Iepazīsim labās vielas. 2. daļa - Marihuāna.

Day 2,324, 10:58 • Published in Latvia Latvia • by Shroomer


Marihuāna (saukta arī par zālīti, gandžu, kanabisu, stafu un zāli/zaļo) ir psihotrops preparāts, ko gatavo no izžāvētām kaņepju — sējas kaņepju (Cannabis sativa), Indijas kaņepju (Cannabis indica) un retāk savvaļas kaņepju (Cannabis ruderalis) — virszemes daļām (it sevišķi ziediem). Tas ir samalts/nesamalts kaņepju ziedu (lapu, kātu) maisījums, kas satur 70 zināmas un vēl daudz neatklātas psihoaktīvas vielas (kanabioīdus), no kurām spēcīgākās un ar vislielāko ārstniecisko efektu ir tetrahidrokanabinols (THC) un kanabidols (CBD).

Vēsture
Arheoloģiskajos izrakumos ir atrasti pat 3000 gadu p.m.ē. pierādījumi par marihuānas smēķēšanu. Kaņepes medicīniskos nolūkos ir izmantotas Senajā Indijā un Tuvajos Austrumos, kur tās izmantoja kā pretsāpju, pretepilepsijas, pretkrampju līdzekli, kā arī līdzekli pret vemšanu. 19. gadsimtā angļu kara mediķi, Anglijai kolonizējot Indiju, marihuānas preparātus lietoja līdzīgos nolūkos — kā pretsāpju līdzekli un muskuļu spazmu noņēmēju.

Raksturojums
Galvenā marihuānas aktīvā viela ir THC jeb tetrahidrokanabinols (ķīmiskais nosaukums — delta-9-tetrahidrokanabinols). Parasti marihuāna satur 4—20% THC. Speciāli selekcionētās kaņepju šķirnēs THC saturs var sasniegt pat 30% no sausnes (vai arī praktiski nebūt vispār atkarībā no selekcijas mērķiem). Marihuāna satur arī citus aktīvus savienojumus (kanabinolus un kanabinolskābes atvasinājumus). Spriežot pēc izmēģinājumiem ar dzīvniekiem un cilvēkiem, kaņepju ekstrakti (hašišs — 15—60% THC, hašiša eļļa 70—99% THC) izsauc daudz ilgstošāku efektu, nekā tāds pats daudzums tīra tetrahidrokanabinola, jo ķīmiski nevar sintezēt tādu pašu THC un citu kanabinolu maisījumu, kādu izveidojusi daba.
Visvairāk CBD satur Indijas kaņepes, kas rada vairāk miegaināku efektu, bet visvairāk THC satur sējas kaņepes, kas rada enerģiskāku un trauksmaināku efektu. Lai gan ir iespējams regulēt THC un CBD līmeņus caur selekcionālu audzēšanu, kā tas tiek darīts, piemēram, medicīnas jomā ASV, lai veidotu speciālas augsta CBD un zema THC satura šķirnes cilvēkiem, kuriem ir tieši nepieciešama CBD vielas uzņemšana.
Ķermenis spēj panest 1000 mg/kg tetrahidrokanabinola (THC), tādējādi — 70 kg smagam cilvēkam letālā deva ir 70 g tīra THC, kas ir ap 5000 reižu lielāks daudzums, nekā nepieciešams apreibinošā efekta sasniegšanai. Marihuānas pārdozēšanas gadījumi medicīnā līdz šim nav konstatēti

Lietošana un iedarbība
Marihuānu parasti smēķē tīrā veidā vai sajaucot ar tabaku (izplatītāk Eiropā) cigaretēs, caur pīpi, ūdenspīpi vai kompakto ūdenspīpi (bongu).
Dažreiz marihuānu lieto arī perorāli — zāļu tējas veidā vai pievienojot konditorejas izstrādājumiem. Psihoaktīvās vielas šķīst taukvielās, bet ļoti slikti ūdenī. Šī iemesla dēļ ūdenī gatavotā zāļu tēja iedarbojas ļoti vāji, bet marihuānu vāra, piemēram, pienā. Indijā tradicionāli marihuāna tiek gatavota īpašā dzērienā bhang, kā sastāvā ir arī piens, mandele un dažādas garšvielas. Marihuānas lietošana tējas veidā gan nav tik populāra kā lietošana konditorijas izstrādājumos, piemēram, kūkās un keksos.
Marihuāna parasti tiek pieskaitīta halucinogēnu klasei. Tās psihoaktīvā iedarbība izskaidrojama tās aktīvo vielu iedarbību uz neironu sinapšu membrānu receptoriem, kas izsauc nervu darbības bremzēšanos. Efekts parādās tūlīt pēc marihuānas smēķēšanas, pusstundas laikā sasniedz maksimumu un turpinās 2—4 stundas (perorāli uzņemtam preparātam iedarbība ir lēnāka un ilgāka, līdz pat 12 stundām un efekts sākas no 30—120 min pēc orālas lietošanas). Lielākā daļa kanabioīdu vielmaiņas produktu izdalās no organisma tikai 7—15 dienu laikā (pēc nedaudz intensīvākas marihuānas lietošanas šie produkti atrodami urīnā 15—30 dienas).
Lietojot marihuānu, rodas eiforija, apziņas izmaiņas, miegainība un pasīva uzvedība. Pastiprinās humora izjūta un interese par garīgām vērtībām. Novērojama vāja psihodēliskā pieredze: paaugstinās skaņu, krāsu, garšas uztvere un rodas laika izjūtas traucējumi (laiks it kā stipri palēninās). Paškontrole gandrīz vienmēr saglabājas (marihuānas lietotāji spēj normāli uzvesties sabiedriskās vietās, atšķirībā, piemēram, no alkohola lietotājiem).

Ārstnieciskās īpašības.
Mūsdienās daudzās valstīs, piemēram, Kanādā, Čehijā un daļā ASV, marihuāna tiek izmantota medicīnā, kur medicīniskā marihuāna tiek izrakstīta kā recepšu zāles. Marihuānu lieto pret nelabumu, vemšanu, lai ārstētu glaukomu un atvieglotu pirmsmenstruālā sindroma, izkaisītā sklerozes un muguras smadzeņu bojājumu simptomus. Tāpat marihuānu var pielietot arī alkoholisma, artrīta, aterosklerozes, astmas, epilepsijas un depresijas ārstēšanā.
Mūsdienu pētījumi pierādījuši, ka marihuāna ievērojami atvieglo dzīvi AIDS un vēža slimniekiem. Tika pārbaudīts, ka kanabionīdi dod praktiski tādu pašu efektu kā sarežģītas ķīmiskās terapijas un medikamenti, toties salīdzinot sekas, ko rada šo preparātu lietošana, skaidrs ir tas, ka ķīmiskie preparāti bieži vien rada papildu problēmas, kuras marihuānas lietošanas gadījumā nepastāv. Marihuāna spēj arī samazināt stresu un uzlabot ne tik vien slimnieka pašsajūtu, bet vēža gadījumā (ja tas nav pamatīgi ielaists), pat veicināt atveseļošanos.
Marihuānu var lietot kā līdzekli anoreksijas slimības ārstēšanā un apetītes uzlabošanā. Marihuānas lietošana gan veicina apetīti, gan vispār pastiprina interesi par pārtiku.