Audz, Latgale!

Day 2,378, 11:31 • Published in Latvia Argentina • by VairaVF
Nacionālā alianse ir labēji centriska partija. Mūsu pamats ir mūsu cilvēki. Tu esi mazs vai liels, jauns vai vecs - Tu esi mūsu rūpju cienīgs. Viens otru atbalstot, palīdzot, mācot un izrādot rūpes - tas veido Nacionālo aliansi. Mēs eam par visiem, kuri spēlē eRepulbik.com no Latgales zaļajām pļavām līdz Kurzemes zilajai jūrai. LATGALE, VIDZEME, ZEMGALE UN KURZEME!

.........................................................................................................................................................................................................

Latgale, Tālava, Atzele – tā ir latgaļu zeme. Trešā daļa šodienas Latvijas piederēja latgaļiem.

Es apbrīnoju šo seno darbu mīlošo tautu – latgaļus letiņus. Latgaļi jau ir zināmi jau no sestā gadsimta. Latgale, Tālava, Atzele – tās ir Baltijas teritorijas, pār kurām valdīja kņazs Vsevolods, Visvaldis, Tālivaldis, Vjačko.

No šo tautu vārda ir radies manas dzimtenes nosaukums – Latvija.

........................................................................................................................................................................................................


Iepazīsimies ar Latgali!
Latgale ir kultūrvēsturisks novads Latvijā. Mūsdienu Latgales teritoriālā identitāte izsekojama kopš Jersikas ķēniņa valsts laikiem 12. un 13. gadsimta mijā, kas latīņu tekstos saukta par „Letiju” (Lettia), bet senkrievu rakstos par „Lotigolu” (Лотыголa). Pēc 1561. gada Žečpospoļitas, vēlāk Krievijas impērijas varas laikā (1772.—1918.) reģions tika dēvēts par „Inflantiju” (poļu: Inflanty, krievu: Инфлянтия). Nosaukumu „Latgale” 1900. gadā no seno „lotigolu” apzīmējuma darināja un ieviesa latgaliešu rakstnieks un politiskais darbinieks Francis Kemps (1876.—1953.).[1]
Atšķirībā no pārējās Latvijas, kur dominējošā konfesija ir luterānisms, Latgalē dominējošā ir Romas katoļu baznīca. Latgali no Sēlijas atdala Daugava, un no Vidzemes — Aiviekste un Pededze. Austrumos Latgale robežojas ar Krievijas Federāciju, dienvidaustrumos ar Baltkrievijas Republiku. Kopējā Latgales platība sastāda 14 547 km2, kas ir 22,52 procenti no visas Latvijas teritorijas. Raksturīgā Latgales ainava ar augstienēm un ieplakām ir veidojusies ledāja iedarbības rezultātā. Latgales ziemeļu daļā stiepjas Austrumlatvijas zemieņu zona – Austrumlatvijas zemiene un Mudavas zemiene. Latgales dienvidu daļā atrodas Latgales augstiene, Latgales augstākais punkts atrodas 289 m virs jūras līmeņa (Lielais Liepu kalns). Latgali kopā ar Augšzemi un Aukštaitijas reģionu Lietuvā reizēm sauc par Baltijas Ezerzemi, jo to teritorijā ir vairāk par diviem tūkstošiem ezeru. Reģionā atrodas Augšdaugavas un Daugavas loku aizsargājamie ainavu apvidi. Latgales reģionu raksturo liela dabas un klimatisko apstākļu daudzveidība, kas to atšķir no citiem Latvijas reģioniem. Šeit ir izteikti kontinentāls klimats, bargākas ziemas, biezākas sniega segas.


Kultūra
Latgales kultūru veidojuši latgaļi un, savstarpēji ietekmējoties, arī vairākas citas etniskās grupas - kriviči un rūsi (9.-12. gs.), vācbaltieši (13.-19. gs.), lietuvieši, baltkrievi, poļi, ebreji un krievi (16.-20. gs.). Latgales kultūras mantojumu pārstāv tādi arhitektūras pieminekļi, kā katedrāles, baznīcas, sabiedriskās ēkas, pilsētu ansambļi, kā arī lauku viensētas, raksturīgās apdzīvotās vietas un kultūrainavas. Latgales kultūras tradīcijas — valoda, tautasdziesmas, dejas, amatniecība (īpaši podniecība) veido nozīmīgu Latvijas nacionālās kultūras daļu, piemēram, Aglonas bazilika — viens no lielākajiem Baltijas katolicisma centriem, kas katru gadu pulcē daudzus tūkstošus svētceļnieku, un savā ziņā tā uzskatāma par Latvijas garīgo un reliģisko centru.[2] Pateicoties stiprām reliģiskām tradīcijām, daudzas baznīcas ir labi saglabātas un uzturētas, tāpat arī daudzi mākslas objekti, pārsvarā ikonas un krucifiksi.
Latgales kultūras mantojuma sarakstā ir iekļauti vairāk nekā 600 dažādi objekti: pilis, muižu ansambļi, baznīcas, zemnieku sētas, pilsētu teritorijas. Gandrīz puse no tiem ir nacionālas nozīmes pieminekļi.
Latgalē ir saglabājušies arī daudzi veci muižu un parku kompleksi, kas dibināti vēl 18. un 19. gadsimtā. Vēl aizvien ir skatāmi sienu gleznojumi Krāslavā, Preiļos un Kameņecā; muižu ansambļi ar kalpu mājām, zirgu staļļiem, klētīm. Daudzviet vēl saglabājušies parki un apstādījumi, dīķi ar salām un zvērudārzi. Lielākā arheoloģisko objektu daļa (pilskalni, kulta vietas un senās apbedījumu vietas) ir izvietotas Latgales augstienes centrālajā daļā un gar Daugavu.
Kultūras jeb tautas nami ir nozīmīgas iedzīvotāju pulcēšanās, dažādu brīvā laika pavadīšanas un radošo aktivitāšu norises vietas, tie ir galvenie vietēju un reģionālas nozīmes kultūras pasākumu — koncertu, sarīkojumu, festivālu — ierosinātāji, koordinatori un īstenotāji.

Aicinām katru no partijas, kurš ir no Latgales uzrakstīt komentāru par to, no kurienes viņš ir, pastāstīt kaut ko īpašu par Latgali, to, kas ir svarīgs tieši tev!




............................................................................................................................................................................................................
VairaVF
Partija "NACIONĀLĀ ALIANSE"