25 komenti, kā arī Tuvojas Meteņi

Day 2,625, 06:06 Published in Latvia Latvia by Jesus Allmighty

Tuvojas gada svarīgākais festivāls latviešu pasaulē - Metenis jeb Vlastlāvji, vai kā citur pasaulē to pazīst - Mardi gras, Fat tuesday, Masļeņica. ( franču: Mardi gras, vācu: Fastnacht, itāļu: Martedì grasso, angļu: Shrove Tuesday, Pancake Day )


Meteņu svinēšanā saglabājušās senas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas, jo senajām indoeiropiešu tautām gadumija bijusi tagadējā februāra vidū. Agrāk latviski ar vārdu „meti” apzīmēja laika griežus, mēru. Sākotnējā nozīme vēl tagad saglabājusies vārdā "laik-mets". Lietuviski "metai" vēl tagad nozīmē "gads".


Meteņos bija jāēd un jādzer līdz mielēm. Šajā laikā tika kautas cūkas, tāpēc tradicionālie svētku ēdieni bija cūkas galva un plāceņi. Vecāki meta dāvanas saviem bērniem no istabas augšas, jo Laima meteņos no augšas metot savas dāvanas.


Tāpat kā visos ziemas svētkos, arī šajā laikā gājuši ķekatās, gājuši un braukuši ciemos. Tic ka jo tālāk Meteņu dienā ciemojas, jo labāka raža gaidāma nākamajā vasarā. Tiek dedzināts Saulgriežu ugunskurs, veikti rituāli ar raganu mēļu siešanu un ziedojumiem. Ugunskurā tiek sadedzināti pagājušās vasaras Līgo svētku vainagi. Itin bieži dedzina salmus, dažviet no salmiem ir darināti kādi tēli, kuri vispirms noripināti no kalna un tad sadedzināti, - tiek sadedzināta un projām raidīta ziema.


Man dvēseliski vistuvākais ir Līvu un Rīgas festivāla formāts - Vlastlāvji. Vastlāvji jeb vastlāvis bija Rīgas saviesīgās dzīves galvenais gada notikums, kuram sāka gatavoties ap Ziemassvētkiem un svinēja nedēļā pirms gavēņa iestāšanās (pirms Pelnu dienas). To rīkoja Rīgas Melngalvji ar Lielās ģildes tirgotāju piedalīšanos. Vastlāvju svinēšana un dejas Jaunajā namā minēti jau 1354. gada Svētā Jura tirgotāju brālības statūtos.


Īpaši Vastlāvju mielasta un turnīra noteikumi bijuši jau 1416. gada Melngalvju brālības statūtos, bet 1510. gadā tika izstrādāts vesels Vastlāvju svētku reglaments, ko vēlāk papildināja rātes izdoti svinēšanas noteikumi.


Paši Vastlāvju svētki sākās pirmdienā pirms Vastlāvjiem ar mazo mielastu. Tajā pašā dienā notika alus nogaršošana. Arī otrdienā notika mazais mielasts - tikai bez viesiem. Abās šajās dienās melngalvji rotāja sienas ar flāmu paklājiem un gleznām. Svētku kulminācija sākās trešdien un ilga 8 dienas ar grezniem svētku mielastiem, daudziem viesiem, mūziku, izjādēm, turnīriem tirgus laukumā, parādēm, dejošanu un atkal ar plašu dzīrošanu. Dejošana notika gan tirgus laukumā, gan pašā Melngalvju namā.
Parastais svētku tēriņš Melngalvju namā bija 11 lastu alus (11x16= 176 mucas) un medalus, kas gatavots no 5 podiem medus; gaļas ēdieniem garšvielu vien tika izlietots 2 mārciņas ingvera, 2 mārciņas muskatriekstu, 4 mārciņas Āfrikas piparu; maize, gaļa, zivis, dārzeņi un augļi - cik katrreiz vajadzīgs, turklāt vēl 2 mārciņas konfekšu.


Par mūsdienu Meteņu svarīgāko festošanas vietu, iespējams, kļūst Briāna ielas pagalms, kur Labietis rīkos ziemas alus festivālu - Baltijas neatkarīgo aldaru ziemas saiets.


Labākās mazās alus darītavas no visas Baltijas, mājbrūvētāju parāde, uguns, lauka virtuve, kā arī Meteņiem atbilstoša kultūras programma sadarbībā ar folkloras kopu Grodi.