Atlantijai, tādejādi sildot Eiropas kontinentu. Bez šīs straumes, Eiropas ziemeļi būtu tādi paši kā Kanāda - tundraini un vienmēr auksti.
Savā būtībā Golfa straume ir apstājusies un atsākusi tecēt vairākas reizes zemes vēsturē. To ļoti ietekmē tas, cik daudz ūdens un zemes virsmu sasniedz saules stari. Pēdējo reizi tā aizsāka savu kustību aptuveni pirms 11 700 gadiem; to stimulēja liels daudzums saules starojuma un enerģijas, kas skāra zemeslodi. Ja Saules enerģijas daudzums būtu mazāks, Eiropas ziemeļrietumos vēl ilgu laiku būtu saglabājušās ledus cepures, apledojums, aukstums.

Reģionā nebūtu iespējama zemes apstrāde un civilizāciju attīstība. Eiropas ziemeļrietumu iedzīvotāji visticamākais (ja ledus nebūtu nokusis), šodien tuvāk uzskatāmi saamiem vai inuītiem. Rietumu civilizācijas nebūtu ceļojumos aizgājušas uz ziemeļu pusi, bet apstājušās Ziemeļāfrikā, tuvējos austrumos vai vispār - palikušas pie ekvatora. Šeit gan arī tiek saskatīta laba zīme - būtu pārāk auksts, un vēsturē nebūtu radušās tādas ciltis kā huņņi vai mongoļi, kas, cik zināms, vēsturē kā slota izslaucīja lielu pasaules daļu no cilvēkiem, ejot savos karos.

Kas būtu, ja Sahāra nebūtu tuksnesis?



Links oriģinālvalodā

Vēl pirms aptuveni 5000 gadu, Sahāra bija pilna ezeru un zālājiem klāta, kur dzīvoja tūkstošiem žirafu un begemotu un vēeeel daudz citu dzīvnieku. Pētnieki to uzskata par Āfrikas mitruma periodu, un nevienam tā arī nav skaidrs, kā tas iesākās, un kāpēc beidzās. Kad periods tuvojās beigām, tieši tas, uzskatāmi, kalpoja par ieganstu, lai pamestu Āfrikas kontinentu, cilvēkam meklējot jaunas apdzīvojamās platības.

Pārvērtības Sahārā sākās aptuveni pirms 3000 gadiem.
Lībijā, tolaik, bija vairāki lieli ezeri. Čeda ezers tolaik arī bija daudz lielāks. Tiek uzskatīts, ka ap šiem ezeriem dzīvojošo civilizāciju paliekas arvien ir atrodamas, tikai tās jāmeklē ļoti dziļi zem zemes. Kā nekā, tieši ezeru krastos veidojās pirmās zemkopības paražas. Tam, ka paliekas tur ir, uzmanību pievērš gadījums, kad 2000. gadā Nigērijas dienvidos paleontologi, meklējot dinozauru kaulus, uzdūrās lielam daudzumam cilvēka palieku. Līdzās kaulu paliekām tika atrasti arī māla podi, krelles un dažādi akmens instrumenti; tāpat arī dzīvnieku - begemotu, zivju, bruņurupuču un krokodilu, paliekas.
2003. gadā tika rīkota atkārtota ekspedīcija uz šiem reģioniem. Tā atrada aptuveni 173 dažādas kapavietas. Ciltis, kas šeit dzīvojušas, iekļāva (protams) izmirušo sarakstā, dodot tām vārdus kiffiāni un teneriāni.

Vēl pēc dažādiem datiem tiek uzskatīts, ka Sudānas tuksnešainās teritorijas reiz bija tik auglīgas, ka tajās ganījās lieli jo lieli mājlopu ganāmpulki.
Lieki teikt, ka šajā reģionā varēja izveidoties ļoti augstu attīstīta civilizācija, kas patiesībā, tur varēja arī eksistēt vēl ilgi, bez tās atklāšanas. Tropu slimību izplatība arī būtu būtiski citādāka, ja šeit arvien būtu saglabājies mitrs un karsts klimats, un nebūtu izveidojies tuksnesis.